Pirms 40 gadiem
1981. gada 6. martā
Lai automobiļiem gluds ceļš
“Kas padarīts desmitajā piecgadē? Ražošanas uzdevums kopumā izpildīts. Darba ražīgums salīdzinājumā ar līmeni piecgades sākumā pieaudzis par 30,3 procentiem, pašu spēkiem veicamo darbu apjoms palielinājies 1,3 reizes, tas ir, par 623 tūkstošiem rubļu,” par paveikto laikrakstam vēsta ceļu remonta un būves 2. pārvalde.
“Lai uzlabotu ceļu stāvokli un satiksmes drošību uz tiem, visos maģistrālajos ceļos ar termoplastu ievilkām asas līnijas, brauktuvēm apzīmējām sānu līnijas, krustojumus, autobusu pieturvietās izbūvējām ceļa segas paplašinājumus ar iekāpšanas platformām. (..) Vairākos ceļa posmos veco koka tiltu vietā pār Svētes, Svitenes, Auces un Īslīces upēm uzbūvējām dzelzsbetona tiltus. Dzelzsbetona konstrukcijā atjaunojām tiltu pār Lielupi pie Staļģenes. Par kapitālā un vidējā remonta līdzekļiem izremontējām 250 kilometru rajona ceļu.
(..) Uzņēmuma ražošanas plānā līdz 1990. gadam “paredzēts paplašināt autoceļu būvi lauku apvidū. Šai sakarībā plānojam visus koka tiltus, kuri atrodas galvenokārt uz vietējās nozīmes ceļiem, pārbūvēt dzelzsbetona konstrukcijā, atbilstoši rekonstruējot tiltu pieejas un ceļu posmus. Pašreiz šādu tiltu būvējam pār Svitenes upi ceļā Ošas–Staļģene, kura kapitālais remonts paredzēts 1982. gadā. Šogad būvēsim tiltu pār Tērvetes upi ceļa posmi Pūri– Bramberģe.
(..) Lai radītu vislabvēlīgākos apstākļus augstražīgam darbam, 1980. gadā uzsākām ražošanas kompleksa būvi teritorijā, ko iekļauj Lietuvas šoseja un Savienības iela. Te būs mehāniskās darbnīcas ar remonta zonu visiem ceļu būves mehānismiem, sadzīves un atpūtas telpas, noliktavas, administratīvais korpuss. (..)
Kad nodosim ekspluatācijā ražošanas kompleksu, turpināsim sociālās attīstības plānā paredzēto pasākumu izpildi – dzīvokļu un sadzīves apstākļu uzlabošanu pārvaldes darbiniekiem. Būvēsim gan daudzstāvu, gan kotedžu tipa mājas, labiekārtosim darbu vadītāju iecirkņus Ozolniekos, Lapukrogā, Tušķos, asfaltbetona rūpnīcu Vilcē. Desmitajā piecgadē pārvaldes darbinieki saņēma 38 labiekārtotus dzīvokļus.”
Kur novietot automašīnu?
“Lai racionāli izmantotu zemes pilsētās, nekaitējot apbūves arhitektoniskajam un estētiskajam izskatam, Latvijas PSR Ministru Padome kopš 1975. gada aizliegusi strauji augošajās pilsētās, starp tām arī Jelgavā, būvēt boksveida vienstāva garāžas. Izņēmums ir šāda veida garāžas individuālās apbūves gabalos un arī tās, ko ceļ tiem Lielā Tēvijas kara un darba invalīdiem, kuri no valsts automašīnas saņēmuši bez maksas.
Boksveida vienstāva garāžu vietā tagad rekomendē ierīkot atklātus kooperatīvus mašīnu stāvlaukumus. leteikts arī paplašināt maksas un bezmaksas automašīnu stāvlaukumu skaitu.
Atļauts celt daudzstāvu un pazemes kooperatīvās garāžas. Diemžēl Jelgavas apstākļos, kur ir loti augsts gruntsūdens līmenis, pazemes garāžu ierīkošana ir neiespējama, bet daudzstāvu garāžu celtniecībai nepieciešamas deficītās dzelzsbetona konstrukcijas, kuras pagaidām mūsu republikā garāžu celtniecības kooperatīviem neiedala. Tātad pašreiz reāli iespējamais personisko transporta līdzekļu glabāšanas variants Jelgavā ir automašīnu atklātās stāvvietas.
(..) Pilsētas jaunajos dzīvojamos masīvos – J.Lencmaņa ielā, Satiksmes un Aspazijas ielu tuvumā ir iespējams ierādīt zemi kooperatīvo stāvlaukumu ierīkošanai automašīnām. Turklāt J.Lencmaņa un Satiksmes, R.Dzilnas dzīvojamo masīvu tuvumā plānojam ierīkot arī automašīnu maksas stāvlaukumus.
Atsevišķas pilsētas organizācijas ir saņēmušas Latvijas PSR Ministru Padomes atļauju izņēmuma kārtā celt arī kooperatīvās garāžas. Piemēram, Baltijas dzelzceļa Jelgavas lokomotīvju depo darbiniekiem Prohorova ielā, mikroautobusu rūpnīcas darbiniekiem divstāvu garāžas Strautnieku ceļā.
Visos jaunajos dzīvojamajos masīvos tiek ierīkotas stāvvietas īslaicīgai automašīnu novietošanai, kā arī dažas garāžas invalīdu transporta līdzekļu glabāšanai,” informē Jelgavas pilsētas galvenais arhitekts V.Priednieks.
Solis atpakaļ
“Apkopoti komunālā dzīvojamā sektora 1980. gada sabiedriskās ugunsdrošības skates rezultāti. Manāmi uzlabojies ugunsdrošības stāvoklis pilsētas dzīvokļu ekspluatācijas rajonos. Izremontētas 466 apkures ietaises, nomainīti 1668 metri bojātas elektroinstalācijas. Pilsētā nojaukti 17 patvaļīgi uzceltie koka šķūnīši, kas neatbilda ugunsdrošības noteikumiem. Iztīrīti 552 pagrabi un bēniņu telpas. (..)
Rezumēti arī republikas sabiedriskās ugunsdrošības skates rezultāti. Mūsu pilsēta 1980. gada skatē ieguva trešo vietu republikā. It kā nebūtu slikti, tomēr salīdzinājumā ar 1979. gada rezultātiem, kad bija pirmā vieta, tas ir solis atpakaļ.”
