Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir
vērsusies Valsts darba inspekcijā, lūdzot izvērtēt situāciju ar virsstundu
apmaksu pedagogiem, informēja arodbiedrībā.
Arodbiedrība uzskata, ka individuālās konsultācijas, kas tiek
sniegtas virs normālā nedēļas darba laika 40 stundu apmērā, būtu apmaksājamas
pēc Darba likuma kā virsstundas, tas ir dubultā, savukārt Izglītības un
zinātnes ministrija (IZM) uzskatot, ka šādas konsultācijas apmaksājamas saskaņā
ar valdības noteikumiem kā papildus darbs un par tām maksājama piemaksa līdz
30% apmērā no darba algas.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvērusi, ka arodbiedrība
“vairākkārt centās” ar IZM vienoties par “korektu normatīvo aktu
interpretāciju” par virsstundu apmaksu pedagogiem, kuri sniedz
individuālās konsultācijas skolēniem, taču pagaidām tas nav izdevies.
“Diemžēl, mēs viens otru nesadzirdam. Ministrija turpina
skaidrot normatīvo aktu piemērošanu par sliktu pedagogiem, tādēļ bijām spiesti
oficiāli vērsties Valsts darba inspekcijā, lai saņemtu skaidrojumu, kāpēc
pedagogiem nevar maksāt dubultā par virsstundām, ja 40 stundu vietā ir jāstrādā
43 vai 45 stundas,” paziņoja Vanaga.
LIZDA aicina savus biedrus saglabāt un iesniegt arodbiedrībai
dokumentus par nostrādātajām stundām, fiksēt sniegto individuālo kontaktstundu
skaitu, lai arodbiedrība varot palīdzēt un vērsties tiesībsargājošās
institūcijās.
Arodbiedrība atgādināja, ka ar Ministru kabineta rīkojumu par
ārkārtējās situācijas izsludināšanu izglītības iestādēs ir atļauts sniegt
individuālas konsultācijas noteiktai izglītojamo grupai. Savukārt ar
23.februāra Ministru kabineta rīkojumu ir piešķirts finansējums šo papildu
individuālo konsultāciju apmaksai. Finansējums ir piešķirts, uzliekot
izglītības iestādēm pienākumu par to atskaitīties, norādot papildu sniegto
individuālo konsultāciju stundas.
LIZDA traktējumā, pedagoga darba slodze – kopējais tarificēto
stundu skaits nedēļā – nedrīkst pārsniegt Darba likumā noteikto normālo nedēļas
darba laiku – 40 stundas nedēļā, neskaitot promesoša pedagoga aizvietošanu.
Taču daudziem pedagogiem bez individuālo konsultāciju sniegšanas tarificēto un
arī nostrādāto darba stundu apjoms ir tuvu 40 stundām vai 40 stundas, apgalvo
arodbiedrība.
Arodbiedrība ir vērsusies pie IZM ar lūgumu veikt grozījumus
normatīvajos aktos, jo individuālās konsultācijas ir iespējamas gan klātienē,
gan arī attālināti. Patreiz normatīvie akti nosakot, ka attālinātas
individuālās konsultācijas attālināti var sniegt vienīgi atsevišķos gadījumos.
LIZDA ieskatā, ir jādod iespēja pašiem pedagogiem izvērtēt
konsultāciju sniegšanas veidu.
“Uzskatām, ka tas nepieciešams, ņemot vērā gan nestabilo
situāciju valstī, saistībā ar augsto saslimstības risku ar Covid-19, gan citus
faktorus, piemēram, izglītojamā iespējas nokļūt skolā līdz darba dienas beigām,
jo nav pieejams transports vai vecākiem nav iespēju nogādāt bērnu skolā,”
pauž arodbiedrība.
Jau ziņots, ka valdība lēma skolotāju un atbalsta personāla
individuālo konsultāciju apmaksai mācību satura apguvei Covid-19 pandēmijas
laikā novirzīt 12,3 miljonus eiro.
Minētais finansējums paredzēts atbalstam diviem mēnešiem, lai
nodrošinātu piemaksas skolotājiem un atbalsta personālam, tostarp vispārējās
izglītības iestāžu skolotājiem un atbalsta personālam, kā arī profesionālās
izglītības iestāžu vispārizglītojošo mācību priekšmetu skolotājiem, kas
sagatavo izglītojamos valsts pārbaudes darbiem.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aplēsēm, uz atbalstu
varētu pretendēt 21 429 skolotāji, kas sniedz individuālas konsultācijas
obligātā mācību satura apguvei skolēniem, kuri ir pakļauti priekšlaicīgas
mācību pārtraukšanas riskam dažādu iemeslu dēļ, 12.klases skolēniem
vispārizglītojošās skolās, bet profesionālajā izglītībā – skolotājiem, kuri
sagatavo izglītojamos valsts pārbaudes darbu kārtošanai 2021.gada pavasarī.
Uzsvars ir ticis likts tieši uz klātienes konsultācijām, jo
Latvijā ir būtiski ieilgušas attālinātās mācības, kuras, izglītības nozarē
strādājošo skatījumā, apdraud mācību procesa kvalitāti.
Foto: pixabay.com
