“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
“Facebook” vairākās valodās izplatās video, kuros apgalvots, ka “Covid-19” vakcīna patiesībā neesot vakcīna, bet gan gēnu terapija. Tā nav taisnība – ar vakcīnu nav iespējams veikt ģenētiskas izmaiņas.
Līdzīgi apgalvojumi par vakcīnu kā gēnu terapiju sociālajos medijos izplatīti vairākkārt. Nesen populārs kļuvis video, kurā par to runā ASV ārsts un Republikāņu partijas aktīvists Stīvs Hotzi. Latvijā ar to dalījušies vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku. Video, piemēram, teikts: “Tā sauktā “Covid-19” vakcīna patiesībā nav vakcīna. Tā ir bīstama, eksperimentāla gēnu terapija.”
Gēnu terapijas mērķis ir izmainīt šūnas ģenētisko materiālu, lai ārstētu iedzimtas slimības vai slimības, ko izraisa dzīves laikā iegūtas mutācijas, kā tas ir, piemēram, vēža gadījumā, skaidro Zāļu valsts aģentūra (ZVA). Savukārt vakcīnas sargā no infekcijas slimībām. Ar vakcīnu nav iespējams radīt ģenētiskas izmaiņas, kā “Re:Check” vairākkārt rakstījis jau iepriekš. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Andris Zeltiņš iepriekš skaidroja, ka ar “Pfizer/BioNTech” un “Moderna” vakcīnām cilvēkā injicē mRNS jeb informāciju nesošo RNS. Tas nenonāk šūnas kodolā. “Līdz ar to šūnas DNS ģenētiskas izmaiņas nav iespējamas,” rakstiski norādīja zinātnieks. Savukārt trešās pašlaik Latvijā izmantotās vakcīnas – “AstraZeneca” – pamatā nav mRNS. Tā veidota uz šimpanzes adenovīrusa bāzes.
ZVA skaidro, ka, nonākot organismā, mRNS molekulas organismam sniedz instrukciju, kā izveidot proteīnu, kas parasti ir uz vīrusa virsmas. Pēc šī proteīna izveidošanas pret to aktivizējas imūnā sistēma, bet pati mRNS molekula organismā degradējas. Tā organisms ir jau laikus iemācīts atpazīt un reaģēt uz vīrusu, ja cilvēks ar to saskaras. Tad imūnsistēma iznīcina vīrusu jau slimības sākumposmā un cilvēkam nedraud smaga saslimšana vai nāve.
Hotzi video norāda, ka ASV Slimību kontroles un prevencijas centrs (CDC) definējis vārda “vakcīna” nozīmi, proti, “vakcīna ir produkts, kas stimulē cilvēka imūnsistēmu, lai radītu imunitāti pret kādu slimību, aizsargājot cilvēku no tās”. Hotzi apgalvo, ka “Covid-19” vakcīna nenodrošina cilvēkam imunitāti, tātad neatbilstot CDC vakcīnas definīcijai. Patiesībā CDC uzsver, ka “Covid-19” vakcīna darbojas, iemācot imūnsistēmu atpazīt un cīnīties pret vīrusu, kas izraisa “Covid-19”, un tā pasargā no saslimšanas ar “Covid-19”. CDC arī ir atspēkojis mītu, ka vakcīna spēj iejaukties gēnos.
Neviena no Latvijā apstiprinātajām “Covid-19” vakcīnām arī nav uzskatāma par eksperimentālu. Vakcīnām ir veikti pētījumi, kuros piedalījušies vairāki desmiti tūkstoši dalībnieku. Piemēram, “Pfizer/BioNTech” pētījumos iesaistījušies 43 tūkstoši cilvēku, “Moderna” – 30 tūkstoši, “AstraZeneca” – 24 tūkstoši un vēl 32 tūkstoši pētījumos ASV, Čīlē un Peru, kur tie noslēdzās šonedēļ. Savukārt “Johanson&Johanson” vakcīnas pētījumā iesaistījās 43 tūkstoši cilvēku. Reģistrētās vakcīnas arī izgājušas reģistrācijas procedūru Eiropas Zāļu aģentūrā.
“Līdz 14. februārim miruši 934 cilvēki, kuri saņēma eksperimentālo gēnu terapijas tā saukto vakcīnu, viņu vidū slavenais beisbolists Henks Ārons.”
Beisbolists Henks Ārons miris 86 gadu vecumā, un medicīnas ekspertīzē atzīts, ka viņš miris dabiskā nāvē, raksta medijs NBC.
Sava veselības un medicīnas centra mājaslapā Hotzi ievietojis atsauces uz vairākiem izteikumiem, tajā skaitā uz CDC apkopojumu par nevēlamiem notikumiem pēc vakcīnas saņemšanas. Raksta tapšanas laikā publicēta informācija par nāves gadījumiem līdz 16. martam. Saņemti 1913 ziņojumi par nāves gadījumiem, kas ir 0,0018% no ASV vakcinētajiem cilvēkiem. Uzsvērts, ka informācija miršanas apliecībās, autopsijas, medicīnas vēstures dokumenti nav atklājuši nekādus pierādījumus, ka nāves būtu saistītas ar vakcīnu. Hotzi video par vakcīnām arī stāsta: “Tās rada lielāku risku veselībai nekā “Covid-19”.” Tā nav taisnība. Nav pierādījies, ka kāds nāves gadījums būtu saistīts ar vakcīnu. Savukārt ASV līdz 23. martam no vairāk nekā 29 miljoniem ar “Covid-19” saslimušo miruši 537 tūkstoši cilvēku jeb 1,8%, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati.
