Valdība uz piektdienu, 12.martu, pārceļ lemšanu par
epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārija ieviešanu.
Ceturtdien kārtējā valdības sēdē bija plānots lemt par
izmaiņām ierobežojumos, tostarp valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā
sektorā nodrošināt attālināto darbu, kā arī lemtu par izmaiņām par atļauto
pasažieru skaistu sabiedriskajā transportā.
Tomēr sēdes laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš
(JV) izsludināja 15 minūšu pārtraukumu, lai pārliecinātos, vai valdības sēdes
dienaskārtībā nav “iezagusies viena nepilnība”. Pēc pārtraukuma
premjers apliecināja, ka valdības sēdes dienaskārtībā iekļautajos jautājumos ir
“būtiski trūkumi”.
Viņš atzina, ka šo otrdien valdība lēma ar 17.martu
atļaut lidojumus uz trešajām valstīm, tomēr ceturtdien bija plānots lemt par
pasākumiem, kā kontrolēt un uzraudzīt, lai iedzīvotāji, atgriežoties no
ārvalstīm, ievērotu epidemioloģiskās drošības prasības.
Preses konferencē pēc valdības sēdes Kariņš skaidroja,
ka Ekonomikas ministrija nebija izpildījusi tai doto uzdevumu un nebija
izstrādājusi priekšlikumu par ieceļotāju no trešajām valstīm kontrolēšanu.
“Šis ir kopīgs izaicinājums, ka katra ministrija pilda savas funkcijas.
Ministrijām ir jāsagatavo dokumenti, lai politisku diskusiju ceļā varam
priekšlikumu atbalstīt, noraidīt vai mainīt,” skaidroja premjers.
Tā kā nākamnedēļ lemt par šo jautājumu būtu par vēlu,
Ministru prezidents ierosināja turpināt lemšanu par šiem jautājumiem piektdien
pulksten 15.
Paredzams, ka priekšlikumus par kontroles un
uzraudzības pasākumiem iedzīvotāju atgriešanos no trešajām valstīm līdz
rītdienas sēdei izstrādās Operatīvās vadības grupa.
Ministru kabinets šodien bija plānojis
pieņemt gala lēmumu par mērenāko epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas
scenāriju, ar kuru valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem nāksies
strādāt attālināti, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.
Par šādu scenāriju ministri konceptuāli vienojās
otrdien, atsakoties no otra scenārija – “D” – kas paredzēja lielākus
ierobežojumus jeb lokdaunu.
Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis
Jurijs Perevoščikovs, komentējot valdības pieņemto lēmumu, žurnālistiem sacīja,
ka jebkurš pasākums, kas stiprinās sociālo distancēšanos, ir pamatu pamats un
ir atbalstāms.
“Ja mēs redzam, ka mūs pretinieks paliek
spēcīgāks, mums vajadzētu mainīt taktiku vai stiprināt savus spēkus. Ar
vakcināciju mēs stiprinām savu imunitāti, bet tas neiet tik ātri, kā mēs vēlētos.
Mums vajadzētu mazliet mainīt savu taktiku, lai apkarotu šo ienaidnieku, šo
vīrusu,” pauda epidemiologs.
Operatīvā vadības grupa izstrādāja kopumā četrus
scenārijus, tomēr valdībai tika piedāvāts lemt par diviem – scenāriju
“A”, kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai
Covid-19 apstākļos, un scenāriju “D”, kas paredz priekšlikumus
maksimāliem piesardzības pasākumiem.
Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas
direktors Jānis Citskovskis aicināja ministrus atbalstīt “A” variantu,
kas stātos spēkā jau no nākamās nedēļas. Viņš atzina, ka gadījumā, ja ieviešot
“A” variantu, epidemioloģiskā situācija trīs nedēļu laikā uzlabosies,
tad varētu lemt par pakāpenisku ekonomikas atvēršanu. Savukārt gadījumā, ja
saslimstība ar Covid-19 augs, tad valdībai būtu jālemj par “D”
variantu, kas paredz smagākus ierobežojumus jeb lokdaunu.
Valdības konceptuāli atbalstītais “A”
scenārijs paredz, ka vīrusa izplatības mazināšana tiks balstīta uz attālinātu
darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinās ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā
nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no valstī nodarbinātajiem. Ražojošie
uzņēmumi varēs turpināt darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku
distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares protokolu, piemēram, darbu
maiņās.
Citās nozarēs darbu klātienē varēs atļaut tikai ar
iestādes vadītāja atļauju, savukārt klātienes pakalpojumus varēs sniegt tikai
ar iepriekšēju pierakstu.
Šī scenārija īstenošanas gadījumā rosināts piešķirt 60
eiro atbalstu katram strādājošajam par attālinātā darba veikšanu, šo summu
neapliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
“A” scenārijs paredz aizliegt apmeklēt
publiskas vietas, nodrošināt viesnīcu uz Covid-19 pozitīva testa pamata,
veicināt izmitināšanas programmas pieejamību, sedzot 80% no izmaksām, tostarp
ēdināšanai, kā arī nodrošināt stingru inficēto un kontaktpersonu uzraudzību.
“A” scenārijs paredz mazināt maksimāli
pieļaujamo pasažieru skaitu līdz 30% no transporta ietilpības, kā arī rosināts
atteikties no pašvaldību stāvvietu maksas privātam transportam.
Šajā scenārijā paredzēta pūļa testēšana un mērķtiecīgs
skrīnings nolūkā ātri identificēt Covid-19 perēkļus, lai tos lokalizētu, kā arī
identificēt riskus konkrētos segmentos.
“A” scenārijs paredz bērnudārzu nodrošināt
to bērnu vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti.
Tāpat paredzēts savlaicīgi gatavot vienotu
ierobežojumu mazināšanu un nozaru drošas, pakāpeniskas atvēršanas secību un
plānu, balstoties uz nozaru nozīmīguma, epidemioloģisko un ekonomisko analīzi.
Līdz šim identificētās jomas, kuras iekļaujamas analīzē ir aktīvās atpūtas
vietas, amatiermāksla un mākslinieciskie kolektīvi, bērnu nometnes, ēdināšana,
fotopakalpojumi klātienē, izglītība, pieaugušo profesionālā tālākizglītība,
izklaides vietas, kultūrvietas un izstāžu vietas, organizētie tūrisma
pakalpojumi, kultūras pasākumi, skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumi,
sporta inventāra noma iekštelpās, sporta nodarbību vietas un tirdzniecības
vietas.
“A” scenārijs paredz, ka Covid-19 gadījumu
skaits līdz 1.maijam jeb 55 dienās varētu sasniegt 27 389, hospitalizēto skaits
– 3835, bet nāves gadījumu skaits varētu sasniegt līdz 548 gadījumiem. Savukārt
kontaktpersonu loks veidotu 43 822 gadījumus.
No ekonomiskā aspekta “A” scenārijs vienā
nedēļā radītu zaudējumus 49,4 miljonu eiro apmērā, trīs nedēļās – 148,2
miljonus eiro jeb 0,51% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Foto: no arhīva
