XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki noritēs
pilnīgi atšķirīgā formātā, nekā tradicionāli tas bijis pieņemts, šodien Saeimas
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja svētku izpilddirektore
Agra Bērziņa.
Viņa deputātiem norādīja, ka ar plašu un kuplu
dalībnieku skaitu Mežaparka Lielajā estrādē patlaban netiek plānota,
apzinoties, ka daudzskaitlīga skolēnu pulcēšanās nebūs iespējama. Bērziņa
skaidroja, ka šis ir milzīgu izaicinājumu laiks, bet galvenais mērķis ir
nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas pēctecību un nepārtrauktību.
Tāpat viņa pauda cerību, ka vakcinācijas process
virzīsies uz priekšu krietni straujākā solī un vasaras otrajā pusē situācija
būs labvēlīga, lai bērniem radītu svētku sajūtu. Paredzēts, ka svētku pasākumi
notiks gan Rīgā, gan reģionos. Bērziņa atzina, ka būtiska ir visu
epidemioloģisko nosacījumu ievērošana un, saplānojot dienas notikumus, svētkus
var īstenot neatkarīgi no norises vietas.
Svētku izpilddirektore stāstīja, ka tradicionāli
vienmēr ir notikušas atlases skates un repertuāra apguves skates, kas šajā gadā
nebūs iespējamas un uz šādu formātu netiks aicināti nedz pedagogi, nedz
skolēni. Plānots darboties vasaras periodā, kad pirms pašiem svētkiem kolektīvi
izveidos video pieteikumus, lai redzētu, ka kolektīvs var darboties.
Tāpat paredzēts, ka vienā kalendārā datumā notiek
tikai viens svētku notikums. Netiek plānotas dalībnieku nakšņošanas un lielākā
tiesa svētku pasākumi plānoti ar televīzijas klātbūtni. Bērziņa uzsvēra, ka
jebkurš pasākums varēs notikt tikai tad, ja to atļaus epidemioloģiskā
situācija, ja varēs atsākties interešu izglītības nodarbības maijā vai jūnijā
un, ja varēs nodrošināt mēģinājumu procesu.
Viņa vērsa uzmanību uz to, ka patlaban ir gatavs
“A”, “B” un “C” variants, kur, ja atļaus
epidemioloģiskā situācija, katrs kolektīvs, katra izglītības vai kultūras
iestāde savā teritorijā ar skolēniem rīkos svētkus visā Latvijā, nedodoties uz
citām pašvaldībām. Bērziņa skaidroja, ka patlaban noris darbs ar “B”
variantu. Tas paredz, ka visi galvenie notikumi notiek ārpus telpām – Mežaparka
Lielajā estrādē, kur teritorija ir liela un plaša, kur ir iespējams ievērot
visas prasības – gan krustošanos, gan pulcēšanos, gan arī distancēšanos.
Mežaparka Lielajā estrādē uzstāsies kori un pūtēju
orķestri, savukārt Mežaparka teritorijā, galvenā alejā tiks aicināti tautas
deju kolektīvi. Tāpat pastāv vienošanās ar kultūrvietu “Hanzas
perons”, kas vasaras periodā veido āra terasi. Paredzēts, ka šī būtu tā
norises vieta, kur varētu īstenot tautas mūzikas un simfoniskās mūzikas
koncertu. Pie pasākumu norises vietām pieskaitāms arī Etnogrāfiskais brīvdabas
muzejs.
Bērziņa klāstīja, ka tradicionāli svētku notikumi ir
pulcinājuši lielākā un mazākā mērogā bērnu kolektīvus Vērmanes dārzā uz Lielās
skatuves, individuālajām programmām varētu izmantot arī mazo skatuvi. Tie
varētu būt bērnu kolektīvi – folkloras kopas, tautas deju ansambļi, vokāli
instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi un instrumentālie ansambļi.
Tiek plānots, ka Rīgas Doma dārzā vai, ja situācija
atļaus, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, varētu notikt koru koncerts
“Dziesmu koks”. Tāpat paredzēti pasākumi iekštelpās reģionālajās
koncertzālēs. Savukārt Ķīpsalas Izstāžu centrā varētu notikt mūsdienu deju
koncerts.
“Mēs strādājam ar “B” variantu, ja
varēs atsākt interešu izglītības nodarbības maija beigās un jūnijā, ārtelpās
pulcinot līdz 3000 vai 4000 dalībnieku Mežaparka Lielajā estrādē, savukārt
iekštelpās dalībnieku skaits plānots līdz 200 skolēniem,” deputātiem
sacīja Bērziņa.
Sēdē piedalījās arī Veselības ministrijas (VM)
Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana
Feldmane, kura norādīja, ka svētku norise ir atkarīga no epidemioloģiskās
situācijas, kura patlaban ir ļoti trausla. Tāpat situāciju ietekmēs vakcinācija
pret Covid-19.
Atbildot uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
priekšsēdētāja Arvila Ašeradena (JV) jautājumu, pie kādiem noteikumiem varētu
atļaut Mežaparkā pulcēties vairākiem tūkstošiem skolēnu, Feldmane norādīja, ka
saslimstības rādītājam 14 dienās jābūt 20 uz 100 000 iedzīvotāju. Viņa arīdzan
skaidroja, ka līdz šodienai VM nebija oficiālas iespējas iepazīties ar
izstrādātajiem scenārijiem pasākumu norisei, uzsverot, ka viss ir atkarīgs no
iespējām pulcēties, tomēr vairāku tūkstošu bērnu sanākšana kopā, Feldmanes
ieskatā, ir ļoti optimistiski un, iespējams, šie skaitļi būtu jāpārvērtē.
Ašeradens uzsvēra, ka šādi “peldoši
novērtējumi” ir bīstami, jo var nonākt situācijā, kur bērniem tiek dotas
cerības, bet beigu beigās neizpildās kādi kritēriji. Viņš aicināja VM sniegt
vadlīnijas, pie kādiem nosacījumiem svētki varētu notikt un VM šajā jautājumā
jābūt stingrai nostājai. Feldmane atzina, ka šāda izvērtējuma sniegšanai VM
nepieciešamas divas nedēļas, līdz ar to deputāti vienojās, ka šis jautājums
komisijas sēdē tiks aktualizēts pēc divām nedēļām.
Foto: no arhīva
