Vēl līdz 3. martam Jelgavas pilsētas,
Jelgavas un Ozolnieku novada iedzīvotāji, kā arī Jelgavas pilsētas viesi
aicināti iesaistīties aptaujā par pašreizējā Jelgavas kultūras piedāvājuma
izvērtējumu un vēlmēm tālākai kultūras jomas attīstībai mūsu pilsētā. Aptauja
norisinās, lai varētu tapt visaptveroša, iedzīvotāju un pilsētas viesu viedoklī
un redzējumā balstīta Jelgavas pilsētas kultūras attīstības programma
2021.-2027. gadam, Jelgavai pretendējot uz Eiropas kultūras galvaspilsētas
nosaukumu 2027. Gadā, informē Jelgavas pilsētas
pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.
Aptauju īsteno Latvijas Kultūras akadēmija,
un, kā informē tās izstrādātāju pārstāve Lolita Ozoliņa, pirmās nedēļas laikā
no 17. februāra aptauju pilnībā aizpildījuši teju 400 respondentu. Daļa
aptaujas anketu tikušas iesāktas, taču nav izpildītas līdz galam, līdz ar to
nav izmantojamas rezultātu apkopojumā. Lai tiktu pārstāvēta pēc iespējas
daudzveidīgāka auditorija un iedzīvotāju grupas, īpaši aptauju aicināti pildīt
respondenti ar vidējo vai profesionālo izglītību, vīrieši, personas vecumā virs
45 gadiem un respondenti, kuru dzimtā valoda ir krievu – aptauja pieejama arī
krievu valodā. Jo vairāk respondentu no dažādām sabiedrības grupām būs snieguši
atbildes uz jautājumiem, jo visaptverošāka būs iegūtā informācija par kultūras
jomu Jelgavā un tās attīstību nākamajos septiņos gados, kā arī tālākā nākotnē.
Savas domas aptaujā lūgti izteikt gan Jelgavas iedzīvotāji, pilsētā strādājošie
un studējošie, gan tie, kuri Jelgavu izvēlas kā atpūtas un izklaides galamērķi.
Aptauja notiek tiešsaistē divas nedēļas – no 17. februāra līdz 3. martam, tā
pieejama latviešu un krievu valodā un tās izpilde aizņems aptuveni 10 līdz 15
minūtes.
Eiropas kultūras galvaspilsēta ir viena no zināmākajām
Eiropas iniciatīvām, kuras mērķis ir veicināt kultūras ieguldījumu pilsētu
ilgtermiņa attīstībā. Tā uzsākta 1985. gadā un teju 20 gadus vēsturiskā
mantojuma, infrastruktūras un finanšu potenciāla dēļ tituls tika piešķirts
galvenokārt Rietumeiropas senākajām pilsētām, tomēr kopš 2004. gada priekšplānā
izvirzīts arī kandidātu kulturālās izaugsmes un transformācijas potenciāls, kas
jau iepriekš pavēris iespēju Eiropu ar savu kultūras bagātību iepazīstināt arī
Latviju, jo 2014. gadā kultūras galvaspilsētas tituls tika piešķirts Rīgai.
Gatavošanās pieteikuma iesniegšanai konkursā, lai pretendētu uz Eiropas
kultūras galvaspilsētas nosaukumu un ar to saistīto stratēģisko plānu izstrāde,
ir nozīmīgs darbs, kas tiek plānots vairākus gadus iepriekš. Tajā būtiska loma
ir arī vietējiem iedzīvotājiem, ar savu viedokli palīdzot veidot savas pilsētas
tēlu nākotnē.
APTAUJA latviešu valodā.
APTAUJA krievu valodā.
Foto: no koncerta brīvdabas
koncertzālē “Mītava”, kur pērn Jelgavā godināti IV Vispārējie latviešu Dziesmu un mūzikas svētki –
vienīgie Dziesmu svētki,
kas notikuši ārpus Rīgas, foto autors Kristaps Hercs
