Kaut arī uz noliktavas sienas Sliežu ielas galā nemainīgi stāv pelēka plāksne “Pa sliežu ceļiem staigāt stingri aizliegts”, tas nav būtiski ietekmējis gājēju plūsmu pa dzelzceļa tiltu pāri Lielupei.
Norobežotais gājēju ceļš uz dzelzceļa tilta ir nedaudz platāks par metru, divi pretī nākoši cilvēki uz tā tik tikko var izmainīties. Lielākoties tiltu izmanto depo rajona iedzīvotāji. Taču “Ziņas” šajā gājēju pārejā ir novērojušas gan velokurjeru – picu vedēju –, gan arī nesteidzīgus pastaigu mīļotājus. 2021. gada nogalē līdzšinējiem tilta šķērsotājiem varētu pievienoties arī tie, kuri no Pārlielupes ies uz pilsētas jauno tirgu, kas tiek būvēts Sporta ielā 2B un Zemgales prospektā 19A.
Lielupi Jelgavā šķērso divi blakus esoši tilti. Gājēju satiksmei daļēji atvēlēts tas, uz kura ir tikai viens sliežu ceļš un pa kuru vilcieni brauc reti. Tilts arī ilgāku laiku nav bijis krāsots. Pa otru dzelzceļa tiltu, uz kura ir divi sliežu ceļi un kas atrodas metrus 25 lejpus pirmā tilta, notiek visai intensīva vilcienu satiksme. Tas vakaros tiek izgaismots, uz tā gājējiem nav norobežotas ietves.
Par gājēju izmantotā un nekrāsotā tilta lietderību dzelzceļniekiem valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pārstāve Ella Petermane skaidro, ka gluži bez vilcieniem tas tomēr nav palicis: “Tilts tiek izmantots tā saukto saimniecības vilcienu kustībai, proti, lokomotīvēm, kas dodas uz un no lokomotīvju depo. Jelgavas stacija ir viena no lielajām kravas vilcienu manevru stacijām, un tur notiek aktīva darbība ar kravas vilcienu sastāviem. Protams, samazinoties pa Latvijas dzelzceļu pārvadāto kravu apjomam, ir sarukusi arī manevru intensitāte. Tomēr lokomotīvju kustība uz un no Jelgavas depo turpinās, tāpēc arī tilts ikdienā ir nepieciešams pašiem dzelzceļniekiem.” Uz jautājumu, kāpēc tilts šķiet nekopts, E.Petermane atbild: “Iespējams, tilts izskatās kādu laiku nekrāsots, tomēr tas ir tehniski atbilstošā stāvoklī un drošs dzelzceļa ritošā sastāva kustībai.” Uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” ik gadu sagatavo un apstiprina atjaunojamo un remontējamo objektu sarakstu, un atbilstoši pieejamajiem finanšu līdzekļiem tie tiek atjaunoti. Tomēr prioritāte tiek piešķirta objektiem, kuriem pirmkārt ir nepieciešami tehniski labojumi, kas saistīti ar kustības drošību, nevis vizuālo izskatu.
“Latvijas dzelzceļa” pārstāve piebilst, ka uzņēmums neuzskaita gājēju un velosipēdistu plūsmu pāri dzelzceļa tiltiem. “Gājēju celiņš ir norobežots no sliedēm. Visa tilta tehnisko stāvokli regulāri uzrauga inženiertehnisko būvju uzturētāji. “Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību, ka arī iedzīvotājiem ir pienākums rūpēties par savu drošību un ievērot drošas uzvedības noteikumus dzelzceļa infrastruktūras tuvumā. “Latvijas dzelzceļš” ik gadu organizē sociālās kampaņas, kuru laikā iedzīvotājiem atgādina par drošu dzelzceļa šķērsošanu un atrašanos dzelzceļa tuvumā. Dzelzceļš ir paaugstinātas bīstamības zona, kurā jābūt īpaši modriem un piesardzīgiem,” uzsver E.Petermane.
Pensionētais vilciena mašīnists Jānis Veilands teic, ka gājēju pāreja pār sliedēm, kas aizved uz ietvi pār tiltu, ir samērā droša. “Mašīnisti, braucot pār tiltu, signalizē, un riteņi klaudz. Vilciena tuvošanās ir labi pamanāma gājējiem, kas, nākot no dzelzceļa tilta pār Lielupi, šķērso sliedes. Neatminos, ka tur būtu noticis kāds negadījums,” secina J.Veilands.
Pieredzējušais velobraucējs Pēteris Baranovskis atzīmē, ka visdrošāk šķērsot sliedes ir pa tilta apakšu. Tas gan ir samērā neērti, jo, lai tiktu augšā uz ceļa, velosipēds jānes rokās pa kāpnēm uz dzelzceļa uzbēruma.
Jelgavas pašvaldības pārstāve Egita Veinberga saistībā ar to, ka gājēju ērtības labad varētu tikt uzlabota pāreja pār dzelzceļa tiltu, skaidro: “Pašlaik šāds jautājums pašvaldībā netiek skatīts, bet nākotnē iespējams varētu tikt vērtēts.”
