Ministru
kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības
procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot
daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.
Patlaban plānots, ka izmaiņas
varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība
lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu
mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā
situācija.
“Ņemot vērā izglītību kā
vienu no valdības prioritātēm un bērnu psihoemocionālo veselību, panākta
konceptuāla vienošanās pašvaldībās ar zemāku saslimstību atsākt klātienē daļu
izglītības procesa,” savu lēmumu pamato valdība.
Ministru kabinets konceptuāli
vienojās pēc Lieldienām izbeigt ārkārtējo situāciju. Lēmumu par ārkārtējās
situācijas izbeigšanu Ministru kabinets plāno pieņemt pēc iespējas tuvāk
6.aprīlim, lai rūpīgi novērtētu aktuālāko informāciju par epidemioloģisko
situāciju.
Lai arī sākotnēji Operatīvā
vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr
valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot
darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs
7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.
Precīzi tirdzniecības nosacījumi
vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu
ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā
līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram,
grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra
tirdzniecība.
Līdz nākamās nedēļas valdības
sēdei Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas ekspertiem jāsagatavo
nepieciešamie grozījumi tiesību aktos, “lai sabiedrībai, uzņēmējiem un
pakalpojumu sniedzējiem būtu skaidri turpmākie drošības pasākumi un
ierobežojumi”.
Operatīvās vadības grupas
pieaicinātie eksperti no akadēmiskās vides, medicīnas un ekonomikas jomām
vērtēja Operatīvās vadības grupas izstrādāto četru soļu pieeju ierobežojumu
mīkstināšanai, secinot, ka patlaban saslimstība ar Covid-19 vēl neļauj domāt
par ierobežojumu mīkstināšanu. Tomēr, ja tiek domāts par ierobežojumu
mīkstināšanu, tad prioritāri jāatvieglo Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi
izglītībā, bet atvērt tirdzniecības nozari pilnībā nebūtu vēlams.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks
skaidroja, ka ekspertu grupa potenciālo ierobežojumu mīkstināšanu vērtēja nevis
no epidemioloģiskā viedokļa, bet gan tika ņemts vērā, kurš no pasākumiem
mazinātu sociālo spriedzi.
Ministru prezidents Krišjānis
Kariņš (JV) novērtēja analītiskās ekspertu grupas paveikto, piebilstot, ka
pirms sešiem mēnešiem valdībai nebija pieejama šāda veida analīze, tāpēc
valdība bija spiesta pieņemt lēmumus ar daudz nezināmajiem.
Vērtējot tirdzniecības nozares
ierobežojumu mīkstināšanu, premjers sacīja, ka atļaut strādāt pilnīgi visai
tirdzniecības nozarei nozīmētu, ka nozarei tiek paredzēti būtiski atvieglojumi
un tādējādi arī tiktu veicināta cilvēku pulcēšanās. Tomēr Kariņš pauda
pārliecību, ka tirdzniecības darbība pandēmijas apstākļos ir jāsakārto, lai
nebūtu tādas absurdas situācijas, ka iedzīvotāji tik un tā iegādājas preces,
kuras patlaban klātienē nevar iegādāties.
Valdība atbalstīja ideju, ka no
7.aprīļa varētu darboties visi mazie veikali, izņemot tirdzniecības centrus.
Tiesa, gala lēmums tiks pieņemts nākamnedēļ, ja epidemioloģiskā situācija to
atļaus.
Valdība atbalstīja no 7.aprīļa
atļaut plašāk klātienē īstenot izglītības procesu pēc reģionālā principa –
pašvaldībās, kurās divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000
iedzīvotāju nepārsniedz 200, klātienē varēs mācīties 1.- 6.klašu un 12.klašu
skolēni. Savukārt 7.- 11.klašu skolēni klātienē drīkstēs mācīties divas dienas
nedēļā pēc tāda grafika, lai klases savā starpā netiktos.
Profesionālajā izglītībā
paredzēts, ka klātienē grupās līdz pieciem cilvēkiem varēs apgūt praktiskās
nodarbības. Plānots atsākt interešu izglītības nodarbības un profesionālās
ievirzes nodarbības grupām līdz desmit cilvēkiem, taču tikai ārpus telpām.
Pēc Lieldienām paredzēts pieļaut
nedaudz lielākas iespējas cilvēkiem tikties. Lai gan klātienes kontaktēšanās ir
galvenais Covid-19 izplatības ceļš, ārpus telpām varētu satikties ne vairāk kā
desmit cilvēki, bet ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām.
Vienlaikus Ministru kabinets
pieņēma zināšanai, kādi lēmumi būtu nepieciešami, kad strauji pieaugs
saslimstība ar Covid-19. Tas paredz noteikt stingrus pārvietošanās
ierobežojumus, ļaujot doties uz darbu un stundu garā pastaigā ne tālāk kā trīs
kilometrus no dzīvesvietas. Šajā gadījumā klātienē drīkstētu strādāt tikai tie
cilvēki, kuri nodrošina steidzamu un būtisku darbu nepārtrauktību vai strādā
ražošanā un būvniecībā. Stingri ierobežojumi attiektos arī uz tirdzniecības
vietām un pakalpojumu sniedzējiem.
Operatīvās vadības grupas
piedāvātais otrais solis paredz, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā
saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 320, provizoriski aprīļa beigās
varētu atļaut profesionālajā izglītībā kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamo
profesionālo praktiskā satura apgūšanu organizēt klātienē grupās līdz desmit
cilvēkiem. Tāpat varētu atļaut profesionālās kvalifikācijas eksāmenus klātienē
grupās līdz desmit cilvēkiem, centralizēto eksāmenu kārtošanu līdz desmit
cilvēkiem. Savukārt 9.klases obligātos diagnosticējošos darbus klātienē grupā
līdz desmit cilvēkiem varētu kārtot 27.-29.aprīlī.
Tāpat aprīļa beigās varētu atļaut
apmeklēt muzejus, bibliotēkas un kultūrvietas, nodrošinot 25 kvadrātmetrus uz
apmeklētāju. Aprīļa beigās varētu atļaut pulcēšanos telpās divu mājsaimniecību
ietvaros līdz desmit cilvēkiem, bēres varētu apmeklēt līdz desmit cilvēkiem bez
divu mājsaimniecību ierobežojuma.
Aprīļa beigās varētu atļaut
ēdināšanu ārā, sporta inventāra nomu telpās. Tāpat aprīļa beigās tirdzniecības
centri varētu darboties arī brīvdienās pilnā apjomā.
Aprīļa beigās varētu atļaut
praktiskās braukšanas apmācības AM, A1, A2 un A kategorijas vadītāja tiesību
iegūšanai un ļaut kārtot noslēguma pārbaudījumus. Tāpat varētu atcelt
ierobežojumus praktiskām mācībām dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un
aviācijas apakšnozarē, pasažieru pārvadājumu, kravu pārvadājumu un bīstamo kravu
pārvadājumu jomā.
Trešais solis paredz, ka gadījumā,
ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju
nepārsniedz 250, kas provizoriski varētu būt maijā, varētu atļaut nodarbības
sporta zālē individuāli, nodrošinot 50 kvadrātmetru uz vienu cilvēku un telpā
nevarētu atrasties vairāk par astoņiem cilvēkiem, savukārt peldbaseinos būtu
jāparedz 25 kvadrātmetri uz personu. Tāpat maijā varētu atļaut sportu ārā ar
vienas treniņgrupas lielumu līdz 20 audzēkņiem.
Maijā 1.-6.klases un 12.klase varētu
mācīties klātienē visā valstī, bet pārējās klases mācības turpinātu atbilstoši
reģionu principam. Tāpat maijā varētu atļaut centralizētu eksāmenu kārtošanu
skolās un augstskolās.
Maijā varētu pilnā apmērā atjaunot
skaistumkopšanas nozares darbību. Tāpat varētu atļaut ēdināšanas pakalpojumus
iekštelpās.
Maijā varētu tikt atļauti
brīvdabas pasākumi ar kontrolētu un ierobežotu apmeklētāju skaitu un
epidemioloģiskās drošības pasākumiem
Operatīvās vadības grupas
piedāvātais ceturtais solis paredz, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvais
saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 200, kas provizoriski
varētu būt jūnijā, varētu atļaut rīkot sporta sacensības bez skatītājiem,
fotopakalpojumu sniegšanu telpās, interešu izglītību telpās, kā arī varētu
rīkot nometnes bērniem un jauniešiem.
Jūnijā kultūras jomas pasākumi
varētu notikt ārā, bet apmeklētāju skaits tiks vērtēts, ņemot vērā
epidemioloģisko situāciju.
Savukārt pie zemas saslimšanas
varētu atļaut organizēt ienākošo tūrismu, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti
drošības protokoli, tostarp paredzot tūrismā ieviest zaļos sertifikātus, proti,
personai jāapliecina, ka tā ir vakcinēta pret Covid-19.
Tāpat pie zemas saslimstības ar
Covid-19 varētu atļaut kultūras jomas pasākumus telpās, bet augstākas izglītības
praktisko daļu apguvi varētu atļaut pārējiem kursiem un pieaugušajiem klātienē
grupās līdz desmit cilvēkiem.
Operatīvā vadības grupa rosināja
arī turpināt pamata ierobežojošos pasākumus, proti, sejas masku lietošanu,
distancēšanos, roku mazgāšanu un dezinfekciju, jo šie pasākumi atzīti kā
efektīvi.
Vienlaikus grupa atzina, ka
jebkuri atvieglojoši pasākumi ir riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā
brīdī atcelt vai ieviest stingrus pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug.
Covid-19 izplatības ierobežošanai
valstī no 9.novembra līdz 6.aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta
virkne ierobežojumu.
Foto: no arhīva
