Šīs nedēļas sākumā Ozolnieku novada iedzīvotājs Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Ivars Strautnieks Iecavā novēroja šķīvjledu, kāds agrāk šajā upē netika manīts.
“Izskatās tieši tāds kā mācību grāmatā,” teic profesors. Viņš paskaidro, ka agrāk, pirms gultnes tīrīšanas Iecavas posmā starp Ālenderu tiltu Garozā līdz Zālītes stacijai 2020. gadā, upe aizsala pakāpeniski no malām, atstājot neaizsalušu joslu tur, kur lielāka straume. “Pilnīgi Iecava šajā posmā aizsala tikai tad, ja vismaz septiņas dienas gaisa temperatūra bija ap mīnus 20 grādu. Toties šoziem upes aizsalšana sākās janvārī, kad temperatūra naktīs bija no mīnus astoņiem līdz mīnus 10 grādiem, un tā aizsala vienmērīgi,” novērojis profesors. Viņš to izskaidro ar straumes ātruma vienmērīgāku sadalījumu, kāds izveidojies pēc gultnes tīrīšanas.
I.Strautnieks janvārī un marta pirmajā nedēļā Iecavā vērojis vižņu iešanu, kāda upēs notiek, strauji pazeminoties gaisa temperatūrai, un kāda agrāk Iecavā nebija manīta. Vēl nepierastāks skats viņam bijis ļoti skaistu rakstu veidojošais šķīvjledus.
Pirms gultnes tīrīšanas ledus iešana Iecavā vispār nebija raksturīga, jo tad ledus gabalus nobremzēja daudzviet upē iegāzušies koki. Tādējādi daļa ledus tika iznesta palienē, kur arī izkusa.
Iecavā līdzīgi pankūkām peld šķīvjledus
00:00
11.03.2021
59