Saeimas
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens iesniedzis
priekšlikumu Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, piedāvājot risināt
uzturlīdzekļu nemaksātāju problēmu, nosakot tiem piespiedu darbu, informē K.Ģirģens.
Šādu
priekšlikumu Saeimas komisijas vadītājs piedāvā, ņemot vērā, ka pēdējos gados
bērnu alimentu nemaksātāju skaits turpina pieaugt un pērn valsts neatgūtie
līdzekļi sasnieguši augstāko rādītāju – 43,8 miljonus eiro.
Priekšlikums
attieksies tikai uz tām personām, kurām nav ienākumu, nav nodibinātas darba
tiesiskās attiecības, kā arī pret parādnieku nav iespējams vērst jebkāda cita
veida piedziņu parādsaistību segšanai.
“Valsts
no uzturlīdzekļu nemaksātājiem atgūst tikai piekto daļu no izmaksātās summas.
Līdzšinējā prakse jau daudzu gadu garumā parāda, ka valsts nespēj pietiekami
efektīvi atgūt līdzekļus, jo daļa no nemaksātājiem ilgstoši nestrādā vai arī
darbojas ēnu ekonomikas zonā. Ir jādomā risinājumi, kas būtu striktāki un
efektīvāki – no vienas puses valstij ir jāaizstāv bērnu tiesības uz pilnvērtīgu
dzīvi, no otras puses – ir jādomā, kā izveidot maksimāli efektīvu sistēmu, lai
atgūtu šos budžeta līdzekļus un varētu ieguldīt citās jomās, piemēram,
medicīnā, bērnu sportā un izglītībā. Šajā gadījumā ilgstoši nestrādājošo
parādnieku tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos varētu tikt ierobežotas bērnu
tiesību interesēs,” norāda K. Ģirģens.
Saeimas
komisijas vadītāja ieskatā, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija
sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru varētu uzlikt pienākumu
parādniekiem, atbilstoši NVA vakancēm, izvēlēties pēc iespējas parādniekam
kvalifikācijai atbilstošu amatu, pieļaujot arī zemāka amata kvalifikācijas
darba iespējas. Tādā veidā uzliekot pienākumu parādniekam gūt ienākumus
nepieciešamo parādsaistību segšanai.
Šis
būtu pareizs solis domājot par valsts sloga mazināšanu nākotnē minimālo pensiju
nodrošināšanai, jo šādā veidā personas tiktu nodarbinātas un par tām tiktu
veiktas iemaksas nodokļu veidā.
Saeimas
Publisko izdevumu un revīzijas komisija šogad uzklausīja Uzturlīdzekļu
garantijas fonda darbības izvērtējumu un valsts izmaksāto līdzekļu atgūšanas
dinamiku no personām, kas apzināti izvairījusies no bērnu uzturlīdzekļu
maksāšanas. Līdzšinējā tendence liecina, ka parādnieku skaits, kuru vietā
valsts izmaksājusi uzturlīdzekļus pēdējos trīs gados, ir ar pieauguma tendenci
– no 40 tūkstošiem 2018. gadā līdz 42,5 tūkstošiem 2020. gadā. Savukārt
neatgūtie valsts līdzekļi no 41,6 miljoniem eiro 2018. gadā pieauguši līdz 43,8
miljoniem eiro 2020. gadā, atgūstot vien piektdaļu no izmaksātās summas (56,3
miljoni eiro 2020. gadā).
Saeimas
komisijas vadītājs jau iepriekš bija norādījis, ka, lai arī pēdējos trīs gados
regresa kārtībā atgūto līdzekļu apmērs ir pieaudzis par 6 procentpunktiem – no
16% līdz 22%, tomēr kopējā tendence liecina, ka valsts līdzekļu atgūšana notiek
pārāk neefektīvi. Ir jādomā par efektīviem papildu instrumentiem, kas padarītu
sarežģītāku nemaksātāju dzīvi un sekmētu vēlmi, pirmkārt, labticīgi maksāt
uzturlīdzekļus par saviem bērniem, otrkārt, atdot valstij parādu. Šobrīd
efektīvākais veids ir kriminālprocesu ierosināšana, bet tas prasa papildu
policijas resursus, kas jau tā šobrīd ir ierobežoti. Transporta līdzekļu
vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums ir labs instruments, bet nav
pietiekami efektīvs, lai būtiski palielinātu valsts izmaksāto līdzekļu atgūšanu
vai samazinātu nemaksātāju īpatsvaru.
K.
Ģirģens norāda, ka daudzi nemaksātāji izmanto situāciju, ka savus ieņēmumus
saņem neoficiāli, līdz ar to pret tiem nav iespējams vērst parādu piedziņu.
Savukārt cīņa ar ēnu ekonomiku ir kā cīņa ar vējdzirnavām, un tā valsts līmenī
notiek nepieņemami lēni.
Foto: pixabay.com
