Iepriekš esam
noskaidrojuši, kur bijusi pilsētas robeža hercoga Jēkaba laikā, soli pa solītim
esam izstaigājuši pilsētas centru – bijušo tirgus laukumu. Šodien paiesimies pa
Akadēmijas ielu un palūkosim, kāda tā bijusi līdz liktenīgajām dienām 1944.
gadā.
Iesākumā – Kungu iela
17. gadsimta Jelgavas kartēs iela saukta par Kungu
ielu, tā sākās pie Svētās Trīsvienības baznīcas un beidzās pie pilsētas
vaļņiem. Hercogienes Annas valdīšanas laikā 18. gadsimta sākumā šajā ielā
uzcēla viņas pili un 1726. gadā arī koka Svēto Simeona un Annas pareizticīgo
baznīcu. Ielu pārdēvēja par Palejas ielu. Hercoga Pētera valdīšanas laikā vecās
pils vietā 1775. gadā uzbūvēja Pētera akadēmijas ēku. 1846. gadā tai pretī
uzbūvēja Kurzemes Kredītbiedrības ēku. Pēc Jelgavas dzelzceļa stacijas
uzcelšanas 1869. gadā Palejas ielas pagarinājumu līdz tai nosauca par
Aleksandra prospektu, ko 1924. gadā pārdēvēja par Zemgales prospektu.
1925. gada septembrī Palejas ielu pārdēvēja par
Akadēmijas ielu, līdz Latvijas okupācijai tā bija pilsētas galvenā darījumu
iela. Te atradās Vācu centrālās sabiedrības kases Jelgavas nodaļa, Zemgales
Kredītbiedrība, Valsts zemes banka, Latvijas Bankas nodaļa,
Agrārkredītbiedrība, tālāk “Latvijas Lloids” un citas apdrošināšanas biedrības,
notāri, advokātu kantori, nodokļu inspekcijas un citas iestādes. Tālāk
izvietojās Jelgavas Apgabaltiesas nams un Amatnieku biedrības nams.
Vācu okupācijas iestādes 1941. gadā Akadēmijas
ielu apvienoja ar Zemgales prospektu, izveidojot pilsētas galveno – Ādolfa
Hitlera ielu. Pēc Jelgavas ieņemšanas 1944. gadā padomju varas iestādes abām
ielām atjaunoja iepriekšējos nosaukumus, tomēr 1949. gadā tās no jauna
apvienoja, izveidojot Aleksandra Puškina prospektu no pilsētas Centrālā laukuma
līdz dzelzceļa stacijai.
Atmodas laikā 1989. gadā atjaunoja Akadēmijas
ielas nosaukumu, nodalot Zemgales prospektu.
Visu rakstu lasiet 11.marta “Zemgales Ziņās”
Foto: no arhīva; zudusilatvija.lv
