“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Sociālajā medijā “Facebook” popularitāti guvis ieraksts par to, ka Baltkrievijā ne vienu dienu neesot bijusi karantīna, cilvēki staigājot bez maskām, bet mirstības dati nemainoties. Tomēr ieraksts ir maldinošs, jo valstī ieviesta virkne ierobežojumu, aizvērtas robežas un Minskā sejas maskas sabiedriskās vietās ir obligātas. Turklāt pētniekiem ir bažas, ka mirstība ir daudzkārt augstāka, nekā rāda oficiālie dati.
Kāda lietotāja “Facebook” 18. februārī publicēja ierakstu, kurā apgalvoja: “Baltkrievija robežojas ar Latviju. Bet!!! Baltkrievijā ne vienu dienu nav bijusi karantīna, cilvēki staigā bez maskām. Mirstības % nemainās.” Ar ierakstu dalījās 1,3 tūkstoši lietotāju. Komentāros ieraksta autore arī pauda, ka Baltkrievijā “covida nav”, bet tas esot jauns gripas paveids. “Re:Check” jau iepriekš rakstīja, ka “Covid-19” nav gripas paveids, tas ir lipīgāks par gripu un tiek vērtēts, ka arī mirstība no “Covid-19” ir augstāka, bet ieviestie ierobežojumi “Covid-19” izplatības mazināšanai būtiski ietekmējuši gripas un citu respiratoro vīrusu izplatību.
Baltkrievijas autoritārais vadītājs Aleksandrs Lukašenko kopš pandēmijas sākuma par koronavīrusu izteicies skeptiski. Piemēram, sacījis, ka “visus izārstēs traktors”, un aicinājis cīnīties pret vīrusu ar šņabi. Pasaules Veselības organizācija (PVO) gan uzsver, ka cīņai pret “Covid-19” alkohols nepalīdz, tas, tieši pretēji, var kaitēt veselībai. Lukašenko arī pats vasarā pārslimoja “Covid-19”.
Lukašenko ir pazīstams ar pandēmijas nopietnības noliegšanu. “Re:Check” vēl pavasarī rakstīja, kā Baltkrievijas piemēru un Lukašenko izteikumus izmanto melu izplatīšanai par “Covid-19”. Pavasarī viņš solīja, ka valstī koronavīrusa dēļ neviens nenomirs, lai gan tajā pašā laikā, pēc Baltkrievijas oficiālajiem datiem, tobrīd 33 cilvēki ar “Covid-19” jau bija miruši. 19. februārī Baltkrievijas oficiālā ziņu aģentūra “Belta” informēja, ka kopš infekcijas izplatīšanās sākuma miruši 1894 “Covid-19” pacienti.
Medijs “Meduza” ziņoja, ka Baltkrievija pat sastrīdējās ar Krieviju koronavīrusa dēļ. Proti, Lukašenko izteica neapmierinātību, ka Krievija aizvērusi kopējo robežu, savukārt Krievijas valdība pārmeta Baltkrievijai nepietiekamas pūles cīņā ar “Covid-19”.
Sākotnēji Baltkrievija neierobežoja pārvietošanos ar kaimiņvalstīm. To izdarīja Krievija, Polija, Lietuva, Latvija un Ukraina. Taču no 20. decembra Baltkrievija robežas tomēr aizvēra, pamatojot to ar epidemioloģisko situāciju un “Covid-19” infekcijas izplatību.
Cīņai ar “Covid-19” pavasarī Minskā ieviesa tādus pašus ierobežojumus kā daudzās citās valstīs, piemēram, atcēla visas izstādes un citus masu pasākumus, pansionātos aizliedza apmeklējumus, bet personālam lika izmantot sejas maskas. Tās bija obligātas arī veikalu darbiniekiem, frizieriem, skaistumkopšanas speciālistiem. Iepriekš līdzīgus pasākumus ieviesa arī citos valsts reģionos.
Arī pandēmijas otrajā vilnī novembra vidū Minskā noteica obligātu sejas masku lietošanu sabiedriskās vietās, tostarp sabiedriskajā transportā, taksometros.
Vispārējas oficiālas karantīnas valstī nebija. Kad aprīlī PVO aicināja Baltkrieviju pastiprināt ierobežojumus cīņai ar vīrusu, Lukašenko teica, ka pilnvērtīgai karantīnai valstij nav naudas. Taču, kā vēsta “Meduza”, valstī darbojās “tautas karantīna”. Proti, marta beigās 48 procenti baltkrievu bija atteikušies no publisku pasākumu apmeklēšanas, daudzi brīvprātīgi devās pašizolācijā, kā dēļ lielus zaudējumus cieta tirdzniecības un pakalpojumu joma. Tāpat atsevišķas kafejnīcas un restorāni aizvērās vai pārorientējās uz ēdienu piegādi, būtiski samazinājās arī teātru un muzeju apmeklējums. Daļa vecāku pārstāja vest bērnus uz skolu, Minskas vadība oficiāli atļāva vecākiem pašiem izlemt, vai sūtīt bērnus uz skolu epidēmijas laikā, bet augstskolām rekomendēja pāriet uz attālinātām mācībām. Tāpat, piemēram, Baltkrievijas Veselības ministrija veciem cilvēkiem iesaka neiziet no mājām un netikties ar citiem, ja tas nav svarīgi dzīvībai.
Baltkrievijas sniegtie dati liecina, ka valstī līdz šim reģistrēti 275 322 infekcijas gadījumi un 1894 mirušie. Kopumā valstī ir ap 9,4 miljoniem iedzīvotāju.
Oksfordas Universitātes datu projekta “Our World in Data” aprēķini rāda, ka Baltkrievijā mirstība novembra vidū strauji pieauga un šobrīd jau ilgāku laiku ir apmēram līdzīgā līmenī. Taču jāņem vērā, ka sociologi norādījuši – līdzīgi kā citās autoritārās valstīs patiesā “Covid-19” statistika Baltkrievijā ir būtiski augstāka nekā oficiālā, par to liecina arī izteikti mazāka oficiālā mirstība nekā kaimiņvalstīs. Oficiālie “Covid-19” mirstības dati varētu būt pat 15 reizes zemāki nekā faktiskie. 17. februārī “Deutsche Welle” ziņoja par pētījumu, kurā secināts – pērn vairāk nekā 600 tūkstoši baltkrievu pārslimojuši “Covid-19”, bet kopējais mirušo skaits varētu būt lielāks nekā 20 tūkstoši, lai arī, pēc oficiālajiem datiem, līdz 17. februārim vēstīts vien par 1876 mirušajiem. Tāpat ANO statistikas dati liecina, ka Baltkrievijā mirstība 2020. gada jūnijā, salīdzinot ar pēdējiem gadiem, bija rekordaugsta. Pērnā gada pirmajā pusē valstī mirstība kopumā augusi – pusgada laikā miruši 66 905 cilvēki, savukārt kopš 2015. gada pirmajā pusgadā miruši nebija vairāk kā 62 500 cilvēki. Gada nogalē Baltkrievija iepirka Krievijā ražotās vakcīnas un sāka vakcinēt pret “Covid-19”.
Secinājums: “Facebook” ieraksts neatspoguļo patieso situāciju. Baltkrievijā gan pirmajā, gan otrajā “Covid-19” vilnī tika ieviesti dažādi ierobežojumi, tostarp prasība lietot maskas. Mirstība ir augusi, turklāt pētniekiem pastāv aizdomas, ka reālā saslimstība un mirstība ir daudz augstāka nekā oficiālā. Baltkrievijā arī norit vakcinācija pret “Covid-19”.
