Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieprasījuma sasauktajā Jelgavas novada domes ārkārtas sēdē par informācijas sniegšanu revidentiem, piedaloties domes administrācijai un deputātiem, kā arī ministrijas pārstāvim Viesturam Razumovskim, turpinājās abpusēji apvainojumi par savstarpējo komunikāciju.
Jau ziņots, ka VARAM pieprasījusi Jelgavas novada domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem (LZS) sasaukt ārkārtas domes sēdi, lai lemtu par informācijas sniegšanu revidentiem. Tā notika 3. martā pulksten 12 attālināti “Microsoft Teams” platformā.
VARAM iepriekš pauda, ka domes deputāti joprojām nav pietiekami informēti par veicamās revīzijas nosacījumiem un pašvaldības pienākumiem, sadarbojoties ar revidentiem, savukārt domes vadība, iespējams, apzināti kavē tās norisi. Ministrijas nostājai par nepietiekamo informēšanu ārkārtas domes sēdē piekrita deputāti Kārlis Rimša un Irina Dolgova.
“Ministrija jau vairākkārt informējusi Jelgavas novada domes priekšsēdētāju par viņa kā pašvaldības vadītāja atbildību par domes darbu, tās darbības tiesiskumu un lietderību un pašvaldības pienākumiem revīzijas nodrošināšanā. Taču saņemtās atbildes neliecina par sadarbību, tieši pretēji, revidentu darbs joprojām tiek apgrūtināts, ministra tiesības uz pašvaldības pārraudzību – ierobežotas,” pirms tam skaidroja ministrs Arturs Toms Plešs.
VARAM vairākās pašvaldībās veic ārkārtas finanšu revīzijas, taču Jelgavas novada pašvaldība, ilgstoši vilcinoties ar dokumentu izsniegšanu revidentiem, būtiski kavējot efektīvas revīzijas veikšanu.
Savukārt pašvaldība ārkārtas sēdē apliecināja, ka no 27. janvāra, kad saņemta oficiāla VARAM vēstule ar paziņojumu par noslēgto līgumu ar auditorkompāniju par revīziju, četru nedēļu laikā – līdz 26. februārim – ir iesniegusi pilnīgi visu sākotnēji pieprasīto informāciju 57 jautājumu apjomā. Lai pierādītu apgalvojumu, sēdes laikā tika atskaņots telefonsarunas ieraksts ar SIA “Ernst&Young Baltic” pārstāvi Lieni Cakari, kura apstiprināja, ka pašlaik no 57 jautājumiem pašvaldības atbildes saņemtas uz lielāko daļu.
“Kopš februāra sākuma Jelgavas novada pašvaldībai publiski tiek pārmesta informācijas novilcināšana, taču, kā jau iepriekš ziņots, pašvaldība ir neizpratnē par šādu publiski pausto ministrijas nostāju. Atsaucoties uz iepriekš minēto, tā līdz šim apliecinājusi uz sadarbību vērstu komunikāciju un darbības. Savukārt VARAM ar katru nākamo atbildes vēstuli kāpinājusi konfliktu, piemēram, tā vietā, lai pašvaldībai sniegtu uz sadarbību vērstu atbalstu vai norādes par iztrūkstošu dokumentāciju EIS sistēmā, tā pieprasīja Jelgavas novada domei izvērtēt izpilddirektores darbības kompetenci un tiesiskumu,” situāciju skaidro Jelgavas novada pašvaldības Komunikāciju departamenta vadītāja Dace Kaņepone.
“Pēc trim mēnešiem Latvijā norisināsies pašvaldību vēlēšanas. Atšķirībā no iepriekšējām šajās būs ievērojami mazāks vietvaru un ievēlamo deputātu skaits. Teritoriālās reformas rezultātā valstī tiks ievēlēts par 77 pašvaldību domēm mazāk, tātad konkurence un cīņa par politisko spēku samēru pašvaldībās gaidāma sīva. Publiski metot aizdomu ēnu uz pašvaldības darbu, ministrija apzināti aizsākusi publisku retoriku, lai savus politiskos nolūkus slēptu aiz korektiem un ticamiem argumentiem. Atkārtošos, Jelgavas novada pašvaldība nav atteikusies izpildīt ministrijas likumiskās prasības, bet vien aicinājusi uz korektu sadarbību. Ja atskatās uz ministrijas un pašvaldības oficiālajām sarakstēm, tad līdz šim esam pildījuši visas norādes. Tas, ka esam uzdevuši papildu jautājumus un norādījuši uz nepilnībām, traktēts kā nepakļaušanās likumam. Visticamāk, VARAM apzināti sameklētus trūkumus pašvaldības vai kapitālsabiedrību darbā izvērsīs kā skandālus vispirms publiskajā telpā, lai demonstrētu savas varas pozīcijas un ietekmētu tālākos procesus pirms pašvaldību vēlēšanām,” situāciju komentēja Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune.
Ministrija jau vairākkārt Z.Caunem pieprasījusi nekavējoties izsniegt ārkārtas finanšu revīzijai prasīto informāciju un izbeigt nepamatoti kavēt novada kapitālsabiedrību revīziju. Saskaņā ar VARAM noslēgto līgumu revīzijai ir paredzētas desmit nedēļas.
Ministrijas pārstāvis V.Razumovskis, kurš piedalījās ārkārtas domes sēdē, vēlreiz pārmeta pašvaldībai formālu atrakstīšanos un laika novilcināšanu tā vietā, lai jautājumus risinātu neformālā komunikācijā ar ministriju un revīzijas veicējiem.
