Iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” ir sākta parakstu
vākšana par klātienes mācību noteikšanu visiem 1.-4.klases skolēniem.
Iniciatīvai nepieciešams iegūt 10 000 parakstu, lai to
iesniegtu izskatīšanai parlamentā.
Kā iniciatīvas autore norādīta Laura Ērkšķe, kura
aicina, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus, atļaut klātienes mācības
visiem 1.-4. klases skolēniem, neatkarīgi no 14 dienu kumulatīvā Covid-19
gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem attiecīgajā apdzīvotajā vietā.
Viņasprāt, ir nepieciešams labot Ministru kabineta
rīkojumu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, paredzot, ka
klātienes mācības visiem 1.-4. klases skolēniem tiek organizētas klātienē,
ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus un veicot izglītības iestādē
klātienē nodarbināto iknedēļas testēšanu.
Ērkšķe skaidroja, ka Slimību profilakses un kontroles
centra (SPKC) un Centrālās statistikas pārvaldes dati par saslimstību ar
Covid-19 liecina, ka februāra sākumā ieviestie ierobežojumi īstenot klātienes
mācības nav sasnieguši savu mērķi – mazināt minēto saslimstību.
“Minimālā saslimstības samazinājuma cēloņsakarība
ar ierobežojumiem izglītības jomā nav pierādāma. Taču ir skaidrs, ka šie
ierobežojumi neatsver neērtības un zaudējumus, kas rodas neklātienes mācību
procesā mazākajiem skolēniem un to vecākiem,” pauda parakstu vākšanas
iniciatore.
Viņa atzīmēja, ka, lai 1.-4.klases skolēns spētu
piedalīties neklātienes mācību procesā, tam ir nepieciešams pieaugušā atbalsts.
Tas nozīmē, ka pilnvērtīgi veikt savus pienākumus strādājošs vecāks bērna
mācību procesa laikā nevar.
Pēc viņas domām, tas pakļauj šos vecākus lielākam
riskam būt mazāk konkurētspējīgiem darba tirgū vai piespiež samierināties,
iespējams, ar zemāku atalgojumu, ko samazināta paveiktā darba apjoma dēļ varētu
piedāvāt darba devējs.
Ērkšķe uzsvēra, ka darba devējam tāds darbinieks nav
īsti “pievilcīgs”, jo no valsts puses nav pietiekama atbalsta
mehānisma darba devējiem, kam jāsamierinās ar to, ka darbinieks faktiski strādā
uz pusslodzi. Savukārt ģimenēs, kurās vecāku darba specifika neļauj piedalīties
bērna klātienes mācībās, visticamāk bērnam vispār netiek sniegts pietiekams
atbalsts mācību procesā, it īpaši, ja ienākumi no šī darba ir vienīgais ģimenes
iztikas avots, piemēram, ja bērnu audzina viens vecāks vai otrs vecāks ilgstoši
ir bezdarbnieks.
Tātad šim bērnam principā ir liegtas tiesības uz
kvalitatīvu izglītību, uzskata iniciatīvas autore.
Vienlaikus kā ļoti būtisku apstākli viņa min to, ka
tik maziem bērniem ir ārkārtīgi svarīgi regulāri uzturēties vienaudžu vidū,
stiprinot savas socializēšanās prasmes un iemaņas, kā arī būt fiziski aktīviem.
Ērkšķe uzsvēra, ka tas šobrīd principā ir liegts. “Neesot regulāram,
paredzamam atbalsta mehānismam no valsts puses, kas ļautu vecākiem algot
palīgus bērnu mācību procesā vai kas kompensētu samazinātos ienākumus, esošie
ierobežojumi neatsver ieguvumu – minimālu saslimstības samazinājumu,”
uzskata parakstu vākšanas iniciatore.
Atļaujot sākumskolēniem mācības klātienē, viņasprāt,
bērni no tā iegūs izglītību pienācīgā kvalitātē, sociālās iemaņas un
psiholoģisko līdzsvaru. Savukārt vecāki gūs iespēju pilnvērtīgi veikt savu
darbu bez bažām palikt bez darba vietas vai ar samazinātiem ienākumiem. Tikmēr
darba devēji iegūs darbiniekus, kas spēj pilnvērtīgi veikt savu darbu, bet
valsts – iespēju ietaupīt budžeta līdzekļus, kas nebūs jānovirza papildus
atbalsta mehānismiem strādājošiem vecākiem vai bezdarbnieku pabalstiem, un
vecākus, kuri ir motivētāki ievērot ierobežojumus, ja tas ļauj sākumskolas
bērniem apmeklēt klātienes mācības.
Foto: pixabay.com
