Lai
nepieļautu mājputnu inficēšanos ar putnu gripu, no šodienas līdz brīdim, kad
epidemioloģiskā situācija Latvijā un Eiropā uzlabosies, mājputni jātur slēgtās
telpās. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumos
Nr. 291 “Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām,”
informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas
vadītāja Ilze
Meistere.
Par
slēgtu telpu uzskatāma kūts vai vieglākas konstrukcijas būve (ar vai bez
pamatiem), kura no augšas un sāniem ir pietiekami labi pasargāta no savvaļas
putnu, īpaši ūdensputnu, kā arī citu dzīvnieku piekļūšanas mājputnu turēšanas,
dzirdināšanas un barošanas vietai. Telpa var būt norobežota ar smalku sietu un
noklāta ar drošu ūdensizturīgu jumtu, kā arī tā var būt slēgta nojume.
Mājputnu
novietnēs ir jāievēro stingri biodrošības pasākumi, mājputnu barošanu un
dzirdināšanu organizējot mītnē vai norobežotā teritorijā, novēršot savvaļas
putnu piekļūšanu barībai un pakaišiem. Ierobežojumu periodā novietņu
darbiniekiem jālieto darba vai maiņas apģērbs un apavi, ko atļauts lietot tikai
mājputnu turēšanas vietā.
Ja
mājputniem novērotas slimības pazīmes – mājputni atsakās no barības un ūdens,
ir samazinājusies dējība vai novērojama putnu mirstība, nekavējoties par to
jāziņo veterinārārstam un PVD, kas veiks pārbaudes, lai pārliecinātos, ka
ganāmpulku nav skārusi putnu gripa.
“Šobrīd
putnu gripas riski Latvijas mājputnu turētājiem ir ļoti augsti – no februārī
laboratoriski izmeklētajiem 55 savvaļas ūdensputniem vairāk nekā pusei jeb 29
ir konstatēta augsti patogēnā putnu gripa”, saka PVD Dzīvnieku infekcijas
slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Volka, “tāpēc aicinām mājputnu
turētājus būt atbildīgiem un piesardzīgiem ne tikai tāpēc, ka PVD veiks
pārbaudes un noteikumu pārkāpējus sodīs, bet īpaši tāpēc, lai pasargātu savus
mājputnus no šīs nāvējošās slimības”.
Ja
mājputnu novietnē tiks apstiprināts putnu gripas uzliesmojums, lai novērstu
slimības tālāku izplatīšanos, būs jālikvidē visi saimniecībā esošie putni, kā
arī jānosaka karantīnas zonas 3 un 10 kilometru rādiusā ap slimības skarto
saimniecību. Tādējādi putnu gripas uzliesmojums nelielā piemājas saimniecībā
var būtiski ietekmēt tās tuvumā esošo lielo putnkopības uzņēmumu darbu,
piemēram, tirdzniecības ierobežojumu noteikšanas gadījumā.
PVD
atgādina, ka mājputniem, pat, ja tiek turētas tikai pāris vistas, jābūt
reģistrētiem Lauksaimniecības datu centrā! Tikai tad, ja mājputni būs
reģistrēti, slimības uzliesmojuma gadījumā, novietnes īpašnieks varēs pretendēt
uz zaudējumu kompensāciju.
PVD
pārbaudes mājputnu novietnēs, tostarp reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām par
iespējamiem biodrošības prasību pārkāpumiem mājputnu turēšanas vietās un
nereģistrētām mājputnu novietnēm, sāks jau nākamnedēļ.
Jāpiebilst,
ka laikā, kamēr ir spēkā ierobežojumi, ir aizliegta izbraukuma tirdzniecība ar
mājputniem un inkubējamām olām, piedalīšanās tirgos, izstādēs, skatēs un citos
pasākumos, kuros iesaistīti mājputni, aizliegts izmantot virszemes
ūdenskrātuvēs iegūtu ūdeni mājputnu dzirdināšanai un aizliegta mājputnu
izlaišana savvaļā medījamo putnu krājumu atjaunošanai.
Augsti
patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kam
raksturīga augsta mirstība. Slimības klīniskās pazīmes ir pēkšņa un strauja
slimības norise, nespēks, atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, grīļīga
gaita, smakšana u.c. Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni,
kam slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties,
nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem, piemēram, piekļūstot dīķiem
un citām ūdenstilpnēm. Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu barību vai
priekšmetiem (apaviem, apģērbu, inventāru), uz kuriem nonācis vīruss.
Foto: pixabay.com
