Obligāti metālisku sudraba krāsas virsbūvi, noteikti ādas salonu, ventilējamus priekšējos sēdekļus un apsildāmus aizmugurējos, vismaz 19 collu diskus riepām, kas ar visu auto ražotas šogad un nav noripojušas vairāk par 50 kilometriem. Tās ir dažas no prasībām Jelgavas domes automašīnu nomas iepirkumā, ar ko pie jauniem “Volvo” tikusi pilsētas mērija. Latvijas Radio Ziņu dienesta izpētītais liecina, ka arī taupības laikā pašvaldību vadītāji iekāro dārgus auto, ko vispirms noskata salonos, bet pēc tam tikai pielāgo prasības iepirkumā. Turklāt tādus konkursus pavada ne vien konkurences kropļošanas un izšķērdības šaubu ēna. Dažos gadījumos mašīnu pārdevējus un domes kā pircējus saista gan kopīga nodokļu maksātāju naudas tērēšana, gan arī politiskas gaitas.
Darbdienas vidū uzreiz pēc pusdienlaika Jelgavas domes nama pagalmā ieripo jauns sudrabkrāsas “Volvo S60” automobilis. Pie stūres sēž viens no diviem Jelgavas vicemēriem – Jurijs Strods (Nacionālā apvienība). Mašīnu novieto īpaši viņam atzīmētā stāvvietā, bet, pamanījis tuvojamies Latvijas Radio korespondentu, vicemērs par izkāpšanu pārdomā, iedarbina spēkratu un no stāvlaukuma aizbrauc.
Jelgavas mēra “zaļzemnieka” Andra Rāviņa kāri uz “Volvo” markas mašīnām var saukt par tradicionālu un nu jau visai senu. Laikraksts “Zemgales Ziņas” vēl ekonomiskās krīzes laikā pirms vairāk nekā desmit gadiem vēstīja, ka Jelgavas mērija jaunus braucamos gādā ar diezgan specifiskām prasībām. A.Rāviņam toreiz gribējās noteikti gaiši brūnas metāliskas krāsas auto ar koka un ādas apdari, visus sēdekļus apsildāmus, salonā gaisa filtru, vismaz 300 zirgspēku motora jaudu un vēl 25 prasības. Vietniekiem pirka mašīnas ar mazāku jaudu, taču noteikti sarkanas. “Tā ir iedibinātā Jelgavas domes krāsa,” toreiz bezkaislīgi skaidroja pašvaldība. Piegādei vajadzēja būt ļoti ātrai. Uzvarēja viens pretendents, kas piegādāja tieši “Volvo”. Lai gan mašīnas dome nomāja uz pāris gadiem, vēlāk izgaismojās arī domes prasība pēc astoņu gadu pretrūsas garantijas. Jo pēc pašvaldības līguma beigām par aizdomīgi zemu cenu mazlietotos “Volvo” nopirka mērija personīgai lietošanai. Uzraugošās institūcijas toreiz neko aizdomīgu neatrada, un praksi ar jaunu “Volvo” pirkšanu Jelgavas vadība atkārto ik pēc pāris gadiem.
Nupat pilsētas mērs ir iesēdies jaunā “Volvo S90”. Gaiši brūnā metāliskā krāsa viņam acīmredzot ir apnikusi, jo iepirkumā prasīta obligāti metāliska sudraba virsbūve. Ar šo mašīnu domes vadītājs iecerējis braukt nomas perioda trīs gadus.
A.Rāviņš uz Latvijas Radio telefona zvaniem neatbild un pats negrib pastāstīt par savām vēlmēm, kas detalizēti atspoguļotas iepirkumā: obligāti vēdināmi priekšējie sēdekļi, viss salons no ādas, pilnpiedziņas auto nobraukums ne vairāk par 50 kilometriem, vismaz 19 collu riteņi, ne mazāk par septiņiem drošības spilveniem. Trīs citām mašīnām prasības noteiktas mazliet pieticīgākas – bez ventilējamiem sēdekļiem, ar mazāku jaudu un ne tik ietilpīgu bagāžnieku. Šīs trīs mašīnas paredzētas diviem vicemēriem un izpilddirektorei. Viņi visi šo gadu sākuši ar jauniem “Volvo S60”.
Skaidrot domes specifiskās vēlmes tiek sūtīta izpilddirektore Irēna Škutāne. “Tādēļ, ka izpilddirektors ir atbildīgs par administrācijas darbu, un izpilddirektors ir administrācijas vadītājs,” viņa pamatoja.
Daudzās konkrētās prasības, ko izpildīt varēja tikai ar “Volvo S60” un “Volvo S90” mašīnām, izpilddirektore atsakās dēvēt par pārāk specifiskām. “Tehniskās prasības – tieši otrādi – nemaz nav specifiskas,” viņa uzsvēra. “Tās ir vispārējas prasības. Piemērojamas daudzām vieglo automašīnu markām vai tipiem. Tā ka šeit tiešām nekā specifiska nav.”
Uz jautājumu, vai tā domes ieskatā ir ekonomiska rīcība ar naudu, Škutāne pārliecināti atbildēja: “Jā, protams! Protams! Šie nomas līgumi ir ekonomiska rīcība.” Domes rīcībā neesot tikai jauni auto. “Nu, vieglās automašīnas mums nav ļoti senu gadu. 2004. gada mums ir viena no vecākajām automašīnām,” atklāja izpilddirektore.
Tātad, kamēr daļa Jelgavas pašvaldības darbinieku brauc ar 17 gadu vecām mašīnām, vadība jaunas un īpaši pielāgotas savām vēlmēm gādā ik pēc diviem trim gadiem. Izpilddirektores minētā ekonomiskā rīcība naudas valodā nozīmē to, ka par četru “Volvo” nomu dome trīs gados samaksās 151 tūkstoti eiro jeb vidēji 37 tūkstošus par katru mašīnu. Tā redzams Vecgada priekšvakarā noslēgtajā līgumā. Piemēram, mēra “Volvo” nodokļu maksātājiem katru mēnesi izmaksā vairāk nekā 1500 eiro. Vidējā alga Jelgavā ir par trīs simtiem zemāka.
“Šis “Volvo S90” ir glauns limuzīns, ar kuru ir glauni pārvietoties,” pašvaldības izvēli raksturoja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Asociācijas vīzija ir konkurētspējīga, godīga un tiesiska auto tirdzniecības nozare Latvijā. Eksperts secinājis, ka Jelgavas mērijas sarīkotais iepirkums nav labs piemērs pilsētas iedzīvotājiem.
“[Viņi] vienkārši redz, ka ar pilsētas naudu var izrīkoties, kā grib. Mērs aizgājis uz konkrētu vietu, redzējis šo mašīnu un teicis: “Gribu šito! Tieši šito gribu! [Iepirkumā] uzrakstiet tieši šitās mašīnas specifikāciju!” Tā es varu spriest pēc dokumentiem un konkursa realizācijas,” sacīja A.Kulbergs.
Auto asociācijas prezidents skaidro, ka Jelgavas un citu domju gadījumos viena no konkurenci ierobežojošākajām prasībām ir mašīnu iegādes laiks. Jelgava līgumu ar uzvarētāju parakstīja gadumijā, jauni “Volvo” pie domes pieripoja pēc nepilna pusotra mēneša – 8. februārī. Zemāku cenu un nesakropļotu konkurenci nodrošinātu vismaz pusgada piegādes termiņš.
Taču Jelgava citus pretendentus izslēgusi arī ar pārējām prasībām.
“Konkrēta klase ar konkrētu, ne mazāku par 4900 milimetru, garumu, obligāti jābūt 4×4 piedziņai un jābūt apsildāmiem aizmugurējiem sēdekļiem, vieglmetāla diskiem – 19 collām vasarai un 18 collām ziemai –, konkrēti izmeši, konkrēts patēriņš un konkrēta jauda. Stūres apsilde un iepriekšēja apsilde motoram, kas vairāk piestāvētu Somijas ziemeļos, kur tam tiešām ir liela nepieciešamība,” uzskaitīja A.Kulbergs. “Šeit var secināt, ka šīs ir krājumā stāvošas četras automašīnas, kuras vajadzēja realizēt konkrēti šim projektam.”
Jelgavas konkursā pieteicās tikai viens pretendents – uzņēmums “Pilna servisa līzings”. To arī atzina par uzvarētāju. “Pilna servisa līzinga” īpašnieki ir Māris un Inga Salzirņi. Viņi jau iepriekš nonākuši medijos kā labi Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) politiķu sabiedrotie, kas īpašos iepirkumos tiem piegādā īpašas mašīnas. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja dati rāda, ka abi bijuši ziedotāji Zaļajai partijai un “Saskaņai”. M.Salzirnis no Jelgavas mēra A.Rāviņa pārstāvētās ZZS neveiksmīgi kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās.
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Jelgavā nepaveicās arī “Jaunajai Vienotībai”, kas tika tikai pie viena mandāta. Deputātos ievēlēja ilggadējo vicemēru Aigaru Rubli. A.Rāviņš viņu atstāja opozīcijā, un tagad A.Rublis ceļ trauksmi par vadības ekskluzīvajām auto vēlmēm.
“Tā ir nesaimnieciska rīcība no domes vadības puses,” viņš uzsvēra. “Pilsētā ir tik daudz nepieciešamību un vajadzību, tāpēc par izvēli nomāt dārgas automašīnas, ja to prasītu jelgavniekiem – nodokļu maksātājiem – viņi to noteikti neatbalstītu. Mums šobrīd budžets ir jāsamazina par vairākiem miljoniem, bet dārgu un jaunu auto noma izrādās prioritāte pār citām vajadzībām.”
Uz Latvijas Radio norādi, ka arī A.Rublis pats ilgus gadus bijis vicemērs un braucis ar jaunām mašīnām, viņš atbildēja: “Kad es biju vicemērs, automašīnas bija piezemētākas. Bet tāds bija domes priekšsēdētāja lēmums un vēlējums.”
Jelgavas mērijas kāri pēc ekskluzīvajiem auto par izšķērdīgu var saukt ne tikai tāpēc, ka “Covid-19” seku dēļ pilsētas budžets bijis jāsamazina par vairākiem miljoniem eiro. Jelgava arī tāpat nespēj sevi uzturēt un finanšu izlīdzināšanas fondā no citām pašvaldībām gadā saņem teju desmit miljonus eiro.
