Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) izdevis
pavēli par Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšanu civilās aizsardzības
institūcijām iespējamo plūdu novēršanā un to seku pārvarēšanā Daugavas, Gaujas,
Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalos, informēja Aizsardzības ministrijā
(AM).
“Lai novērstu visdažādāko līmeņu pavasara palu un
plūdu postījumus, esam gatavi veikt ledus spridzināšanas darbus jebkurā
Latvijas reģionā. Mūsu karavīriem un zemessargiem ir pieredze un zināšanas, lai
nodrošinātu efektīvu Nacionālo bruņoto spēku atbalstu,” uzsvēra Pabriks.
Aizsardzības ministrs norāda, ka izvērtējot iespējamos
pavasara palu un plūdu draudus un riskus, nepieciešamības gadījumā plūdu
preventīvajos un seku pārvarēšanas pasākumos visā valsts teritorijā vienlaikus
plānots iesaistīt vairāk nekā 50 personas.
Veicinot starpresoru sadarbību aizsardzības ministrs
Pabriks sazinājies arī ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru
Artūru Tomu Plešu (AP), kurš norādīja, ka koordinēta sadarbība starp
institūcijām un operatīvajiem dienestiem ir izšķiroša gadījumā, ja riskam tiks
pakļauti iedzīvotāji, īpašumi un vide kopumā.
Nacionālie bruņotie spēki ir nozīmīgs partneris,
īstenojot reaģēšanas un seku likvidēšanas darbus, tādēļ Plešs izteicis
pateicību par Nacionālo bruņoto spēku gatavību iesaistīties iespējamo plūdu
novēršanā un to seku pārvarēšanā.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas
un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem lielākajā daļā Latvijas upju turpinās
ūdens līmeņa kāpums, vietām tas jau pārsniedzis divus metrus.
Zemgales upē Bērzē pie Līvbērzes ūdens līmenis kopš
nedēļas vidus paaugstinājies par 2,3 metriem, ūdens kāpums sestdien kļuvis
lēnāks. Salīdzinot ar šā gadsimta lielāko – 2010.gada pavasara – palu
maksimumu, ūdens līmenis šajā vietā ir pusotru metru zemāks.
Teju visās Zemgales upēs ūdens līmenis paaugstinājies
par vairāk nekā metru, sācies arī straujš kāpums Lielupē augšpus Jelgavas. Pie
Staļģenes un Mežotnes ūdens līmenis Lielupē pakāpies par vairāk nekā metru.
Vietām sāk applūst zemākās palienes.
Dažās Kurzemes upēs – tai skaitā Durbē, Užavā un Rojā
– ūdens līmenis jau sācis pazemināties. Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis
svārstās ledus iešanas dēļ, upes augštecē tas kāpis par vairāk nekā diviem
metriem, bet palieņu applūšana nav gaidāma.
Ogres upē pilsētas teritorijā kopš nelielas ledus
sakustēšanās piektdienas pēcpusdienā ūdens līmenis cēlies par nepilniem 20
centimetriem, šonedēļ kopumā – par 1,3 metriem. Arī pie Ogresgala ūdens līmenis
šonedēļ cēlis par vairāk nekā metru.
Lielajā Juglā ūdens kāpis par pusotru metru, līdzīgi
arī Tirzā. Paātrinās ūdens līmeņa paaugstināšanās Gaujā un Aiviekstē, applūst
Aiviekstes palienes.
Arī Daugavā ūdens līmenis sāk paaugstināties straujāk,
bet pagaidām tas ir zemāks nekā februāra sākumā.
Foto: no arhīva
