Jelgavā rit aktīvs darbs, izstrādājot pieteikumu 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam. Lai palīdzētu to sagatavot pēc iespējas veiksmīgāku, jelgavnieki tiek aicināti iesaistīties kultūras ideju radīšanā. Vienlaikus tiek veikta apjomīga kultūrpolitikas plānošanas dokumenta izstrāde un veidoti raidījumi interneta tiešsaistes studijā “KULTŪRtāle”.
Apkopo idejas, izsludina konkursu
Ieteikumus kultūras galvaspilsētas programmas izveidē var izteikt ikviens, sākot no pilsētas radošajām un nevalstiskajām organizācijām, biedrībām un apvienībām līdz pat uzņēmumiem un privātpersonām. “Ideju iesniedzēji mudināti domāt pārdroši, nevairīties no “iedvesmas lidojuma” un iztēloties, ka iespējām nav robežu. Tāpat ideju radīšanas procesā nepieciešams domāt laikmetīgi, fokusēties uz nākotni, kā arī pievērst uzmanību Eiropas dimensijai, radot priekšlikumus, kuru saturs būtu saistošs ne vien jelgavniekiem un novada iedzīvotājiem, bet jebkuram Eiropas iedzīvotājam,” teikts pašvaldības iestādes “Kultūra” aicinājumā.
Kultūras ideju iesniedzēji tiek aicināti “iedvesmas lidojumu” ne tikai virzīt pasākumu un festivālu gultnē, bet arī domāt par jaunu kultūrvietu radīšanu, pilsētas teritoriju un pilsētvides attīstīšanu, tostarp industriālo un degradēto teritoriju atdzīvināšanu. Radošie ierosinājumi, kā bagātināt Jelgavu ar daudzpusīgiem kultūras notikumiem, kas atstātu iespaidu uz pilsētas kultūras identitāti ilgtermiņā, iesūtāmi līdz 30. martam.
Savukārt līdz 20. martam var iesniegt projektus 2021. gada kultūras pasākumu projektu konkursā. Jelgavas pilsētas pašvaldības Kultūras padome informē, ka uz līdzfinansējumu līdz 1500 eiro apmērā kultūras projektu īstenošanai var pretendēt kā fiziskas, tā juridiskas personas. Ņemot vērā Eiropas kultūras galvaspilsētas kontekstu, projekta iesniedzēji mudināti domāt par pilsētas nākotni un izaugsmi, plānojot pasākumus, kuru saturs būtu saistošs Eiropas mērogā. Svarīgi, lai iecerētie projekti tiktu realizēti no 1. aprīļa līdz 30. septembrim.
Ielu mākslas izlaušanās
Kamēr tiek gaidītas iedzīvotāju idejas un ierosinājumi, iestāde “Kultūra” interneta tiešsaistes studijā “KULTŪRtāle” veido Jelgavas pilsētas kultūras sfēras apskatu. Reizi nedēļā, ceturtdienās pulksten 14, kopā ar kultūras pārstāvjiem tiek diskutēts par kultūras un radošo industriju izpausmēm un attīstību, tostarp pievēršot uzmanību alternatīviem risinājumiem. Raidījuma laikā plānots noskaidrot arī jelgavnieku redzējumu, tā veicinot viedokļu dažādību un tēmas daudzpusīgumu.
Pirmā tikšanās aizritēja 11. martā, kad studijā viesojās ielu mākslinieks Dainis Rudens un Jelgavas būvvaldes galvenā māksliniece Zane Vēvere, savukārt baudāmas muzikālās starpspēles nodrošināja jelgavnieks čellists Roberts Sidorovs. D.Rudens Jelgavā zināms kā lielformāta sienas gleznojuma “Spēka zīmes Latvijai” autors, tas 2017. gadā tapa uz Studentu teātra sienas. Viņš bija klātesošs arī ielu mākslas tapšanā Loka maģistrāles un Aviācijas ielas krustojumā 2018. gadā. Raidījumā D.Rudens dalījās pieredzē, kā pēdējos gados mainījusies sabiedrības un pašvaldību attieksme pret ielu mākslu, jo aizvien skaidrāk tiek definēta lielformāta mākslas darbu atšķirība no grafiti zīmējumiem. “Grafiti ir ielu kultūras pagrīdes darbība, uzraksti uz māju sienām un zīmējumi – tā joprojām ir nekontrolēta un pašpietiekama lieta. Savukārt ielu māksla ir plānota un saskaņota darbība. Tiklīdz publiskajā telpā aizvien vairāk parādās kvalitatīvi ielu mākslas darbi, sabiedrības attieksme mainās. Ielu mākslas darbi liek mums justies komfortablāk apkārtējā vidē. Katrs fasādes gleznojums ir unikāls un neatkārtojams,” tendenci attīstībā iezīmēja mākslinieks. Viņš arī atklāja, ka aizvien vairāk cilvēki novērtē un jūtas pagodināti, ka tieši viņu rajonā top kvalitatīvi ielu mākslas darbi.
Arī Z.Vēvere uzsvēra, ka ielu mākslai ir milzīgs potenciāls, jo tā piešķir pilsētai pavienoto vērtību. “Ielu māksla ir kā vidusposms starp mākslu kā kaut ko ekskluzīvu, tikai galerijās esošu, un grafiti, kas ir vairāk pagrīdes kultūra un nereti saistās ar vandalismu. Ielu māksla ir ideālais vidusposms, kas nojauc robežas starp vienu un otru un sapludina abus kopā. Pilsētvidē ielu māksla noteikti ir papildu devums,” savu pārliecību pauda Z.Vēvere, papildinot, ka ielu māksla savā veidā izglīto sabiedrību, paužot nostāju, ka pilsēta drīkst būt dažāda, jo arī iedzīvotāji visi nav vienādi.
Plānots, ka šogad ielu mākslas tradīcijas tiks turpinātas, 21. maijā organizējot ielu mākslas festivālu, kura galvenais motīvs ir “izlaušanās”. “Tematika ir aktuāla gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē, jo pēdējo gadu dzīvojam ar “kovidu”. Daudziem māksliniekiem tas var būt gana labs iegansts, lai saņemtos un salauztu savu iestaigāto taciņu, izcila iespēja, lai sakustētos, piedalītos un atdzīvotos pavasarī,” aicināja D.Rudens.
Kultūra kā atšķirības zīme
Nākamais “KULTŪRtāles” raidījums plānots šodien, 18. martā, kad, skaidrojot kultūras lomu pilsētas attīstībā, studijā viesosies Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Anda Laķe. Profesore vada arī akadēmijas zinātniskās pētniecības centru, kuram ir viena no lielākajām pieredzēm kultūrpolitikas plānošanā kā pašvaldību, tā nacionālā līmenī. Šobrīd tieši rit aktīvs Jelgavas kultūrpolitikas plānošanas dokumenta izstrādes darbs, kura gaitā tiek noskaidrots sabiedrības viedoklis, veicot iedzīvotāju aptauju, anketējot kultūras organizāciju pārstāvjus un uzņēmējus. Tiek veiktas padziļinātas intervijas un organizēta fokusgrupu diskusiju sērija, kas aptver dažādas kultūras organizāciju grupas, tostarp bibliotēku, muzeju, amatiermākslas kolektīvu vadītājus un citus kultūras pārstāvjus. “Mēs pētām to, kā cilvēki redz, kas ir galvenie kultūras attīstības nosacījumi jeb to, kam pilsētā ir jābūt, lai kultūras dzīve būtu bagāta, daudzveidīga un dažādiem cilvēkiem pieejama. Novērtējam infrastruktūru, to, cik efektīva ir komunikācija, cik daudzveidīgs ir kultūras piedāvājums, kāda ir auditorija un vai to sasniedz šis piedāvājums. Noskaidrojam arī, kādus ieguvumus saskata no pieteikšanās Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam,” uz “Ziņu” jautājumu par pētījuma procesa norisi atbild A.Laķe.
Profesore uzsver, ka kultūra nav tikai izklaides pasākumi. Kultūra plašākā mērogā veido mūsu identitāti un piederību kādai vietai. Mūs raksturo noteiktas kultūras vērtības, aktivitātes un darbības formas, kas padara cilvēkus un kopienas atšķirīgas. “Pilsētas iedzīvotājam ir izšķiroša nozīme, jo kultūras procesam nav vērtības, ja tajā organiski neiekļaujas iedzīvotāji. Līdzdalība kultūras procesos var būt dažādās formās. Tā var būt profesionālā iesaiste, darbojoties dažādos projektos un norisēs, var būt iesaiste kā amatiermākslas pārstāvim vai ar savu iniciatīvu rosinot kādas jaunas kultūras formas. Iedzīvotājs ir atslēgas vārds, jo kultūras piedāvājums veido vidi, kurā pilsētas iedzīvotāji dzīvo,” tā Kultūras akadēmijas profesore.
Iecerēts, ka 18. marta raidījumā būs iespēja tikties arī ar Bērnu un jauniešu mūzikas kluba (BJMK) vadītāju Endiju Rožkalnu, kurš arīdzan norāda uz daudzveidības nozīmi kultūras piedāvājumā. “Jelgavas kultūras dzīve ir piepildīta un plaša, tā piesaista daudz cilvēku no citām pilsētām un pat valstīm, pasākumi notiek labā līmenī, un tas, protams, priecē. Taču, ja runājam par mūziku, manuprāt, mums vēl ir, uz ko tiekties. Pasākumos ļoti liela uzmanība tiek veltīta popmūzikai, bet lielai daļai Jelgavas sabiedrības patīk arī citu žanru mūzika. Pašvaldības rīkotajos bezmaksas pasākumos, piemēram, rokmūzika diemžēl dzirdama visai reti, tāpat reti skan arī klasiskā mūzika,” pirms tiešsaistes sarunas savu viedokli “Ziņām” skaidro E.Rožkalns. Viņš arī uzsver, ka mūzikai ir izglītojoša loma un, piedāvājot tikai viena veida mūziku, sabiedrība izglītojas vienpusīgāk. “Manuprāt, ir daudz cilvēku, kuriem mūzikas kvalitāte un daudzveidība mūsu pilsētā ir svarīga. Tādēļ ir vērts pievērst uzmanību tam, lai dažādiem mūzikas stiliem būtu līdzvērtīga pieejamība un lai arī ar mūzikas starpniecību mēs rosinātu cilvēku vairāk, daudzpusīgāk domāt. Viss, ko piedāvājam klausītājiem, ir informācija, kas māca un ietekmē,” ir pārliecināts BJMK Rokskolas dibinātājs.
Atgādinām, ka 2027. gadā viena pilsēta no Latvijas un Portugāles uz gadu kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Līdz šim par savu dalību šajā sacensībā ir paziņojušas astoņas Latvijas pilsētas, kurām jāsagatavo pilsētas kultūras programma un nākotnes attīstības vīzija. Ja Jelgava kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, viena gada garumā tā būs Eiropas kultūras notikumu centrs.
