Operatīvā vadības grupa piedāvā divus scenārijus epidemioloģiskās
situācijas uzlabošanai, abos variantos paredzot attālinātā darba ieviešanu, bet
klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.
Minēto priekšlikumus otrdien skatīs valdības un Krīzes
vadības padomes kopsēdē.
Operatīvā vadības grupa izstrādājusi kopumā četrus
scenārijus, tomēr valdībai piedāvās lemt par diviem – scenāriju “A”,
kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos,
un scenāriju “D”, kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības
pasākumiem.
“A” scenārijs paredz, ka vīrusa izplatības
mazināšana balstīta uz attālinātu darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinātu
ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no
valstī nodarbinātajiem. Ražojošie uzņēmumi varētu turpināt darbu, ievērojot
maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares
protokolu, piemēram, darbu maiņās.
Citās nozarēs darbu klātienē rosināts atļaut tikai ar
iestādes vadītāja atļauju, savukārt klātienes pakalpojumus varētu sniegt tikai
ar iepriekšēju pierakstu.
Rosināts piešķirt 60 eiro atbalstu katram
strādājošajam par attālinātā darba veikšanu, šo summu neapliekot ar iedzīvotāju
ienākuma nodokli.
“A” scenārijs paredz aizliegt apmeklēt
publiskas vietas, nodrošināt viesnīcu uz Covid-19 pozitīva testa pamata,
veicināt izmitināšanas programmas pieejamību, sedzot 80% no izmaksām, tostarp
ēdināšanai, kā arī nodrošināt stingru inficēto un kontaktpersonu uzraudzību.
“A” scenārijs paredz mazināt maksimāli
pieļaujamo pasažieru skaitu līdz 30% no transporta ietilpības, kā arī rosināts
atteikties no pašvaldību stāvvietu maksas privātam transportam.
Šajā scenārijā paredzēta pūļa testēšana un mērķtiecīgs
skrīnings nolūkā ātri identificēt Covid-19 perēkļus, lai tos lokalizētu, kā arī
identificēt riskus konkrētos segmentos.
“A” scenārijs paredz bērnudārzu nodrošināt
vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti. Tāpat rosināts savlaicīgi gatavot
vienotu ierobežojumu mazināšanu un nozaru drošas, pakāpeniskas atvēršanas
secību un plānu, balstoties uz nozaru nozīmīguma, epidemioloģisko un ekonomisko
analīzi.
Savukārt “D” scenārijs paredz ieviest
pasākumus pēc iespējas ātrāk, piemēram, no 15.marta, ieviešot striktākus
pasākumus proaktīvi.
Attiecībā uz darba organizēšanu arī “D”
scenārijs paredz, ka darbinieki klātienē strādā tikai ar darba devēja pamatotu
rīkojumu, lai nodrošinātu būtisku neatliekamu darbu nepārtrauktību, ko nevar
veikt attālināti savā dzīves vietā. Arī šajā scenārijā plānots atļaut sniegt
tikai būtiskus pakalpojumus un strādātu tikai būtiski ražošanas uzņēmumi, bet
šo uzņēmumu, tostarp tirdzniecības pakalpojumu sniedzēju atbalsta darbinieki
maksimāli strādātu attālināti.
Attiecībā uz pārvietošanos un pulcēšanos “D”
scenārijs paredz pienākumu uzturēties savā dzīvesvietā vienas mājsaimniecības
ietvaros, bet atstāt dzīvesvietu būtu atļauts tikai pamatotas nepieciešamības
gadījumā, piemēram, lai dotos iepirkties, saņemtu veselības aprūpes
pakalpojumus, aprūpētu dzīvniekus, veiktu fiziskās aktivitātes.
Reliģiskās darbības veikšanas vietas klātienē darbotos
tikai reliģisko svētku dienās, tāpat tiktu pārtraukta muzeju darbība ārtelpās
un dabas taku darbība.
“D” scenārijs paredz mācību procesa norisi
rīkot attālināti visās izglītības iestādēs, izņemot pirmsskolas izglītības
programmas apguvi bērniem, kuru likumiskie pārstāvji paši nevar nodrošināt
bērnu pieskatīšanu. Savukārt sporta norise notiktu tikai individuāli ārtelpās,
izņemot Latvijas pieaugušo izlases, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas
Paralimpiskās vienības sportistu, kā arī komandu sporta spēļu starptautisko un
augstāko līgu komandu pilngadīgu profesionālu sportistu treniņi ārtelpās. Šajā
scenārijā nenotiktu nekādi sporta pasākumi.
Veselības aprūpē tiktu nodrošināta tikai neatliekamā
medicīniskā un akūtā palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie veselības aprūpes
pakalpojumi, Valsts asinsdonoru centra sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi,
vakcinācijas pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumi mājās, grūtnieču aprūpe
un laboratorijas pakalpojumi.
“A” scenārijs paredz, ka Covid-19 gadījumu
skaits līdz 1.maijam jeb 55 dienās varētu sasniegt 27 389, hospitalizēto skaits
– 3835, bet nāves gadījumu skaits varētu sasniegt līdz 548 gadījumiem. Savukārt
kontaktpersonu loks veidotu 43 822 gadījumus.
Pēc “B” scenārija prognozēts, ka Covid-19
gadījumu skaits veidotu 34 891 gadījumu, hospitalizēto skaits – 4885, bet
prognozētais nāves gadījumu skaits būtu 689. Savukārt 55 826 gadījumi būtu
iespējamais kontaktpersonu skaits.
“C” scenārijā Covid-19 gadījumu skaits 55
dienās varētu sasniegt vēl 55 361 gadījumu, bet hospitalizēts tiktu 7751
Covid-19 slimnieks. “C” scenārijs līdz 1.maijam prasītu vēl 1107
cilvēku dzīvības un 88 578 cilvēki kļūtu par Covid-19 kontaktpersonām.
Savukārt “D” scenārijā Covid-19 gadījumu
skaits veidotu 11 765 gadījumus, hospitalizēti tiktu 1647 cilvēki, bet mirušo
skaits varētu būt līdz 235 gadījumiem. “D” scenārijā kontaktpersonu
skaits varētu būt līdz 18 824.
No ekonomiskā aspekta “A” scenārijs vienā
nedēļā radītu zaudējumus 49,4 miljonu eiro apmērā, trīs nedēļās – 148,2
miljonus eiro jeb 0,51% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
“B” scenārijs prognozē 45,2 miljonu eiro
negatīvu efektu vienā nedēļā, bet 135,5 miljoni eiro jeb 0,46% no IKP būtu trīs
nedēļās.
“C” scenārija negatīvais fiskālais efekts
vienā nedēļā būtu 35,6 miljoni eiro, bet trīs nedēļās – 106,7 miljoni eiro jeb
0,36% no IKP.
Savukārt “D” scenārijā negatīvā fiskālā
ietekme pirmajā nedēļā veidotu 241,7 miljonus eiro, bet trīs nedēļās – 725
miljonus eiro jeb 2,5% no IKP.
Foto: no arhīva
