Pavasara pirmā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,3 grādi jeb
1,5 grādi virs mēneša normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotie dati.
Pagaidām par normu sauc 1981.-2010.gada vidējos rādītājus; atbilstoši
Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām tuvākajos desmit gados
klimatiskā norma būs 1991.-2020.gada aritmētiskie vidējie lielumi. LVĢMC
patlaban veic jauno normu aprēķinu. Šā gada pirmajā pusgadā plānots pabeigt
jauno normu aprēķinu nozīmīgākajiem klimatiskajiem parametriem, piemēram, gaisa
temperatūrai un nokrišņu daudzumam.
LVĢMC norāda, ka klimata sasilšanas dēļ jaunās gaisa temperatūras normas
vērtības būs augstākas. Nomainot normā ietverto laika posmu no 1981.-2010.gada
uz 1991.-2020.gadu, tās aprēķinā būs iekļauti pēdējie desmit gadi, kas bijuši
par aptuveni grādu siltāki nekā 1981.-2010.gada norma, bet vairs nebūs iekļauts
periods no 1981. līdz 1990.gadam, kas bija vēsāks par līdzšinējo normu.
Šā gada marts Latvijā bija vēsāks nekā 2020. un 2019.gadā, kad mēneša
vidējā gaisa temperatūra sasniedza attiecīgi +2,9 un +2,2 grādus, savukārt
2018.gada pavasara pirmais mēnesis bija auksts – tā vidējā gaisa temperatūra
bija -2,4 grādi.
Zemākā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā pagājušajā mēnesī bija
-21,8 grādi 9.martā Zosēnos, savukārt maksimālā temperatūra bija +16,4 grādi
27.martā Liepājas ostā.
Martā tika pārspēti 20 siltuma rekordi – pieci rekordi 27.martā un 15
rekordi mēneša pirmajā dienā. Tas ir lielākais martā pārspēto temperatūras
rekordu skaits kopš 2015.gada.
Vidējā nokrišņu summa Latvijā martā bija 34 milimetri jeb 85% no mēneša
normas. Visvairāk nokrišņu – 70,6 milimetri – bija Rucavā, bet vismazāk lija un
sniga Daugavpilī, kur mēneša kopējais nokrišņu daudzums nepārsniedza 14,7
milimetrus. Vidēji Latvijā martā bija 8,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu
vismaz viens milimetrs. Visvairāk šādu diennakšu – 15 – bija Ainažos, bet
Daugavpilī bija tikai četras šādas diennaktis.
Visvairāk sniega martā bija Alūksnē, kur mēneša vidējais sniega segas
biezums sasniedza astoņus centimetrus. Dziļākā sniega sega – 25 centimetri –
tika novērota 12.martā Alūksnē, Priekuļos un Siguldā.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 81% – no 74%
Daugavpilī līdz 86% Ainažos. Stiprākās vēja brāzmas bija 23,2 metri sekundē
7.martā Dagdā.
Jau ziņots, ka 2020.-2021.gada kalendārā ziema ar vidējo gaisa temperatūru
-2,7 grādi Latvijā kļuva par aukstāko kopš 2012.-2013.gada. Aizvadītā ziema
Latvijā bija 5,4 grādus aukstāka par iepriekšējo, 2019.-2020.gada, ziemu, kas
ar vidējo gaisa temperatūru +2,7 grādi kļuva par siltāko novērojumu vēsturē.
Foto: pixabay.com
