Pēc administratīvi teritoriālās reformas visos novados būs
jāizveido pašvaldības policija, šodien preses konferencē par jauno Pašvaldību
likumu teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms
Plešs (AP).
Šim pienākumam ir noteikts pārejas periods, un tajās
pašvaldībās, kurās nav izveidota pašvaldības policija, tas būs jāpaveic līdz
2024.gadam.
Ministrs gan atzina, ka pašlaik vēl nav pilnas
skaidrības par iespējamo funkciju un finansējuma pārdali starp Valsts policiju
un pašvaldību policijām, tas esot sarunu jautājums ar Iekšlietu ministriju.
Līdzīga situācija esot arī saistībā ar atskurbšanas
pakalpojuma sniegšanu pašvaldībās, tas būs jānodrošina jaunveidojamām
pašvaldībām. Pašlaik par šo pakalpojumu apmaksu lemj valdība, piešķirot
līdzekļus pašvaldībām no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Saskaņā ar VARAM sniegto informāciju, pašlaik no
119 pašvaldībām pašvaldības policija ir izveidota 78 pašvaldībās.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets šonedēļ akceptēja
jauno Pašvaldību likumu. VARAM skatījumā, likumprojekts paredz lēmējvaras un
izpildvaras skaidrāku nodalīšanu, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali,
skaidrāku pašvaldību darba organizācijas modeļa un amatpersonu kompetences
noteikšanu.
Ministrija likumprojektu papildinājusi arī ar
pašvaldības izpilddirektora pienākumu izveidot iestādes iekšējās kontroles
sistēmu. Tāpat noteikts, ka kandidātu atlase uz amatiem pašvaldības
administrācijā notiek atklātā konkursā, izņemot gadījumus, ja persona
piekritusi pārcelšanai. Likumprojektā ir precizēti domes deputāta amatu
savienošanas ierobežojumi.
Pašvaldību likumā esot noteikti mehānismi plašai
iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai pašvaldības darbā, tādējādi paaugstinot
pašvaldības darba kvalitāti un atbilstību tās iedzīvotāju interesēm.
Kā viena no iedzīvotāju iesaistes formām paredzēta
līdzdalības budžeta ieviešana, tādējādi nodrošinot demokrātisku procesu, kas
sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no
pašvaldības budžeta teritorijas attīstības jautājumos. Tas veicināšot
iedzīvotāju mērķtiecīgu sadarbību ar pašvaldību.
Likumprojekts paredz pašvaldībās organizēt iedzīvotāju
padomes, kas tiktu ievēlētas iedzīvotāju kopsapulcēs un uzturētu dialogu starp
iedzīvotājiem un domi. Tāpat noteikta arī iespēja pašvaldības iedzīvotājiem
iesniegt domei kolektīvo iesniegumu.
Lai padarītu raitāku vietvaru darbu, kā arī mazinātu
administratīvo slogu ministrijā, VARAM likumprojektā ir noteikusi jomas, kur
veicama pašvaldību izdoto saistošo noteikumu pirmskontrole, vienlaikus
ministrijai tiek saglabāta saistošo noteikumu tiesiskuma pēckontrole, tajā
skaitā ministra tiesības apturēt prettiesisku saistošo noteikumu vai to punktu
darbību.
Likumprojekts paredz noteikt vietvarām pienākumu
saistošo noteikumu projektu un tā paskaidrojuma rakstu pirms izdošanas uz
vismaz divām nedēļām publicēt pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības
viedokļa noskaidrošanai.
Savukārt, lai ikviena persona zinātu savas tiesības un
būtu ērti pieejams normatīvais akts, kas to nosaka, saistošajiem noteikumiem
noteikta vienota spēkā stāšanās kārtība pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā
“Latvijas Vēstnesis”, kā arī tos sistematizēs portālā
“likumi.lv”, kas atvieglos arī pašvaldību darbības uzraudzības
iestāžu darbu.
Likumprojektā iekļauts arī precīzs pašvaldības
informatīvo izdevumu skaidrojums.
Precizēti arī domes un komiteju darba organizācijas
jautājumi, kas skar sēžu rīkošanu, kuru noregulējums šobrīd spēkā esošajā
likumā ir neskaidrs, novecojis vai neatbilstošs citiem normatīvajiem aktiem.
Izstrādātajā likumprojektā ministrija ieviesusi
skaidras norādes par to, kādos gadījumos domē var sasaukt ārkārtas sēdes,
turklāt turpmāk, ārkārtas sēžu nepieciešamība būs skaidri jāpamato, norādot
konkrētas nelabvēlīgās sekas jautājuma izskatīšanas atlikšanai.
Mūsdienīgu risinājumu pieejamība un arī Covid-19
radītie izaicinājumi ir ļāvuši likumprojektā īpaši atrunāt konkrētus gadījumus,
kad, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, domes sēde var notikt
attālināti. Šādu gadījumu paredzēšana jau likumā nodrošinātu iespēju, piemēram,
sabiedrības drošībai steidzamu lēmumu nekavējošu izskatīšanu, ja konkrētajā
pašvaldībā iestājas ārkārtas situācija vai valstī ir izsludināti pulcēšanās
ierobežojumi.
Jaunajā likumprojektā ir precizēts pašvaldību autonomo
funkciju formulējums, pamatojoties uz nozaru ministriju sniegtajiem
priekšlikumiem, kā arī tiek konkretizēta pašvaldību atbildība, piemēram,
skaidri nosakot, ka no 2024.gada katrā pašvaldībā ir jāizveido pašvaldības
policijai.
Likuma projektu kritizējusi Latvijas Lielo pilsētu
asociācija, kura aicina to būtiski pilnveidot.
Likums vēl jāpieņem Saeimai.
Foto: no arhīva
