Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja grozījumus Covid-19
infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, paredzot vairākus atvieglojumus
uzņēmējiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai.
Finanšu ministrijas (FM) rosinātie grozījumi paredz
2020.gadā un 2021.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanai atcelt
izdevumu ierobežojumu 80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
Tāpat rosināts atteikties no prasības
kapitālsabiedrības valdes locekļiem veikt IIN un valsts sociālās apdrošināšanas
iemaksas (VSAOI) samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībai nav bijis
neviena darbinieka, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā, kā arī
pagarināt deklarācijas iesniegšanas termiņu IIN maksātājiem, kuriem ir
pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju.
Paredzēti grozījumi arī azartspēļu nodokļa
aprēķināšanā ārkārtējās situācijas laikā. Papildus likumprojektā ietverts
regulējums informācijas publicēšanai par tiem nodokļu maksātājiem, kas saņem
valsts atbalstu, kā arī citas izmaiņas.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt garāku termiņu gada
pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektu, biedrību, nodibinājumu
un reliģisko organizāciju gada pārskatu par 2020.gadu iesniegšanai, kā arī un
sabiedriskā labuma organizāciju un sociālo uzņēmumu darbības pārskatu par
2020.gadu un publiskas personas pārskatu par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu
iesniegšanai.
Paredzēts pagarināt arī termiņu, kurā
kapitālsabiedrībām ir pienākums sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci, lai
apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu.
Paredzēts pagarināt arī IIN gada deklarāciju iesniegšanas termiņu par
2020.gadu. Līdz ar to 2020. taksācijas gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas
termiņš visiem IIN maksātājiem būs 2021.gada 1.jūlijs. Minētais priekšlikums
attieksies uz tiem IIN maksātājiem, kuriem IIN gada ienākuma deklarācijas
iesniegšanas ir obligāta, piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem.
Likumā paredzēts iekļaut normu, kas paredz, ka Valsts
ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem,
aprēķinot IIN no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020.gadu un par
2021.gadu, nepiemēro saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu 80% procentu
apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Minētie likuma precizējumi ir
būtiski, ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības ietekmi uz saimniecisko
darbību un ar to saistītos ierobežojumus, jo saimnieciskās darbības veicēju
skaits, kas strādā ar zaudējumiem, krasi pieaug.
“Pašlaik, ārkārtējās situācijas laikā,
tirdzniecība ir ierobežota un arī citu pakalpojumu sniegšana ir
sašaurinājusies. Praksē rodas situācijas, ka, piemēram, uzņēmumā ir tikai divi
darbinieki, no kuriem viens ir arī valdes loceklis. Ierobežojumu un samazināta
apgrozījuma dēļ abi darbinieki strādā nepilnu darba laiku, tāpēc iesniedz
iesniegumu par algu subsīdijām. Faktiski aprēķinātā darba alga abiem ir mazāka
par minimālo mēnešalgu, jo maz darba stundu. Šādā gadījumā par darbinieku, kas
ir gan valdes loceklis, gan darbinieks vienā personā, IIN un VSAOI iznāk maksāt
vēl papildus IIN un VSAOI, proti, gan no aprēķinātās algas par nepilno darba
laiku, gan no domājamā ienākuma,” atzina FM.
Priekšlikums paredz līdz 2021.gada beigām atteikties
no prasības valdes locekļiem veikt IIN un VSAOI samaksu no minimālās algas, ja
kapitālsabiedrībā, kuras apgrozījums pārsniedz 2500 eiro mēnesī, nav bijis
neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās
algas apmērā.
Atbalstīts arī priekšlikums publicēt uzņēmumiem
izsniegto grantu apjomu, līdzīgi kā tas tiek darīts par dīkstāves un subsīdiju
atbalstiem.
Tāpat paredzētas izmaiņas azartspēļu nodokļa
aprēķināšanā ārkārtējās situācijas laikā, kurā ir noteikts aizliegums organizēt
azartspēles azartspēļu organizēšanas vietās, nosakot, ka azartspēļu nodokli
maksā tikai par tām mēneša dienām, kurās azartspēļu organizētāji drīkstēja
organizēt konkrētās azartspēles.
Regulējuma izmaiņas plānotas arī taksometru nozarei un
sabiedriskās ēdināšanas sektorā iesaistītajiem komersantiem.
FM uzsvēra, ka likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā,
ka valstī joprojām strauji un nekontrolēti izplatās Covid-19 infekcija, līdz ar
to ir nepieciešams noteikt papildu pasākumus, kas vērsti uz Latvijas
tautsaimniecības attīstību. Likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar Ekonomikas
ministriju, Satiksmes ministriju un nevalstisko sektoru, kā arī izdiskutēts un
atbalstīts finanšu ministra vadītajā vadības grupā.
Gala lēmumu par likuma izmaiņām pieņems Saeima.
Foto: pixabay.com
