Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, “Ziņas” plāno iepazīstināt lasītājus ar visiem deputātu kandidātu sarakstiem, kas nolēmuši sevi pieteikt darbam Jelgavas pilsētas un apvienotā Jelgavas novada domēs. Taču šoreiz plānojam intervēt nevis pirmos numurus, kas bieži vien ir sabiedrībā pazīstamas personas, bet gan jaunpienācējus, kas līdz šim nav balotējušies vai nav bijuši ievēlēti.
Lidija Vatčenko uzsver, ka svarīgākās lietas dzīvē viņa ar vīru Juriju dara kopā. Abi audzina divas meitas un Jelgavas nomalē, Miezītes rajonā, veido savu ģimenes māju, kopā strādā privātajā sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centrā “Auce”. Lidija un Jurijs abi arī no viena sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” saraksta kandidēs pašvaldību vēlēšanās Jelgavā.
Aprūpes centrā “Auce” neinficējās neviens
Runājot par tagadējiem pandēmijas apstākļiem, Lidija ar pateicību visaugstākajam teic, ka darbavietā Aucē, kur mīt 62 aprūpējamie vecie cilvēki, nevienam no viņiem nav nācies pārslimot ar “Covid-19”. Protams, spriedze nav beigusies, bet tagad visi šajā centrā, ieskaitot darbiniekus, ir vakcinēti. “Mums laimējās, ka pandēmija skāra vien tik daudz, ka viena sociālā darbiniece tika atzīta par inficētā kontaktpersonu. Ļoti ātri pievērsām uzmanību stingriem drošības pasākumiem. 2020. gada novembrī par savu naudu nopirkām ātros testus, ar ko pārbaudījām darbiniekus (ar valsts apmaksātajiem testiem bijām nodrošināti tikai 2021. gada martā). Nelaidām nevienu nepiederošo iekšā. Visiem mērījām temperatūru,” stāsta L.Vatčenko. Viņa šajā privātajā centrā ir personāla vadītāja, bet vīrs – uzņēmuma valdes loceklis. Pirms četriem gadiem Jurijs Vatčenko, kas līdz tam kā uzņēmējs bija nodarbojies ar cilvēku ar speciālām vajadzībām transportēšanu, nolēma Aucē izveidot ilgstošas aprūpes iestādi. Sociālās aprūpes centru Latvijā trūkst, arī pēc Auces centra pakalpojumiem ir izveidojusies klientu rinda.
Darbs dvēselei
“Līdz šim visilgāk – 15 gadu – esmu strādājusi savā pirmajā specialitātē – uzņēmumu vadībā. To ieguvu īsti neapzināti. 2000. gadā, kad beidzu Jelgavas 5. vidusskolu, gandrīz visi gāja studēt vai nu uz ekonomistiem, vai juristiem. Ilgi nedomājot, izvēlējos pirmos. Esmu vadījusi divus veikalus. Taču ar gadiem manā dvēselē un sirdsapziņā kaut kas mainījās. Strādājot tirdzniecībā, jutu lielu nogurumu. Man kļuva svarīgi darīt kaut ko cilvēkiem tuvāku. “Sociālajā jomā es to atradu,” stāsta Lidija.
Runājot plašāk, Lidija atklāj, ka viņu uztrauc sievietes emocionālais stāvoklis Latvijā. “Sievietes pasaule ļoti mainās līdz ar bērna piedzimšanu. Tad pirmajā vietā nāk rūpes un uztraukums par jauno paaudzi, un tas ir normāli. Tomēr uzskatu, ka mūsdienu sieviete uzņemas pārāk daudz. Var diskutēt, bet es uzskatu, ka sievietei ir jāpaliek sievietei – maigai, jūtīgai, mierpilnai, tādai, kas saliedē un vieno ģimeni. Bet vīriešiem mūs ir jāmīl un jāpalīdz, jo katra sieviete ir pelnījusi būt laimīga,” teic L.Vatčenko.
“Nevērtējiet par zemu iepazīšanos internetā”
Uz jautājumu, kā Lidija atradusi savu otru pusi Juriju, viņa smejoties atbild: “Neticēsiet – internetā!” 27 gadu vecumā viņa bija nolēmusi reģistrēties iepazīšanās portālā. Lidijas profils ar foto tur nostāvēja vienu dienu. Laimīgā kārtā Jurijs ātri Lidiju pamanīja, uzaicināja uz tikšanos. Pēc septiņiem mēnešiem bija kāzas. Abi ir jelgavnieki, taču dzīve un darbs katram savā Lielupes krastā. Iepriekš tikušies nebija. “Iepazīšanos internetā nevar vērtēt par zemu īpaši tagad, kad pandēmijas dēļ jauniešu pasākumi nenotiek,” uzskata Lidija. Toreiz viņa ļoti ātri sapratusi, ka Jurijs ir īpašs – čakls, strādīgs, nopietns, galants, uzmanīgs, pieklājīgs, brīnišķīgās attiecībās ar savu mammu un vecmāmiņu – un ka ar šo vīrieti ir ejams kopīgs dzīves ceļš “Taču pēc pieciem gadiem mēs šķīrāmies… Jā, tas tā bija,” stāsta Lidija. Šķiršanās iemels? “Bijām jauni, emocionāli, un mūsu attiecībās nevarējām atrast kompromisu,” spriež Lidija. Neilgu laiku abi padzīvojuši atsevišķi, bet tad sapratuši, ka, tā dzīvojot, zaudē sevi pašu, un meklējuši ceļus, kā atgriezties vienam pie otra. “Sākām visu no jauna. Katrs var kļūdīties. Mēs mācījāmies no savām kļūdām, un 19. martā mums bija pēdējās kāzas,” paskaidro Lidija.
Sāpīgais 2. pamatskolas jautājums
Kā sadūšojusies kandidēt vēlēšanās? Lidija saka: “Vidusskolu beidzot, naturalizējos jeb ieguvu Latvijas pilsonību (Lidija ir dzimusi Kirgīzijā un Jelgavā dzīvo kopš viena gada vecuma, viņas māte Anna Zinovjeva vēl aizvien strādā par klavieru skolotāju Jelgavas Mūzikas skolā). Vienmēr esmu bijusi aktīva pilsone, vienmēr atklāti izsaku savu viedokli.” L.Vatčenko uzskata, ka Jelgavas domē ir jādod vieta jauniem cilvēkiem. Lielos uzņēmos tiek praktizēta darbinieku rotācija. Zināmā mērā kaut kas līdzīgs, viņasprāt, ir arī pašvaldībā. Lidija vēlas, lai pilsētas attīstība ir cilvēciska un lai “Saskaņas” deputāti arī aizstāv savus vēlētājus. Viņasprāt, kad tika likvidēta pamatskola, tā īsti nav noticis. “2. pamatskola – tas ir sāpīgs jautājums,” atzīst L.Vatčenko. Vecākā meita tur agrāk mācījās un vēl joprojām skolas slēgšanu izjūt kā traumu.
Pašvaldībā Lidija redz savu zināšanu pielietojumu sociālās jomas jautājumos. “Vēlos, lai Jelgava būtu izaugsmes pilsēta ar atbalstu veciem cilvēkiem un bērniem,” teic kandidāte. Viņa atzīst, ka Jelgava ir pozitīvi izmainījusies. Kļuvusi sakoptāka un pievilcīga. Arī pilsētas nomalē privātmāju rajonā Miezītē, kur dzīvo Vatčenko ģimene, mājas tiek pieslēgtas pilsētas ūdenssaimniecības sistēmai. Tomēr, braucot ar velosipēdu caur daudzdzīvokļu māju pagalmiem, piemēram, Meiju ceļā, nevar neredzēt, ka tas ir vienās bedrēs un ka ir jābūt dialogam starp pašvaldību un zemes īpašniekiem, lai cilvēki necieš.
Runājot par uzticamiem ziņu avotiem, L.Vatčenko teic, ka mājās nav televizora. Par visiem jaunumiem parasti pavēsta viedtelefons, kur ir iestatītas adreses jelgavniekiem.lv, jelgava.lv, delfi.lv, apollo.lv un citas.
No beidzamajā laikā noskatītajām filmām Lidiju iedvesmojusi britu “Dzelzs lēdija” par premjerministri Mārgaritu Tečeri. “Nekad neseko pūlim, ej savu ceļu,” mācījusi viena no varenākajām politiķēm pasaules vēsturē. Savukārt grāmata, kas pavisam ir pārlādējusi Lidijas dzīvi, ir bestsellers “Maģiskā mājas tīrīšana”, kura autors ir japānis Mari Kondo. Tā nav daiļliteratūra, tā ir filozofija kopā ar idejām, kādai ir jābūt sakārtotai mājai.
Lidija Vatčenko
■ 39 gadus veca jelgavniece ar aktīvu dzīves pozīciju, kas uzskata, ka pašvaldības politikā laiks ienākt jauniem cilvēkiem, kāda ir viņa pati.
■ Baltijas Starptautiskajā akadēmijā ieguvusi bakalaura grādu uzņēmumu vadībā un maģistra grādu sociālajā darbā.
■ Precējusies, ģimenē audzina divas meitas – Jekaterinu (10 g.) un Jeļizavetu (6 g.).
■ Hobijs: mājdzīvnieki, ģimeni vienojošas fiziskas aktivitātes – braukšana ar velosipēdu un laivu.
■ Mīļākā vieta Jelgavā – Jelgavas pils.
Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” kandidātu saraksts Jelgavas domei
1. Zenta Tretjaka
2. Sergejs Stoļarovs
3. Andrejs Eihvalds
4. Jurijs Vatčenko
5. Vitālijs Pasečņiks
6. Jeļena Rjazanceva
7. Vladimirs Zagorskis
8. Žanna Panova
9. Lidija Vatčenko
10. Žanna Šulga
11. Jekaterina Sporihina
12. Sergejs Bricis
13. Jāzeps Cimaškevičs
14. Anastasija Butāne
15. Sanita Borisova
16. Olga Fjodorova
