Gadījumā, ja pēc 6.aprīļa ārkārtējās situācijas beigām
epidemioloģiskā situācija ļaus pārskatīt zināmus ierobežojumus, tad Izglītības
un zinātnes ministrija (IZM) aicinās mācību procesu organizēt pēc trīs scenārijiem,
kas tika izmantoti jau pagājušajā gadā, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja
izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
“Joprojām uzstājam, ka epidemioloģiskai
situācijai ir jāvērtē līdzvērtīgi arī psihoemocionālais, skolas pieejamības un
izglītības kvalitātes jautājums. Tāpēc esam ieteikuši savu rīcības plānu,
proti, ja tiek atcelta ārkārtas situācija, tad mācību procesa organizēšanā
aicināsim atgriezties pie pagājušajā gadā augustā iedibinātā “A, B un
C” modeļa, kas paredz lielu atbildību pašvaldībām un katrai mācību
iestādei,” sacīja ministre.
Viņasprāt, skolas ir pietiekami strādājušas pie
epidemioloģiskās drošības pasākumiem, nodrošinot visas prasības, kas paredz
distancēšanās ievērošanu, gan masku nēsāšanu, gan telpu dezinfekciju un
vedināšanu. Līdz ar to pirmais ir attīstīt reģionu principu un drošajās
pašvaldībās, izvērtējot situāciju, ļaut klātienē mācīties 1.-6.klasei,
12.klasei un pēc rotācijas principa arī citām klašu grupām.
Ministre uzsvēra, ka nepārtraukti tiek diskutēts par
klātienes mācību atsākšanu 1.-4.klasēm visās Latvijas skolās, taču šādai
iniciatīvai “dzirdīgas ausis” nevar atrast un netiek saņemts
atbalsts. “Mēs esam gatavi piedāvāt alternatīvu variantu, proti, visās
Latvijas skolās noteikt minētai klašu grupai āra nodarbības klātienē,”
piebilda Šuplinska.
Tāpat tiek spriests par klātienes nodarbību iespējām
piecu līdz 10 cilvēku grupās profesionālajā un augstākajā izglītībā.
Jau ziņots, ka šonedēļ formālās un neformālās
izglītības nodarbības ārtelpās grupā līdz 20 personām varēs norisināties 45
epidemioloģiski drošās pašvaldībās, liecina Slimību profilakses un kontroles
centra (SPKC) apkopotā aktuālākā informācija.
Mācības svaigā gaisā varēs rīkot Aglonas, Aizputes,
Alojas, Alsungas, Apes, Auces, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Durbes, Iecavas,
Ilūkstes, Inčukalna, Jaunjelgavas, Jaunpiebalgas, Jēkabpils, Kandavas,
Kārsavas, Kocēnu, Krustpils, kā arī Ķeguma novados.
Epidemioloģiski drošam kritērijam par divu nedēļu
Covid-19 saslimstības rādītājam līdz 250 atbilst arī Limbažu, Mazsalacas,
Mērsraga, Nīcas, Pārgaujas, Pāvilostas, Pļaviņu, Priekuļu, Raunas, Ropažu,
Rucavas, Rundāles, Rūjienas, Saulkrastu, Skrīberu, Skrundas, Strenču, Tērvetes,
Vārkavas, Vecpiebalgas, Vecumnieku un Viesītes novads. Līdz ar to arī šajās
pašvaldībās skolēni vienā grupā līdz 20 personām varēs mācīties svaigā gaisā.
Savukārt no pilsētām skolēni svaigā mācīties varēs
Jēkabpilī un Valmierā.
No 45 pašvaldībām, kurās skolām ir iespēja rīkot
nodarbības svaigā gaisā, ne visas ir izmantojušas piedāvājumu mācību procesu
rīkot svaigā gaisā, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Šuplinska.
Jau ziņots, ka formālās un neformālās izglītības
procesu epidemioloģiski drošākajās pašvaldībās var īstenot ārtelpās, ļaujot
pulcēties grupās līdz 20 cilvēkiem.
Minētā atļauja būs spēkā divas nedēļas pašvaldībās,
kur kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 rādītājs nepārsniedz 250 gadījumus uz
100 000 cilvēku. Šādā veidā mācības klātienē varēs norisināties ārtelpās
pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem.
Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM),
lai samazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, Ministru kabineta rīkojumā
par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, pamatizglītības un vidējās izglītības
pakāpes izglītojamajiem daļu no formālās vai neformālās izglītības programmas
var apgūt klātienē, ārtelpās, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.
Izglītojamo grupai, kas piedalās izglītības programmas īstenošanā, nedrīkst būt
lielākai par 20 izglītojamajiem.
Lai izglītības process mācībām ārtelpās tiktu
organizēts kontrolētā veidā, nepasliktinātu epidemioloģisko situāciju un
neveicinātu epidemioloģiskās drošības riska pieaugumu, rīkojumā noteikti
ierobežojumi gan nodarbību maksimālam skaitam nedēļā, gan arī vienas nodarbības
norises maksimālam ilgumam neformālajā izglītībā, kas ir analoģisks ar vienas
mācību stundas un individuālas konsultācijas ilgumu – 40 minūtēm.
Tāpat ziņots, ka pašvaldības, kuru 14 dienu Covid-19
saslimstības kumulatīvais rādītājs ir līdz 250 uz 100 000 iedzīvotājiem, tiks
vērtētas pēc papildu kritērijiem klātienes mācību rīkošanai sākumskolas klasēm,
piektdien lēma Ministru kabinetā.
Ministri vienojās, ka atsevišķos gadījumos, vadoties
no epidemioloģiskajiem apstākļiem, kas mazina Covid-19 izplatības riskus,
mācību procesu klātienē 1.-4. klasē var nodrošināt arī tad, ja 14 dienu
kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā
220, lemjot par klātienes mācību atsākšanu konkrētajā administratīvajā
teritorijā.
Savukārt, ja saslimstības rādītājs ir ne vairāk par
250, var lemt par klātienes mācību turpināšanu konkrētajā administratīvajā
teritorijā. Situācijas izvērtējums tiks balstīts uz vairākiem
epidemioloģiskajiem kritērijiem, to skaitā jaunatklāto Covid-19 gadījumu
ģeogrāfiskais sadalījums, to sasaiste ar konkrētām iestādēm, uzņēmumiem,
mājsaimniecībām, pasākumiem, vienlaikus vērtējot tos kontekstā ar iespējamu
ietekmi uz izglītības procesa organizāciju.
Foto: no arhīva
