Starptautisko teātra dienu 1961. gadā iedibināja UNESCO
Starptautiskais teātra institūts, teātra cilvēki visā pasaulē to ik gadu atzīmē
27. martā. Par godu šiem svētkiem tiek organizēti nacionāli un starptautiski
pasākumi, īstenotas dažādas aktivitātes.
Jelgava jau izsenis sevī dzīvas glabā teātra
tradīcijas. Kopš 17. gadsimta pilsētā notika izrādes un rosīgi darbojās
aktieri, kurus toreiz parasti dēvēja par komediantiem vai vienkārši nerriem.
Īpaši daudz šādu komediantu grupu veidojās Vācijā, savā zemē visiem peļņas
nepietika, tāpēc tie devās uz Rīgu, Rēveli, Pēterburgu, un galvenais ceļš no
Vāczemes un Krieviju veda cauri Kurzemes hercogistes galvaspilsētai Jelgavai.
Klejojošie komedianti te pāris dienu apstājās, un kālab gan šādā reizē nesniegt
kādu izrādi? Viņiem daudz neko nevajadzēja – bija jāsameklē tikai vieta, kur
jumts virs galvas, vienalga, šķūnis vai krogs, tur viņi dejoja, izrādīja
lustīgas pantonīmas vai kādu jautru komēdiju, bet vietējie skatītāji priecājās.
Cita veida teātra mākslas izpausmes parādījās
Kurzemes hercogu pilīs, kur jau Frīdriha Kazimira laikā 17. gadsimta beigās
skanēja itāļu opermūzika, varenas kantātes un tika tēlotas ganu spēles, taču
pirmās ziņas par hercoga pilī notikušo izrādi ir no 1776. gada. Tad Jelgavā
uzvesta franču drāma “Šo laiku tikumi”, bet pēc diviem gadiem hercoga Pētera
galma teātrī izrādīta Mārvela Neandera sacerētā dziesmuspēle “Scipio”, kurā
piedalījies grāfs Matuška, fon Grothuss, Karolīna fon Deršau, Doroteja fon
Mēdema jaunkundze.
Šādas galma aprindu rosinātas izrādes turpinājās
arī nākamajos gados. Taču Jelgavu apdzīvoja ne tikai grāfi un baroni, te bija
arī vienkāršie ļaudis, un arī viņi rādīja vienkāršas, parasti smejamas teātra
izrādes. Viena no pirmajās notika starp 1711. un 1730. gadu, to rīkoja augšvācu
komediantu grupa tā saucamajā Staļļu laukumā, kas atradās blakus tā laika
hercoga zirgu staļļiem.
Pat tādas slavenības kā Džakomo Kazanova 1764.
gadā un Kaljostro 1779. gadā nespēja pabraukt Jelgavai garām, jo te ritēja
spraiga dzīve un teātra izrādes bija neatņemama tās sastāvdaļa.
Visu rakstu lasiet 25.marta “Zemgales Ziņās”
Foto: no arhīva
