Jau otrā izstāde atklāta Glūdas pagasta dienas
aktivitāšu centra “Zemgale” skatlogā. Šoreiz tie ir koši dabasskati, kuru
autore ir vizuālās mākslas skolotāja Dace Jakušonoka.
– Dace, cik sen jau esat skolotāja?
No mazām dienām esmu gribējusi būt par skolotāju,
taču mana pirmā profesija ir dārzniece, esmu beigusi Bulduru Dārzkopības
tehnikumu. Pēc pamatskolas negribēju mācīties vidusskolā, tādēļ nolēmu
pamēģināt kļūt par daiļdārznieci. Taču, kad pabeidzu, uzreiz stājos universitātē,
izmācījos par vizuālās mākslas un mākslas vēstures skolotāju. Jau divdesmit
gadu strādāju Šķibes pamatskolā, bet šķiet, ka tas laiks ir paskrējis kā viens
mirklis.
– Vai lauku skolā mācīt mākslu ir viegli?
Pirmo reizi ieiet klasē pie bērniem bija liels
izaicinājums, bet es ļoti gribēju mēģināt. Bērniem māksla patīk, protams,
vienmēr ir kāds izņēmums. Taču tā noteikti ir vajadzīga, tikai žēl, ka mums
aizvien samazina stundu skaitu. Runājot par laukiem, – ir grūti pateikt, vai
Nākotnē esam īsti lauki, vairāk jau tomēr tāds lauku centrs. Mūsu bērni ir
salīdzinoši pieklājīgi. Kad esmu bijusi kādā no pilsētas skolām, ir novērots,
ka tur pieklājība kaut kur pazūd. Protams, bērni ir dažādi – ir tādi, kuriem
ļoti vajag parunāties. Bieži tas lielais huligāns ir ļoti jauks bērns, tikai
klases kolektīvā viņš ir pieņēmis savu lomu.
Nākotnē ir arī Jelgavas novada Mūzikas un mākslas
skola, kur strādāju aptuveni desmit gadu, bet, kad piedzima meita, gribējās
vairāk būt mājās pie ģimenes.
– Vai būt par skolotāju ir jūsu dzīves
aicinājums?
Jā, skolotājas profesija ir mans aicinājums, man
patīk skola un patīk strādāt ar bērniem. Visvairāk patīk bērnu vienreizīgums.
Man šķiet, ka visskaistāk zīmē mazie bērni, viņi vēl nav iemācīti, kā jāzīmē.
Darbos vēl jūtams viņa paša pieskāriens, mazā bērna bērnišķīgais stils. Viņš
zīmē, ko jūt. Un tad stāsta, ko ir uzzīmējis, un tas vienmēr ir ļoti
interesanti. Bērnam pakāpeniski pieaugot, veidojas rokraksts un mainās arī viņa
zīmēšanas stils.
Visu interviju lasiet 11.marta “Zemgales Ziņās”
Foto: no privātā arhīva un Iveta Pavziniuka
