Ministru kabinets ceturtdien vienojās par kritērijiem ierobežojumu
mīkstināšanai sabiedriskās ēdināšanas nozarē.
Valdība ceturtdien atbalstīja grozījumus noteikumos
“Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības
ierobežošanai”, tostarp paredzot regulējumu attiecībā uz sabiedriskās
ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.
Operatīvā vadības grupa piedāvāja Ministru kabinetam lemt par
konkrētu datumu – 28.aprīlis – no kura varētu sākt apsvērt iespēju pārskatīt
ierobežojumus ēdināšanas nozarei. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš
(JV) pauda bažas, ka esošajā epidemioloģiskajā situācijā nebūtu korekti
noteikumos paredzēt konkrētu datumu.
Valdība atteicās noteikumos paredzēt konkrētu datumu, bet turpmāk
par ierobežojumu mīkstināšanu Ministru kabinets lems pakāpeniski.
Izmaiņas sabiedriskās ēdināšanās nozarē būtu piemērojamas, ja 14
dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā
nepārsniedz 320. Pēdējās dienās šis rādītājs Latvijā turas ap 370.
Vaicāts, vai minētais 320 saslimušo slieksnis nav pārāk riskants
un vai vajadzētu atvieglojumus ieviest tomēr pie vēl mazāka saslimušo skaita,
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs
Jurijs Perevoščikovs preses konferencē skaidroja, ka no epidemioloģiskā
viedokļa risks, pirmkārt, ir varbūtība, kura reizināta ar sekām. Piemēram,
varbūtība var būt ļoti niecīga, bet sekas var būt ļoti dramatiskas, vai arī
otrādi, pauda SPKC epidemiologs. Kombinējot šo informāciju, varam domāt, ko mēs
darām ārpus telpām jeb ārā, skaidroja Perevoščikovs.
Pašlaik ir liela varbūtība, ka satiekas cilvēks, kurš ir inficēts,
un cilvēks, kurš nav inficēts, norādīja eksperts. Viņš skaidroja, ka pie
attiecīgajiem saslimšanās rādītājiem iekštelpās ir lielāka iespēja, ka var
inficēt otru cilvēku, ja sabiedriskās ēdināšanas iekštelpās pavada kādu stundu,
kur tās ir krietni piesātinātas ar sīkiem pilieniem, kuri satur šo vīrusu.
Savukārt, atrodoties ārā, sekas ir krietni mazākas, tāpēc arī
kopējais risks saslimt var būt krietni mazāks, nekā tas notiktu iekštelpās,
norādīja Perevoščikovs.
Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar sabiedriskās ēdināšanas
nozari sagatavoja piedāvājumu droša sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma modeļa
ieviešanai visā sabiedriskās ēdināšanas sektorā, lai nodrošinātu vienlīdzīgus
konkurences apstākļus visiem uzņēmējiem un mazinātu maksātnespējas iestāšanās
risku, kā arī lai nepieļautu atšķirīgu pieeju dažādām komersantu grupām un
novērstu tiesvedības riskus.
EM gan uzsvēra, ka šī prasība neattieksies uz ēdienu izsniegšanu
līdzņemšanai.
Savukārt līdz ar labvēlīgākiem epidemioloģiskajiem apstākļiem
sākot pakāpenisku pāreju uz droša sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma
sniegšanas modeļa ieviešanu, tā būtu īstenojama secīgi, ņemot vērā
epidemioloģiskos riskus un drošības pasākumus un ieviešot drošas ēdināšanas
pakalpojuma sniegšanas protokolu visās sabiedriskās ēdināšanas vietās.
Regulējums paredz, ka gadījumā, ja nedēļas 14 dienu kumulatīvā
Covid-19 saslimšana uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 320, varētu tikt
organizēta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšana ārtelpās, apkalpojot
līdz četrām personām pie viena galdiņa, neskaitot bērnus, no ne vairāk kā divām
mājsaimniecībām. Vienlaikus būs jāievēro vismaz divu metru distance starp
galdiņiem.
Atvieglotas prasības ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai ārā varētu
piemērot, ja nedēļas 14 dienu kumulatīvā Covid-19 saslimšana uz 100 000
iedzīvotāju nepārsniedz 250. Šādā gadījumā varētu atļaut pie viena galdiņa
atrasties līdz astoņām personām, kas nav no vienas mājsaimniecības. Arī šajā
gadījumā būs jāievēro divu metru distance starp galdiņiem, ja starp tiem nav
norobežojoša siena.
Ar zemu Covid-19 kumulatīvo saslimstību varētu atļaut ēdināšanas
pakalpojumu sniegšanu iekštelpās ar nosacījumiem, ka viesu apkalpošana tiek
veikta pie galdiņa, pie viena galdiņa atrodas ne vairāk par divām personām,
neskaitot bērnus. Šajā gadījumā ir jānodrošina vismaz divu metru attālums starp
galdiņiem, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena.
Apmeklētāju uzturēšanās laiks sabiedriskās ēdināšanas vietā ārā
nedrīkstēs pārsniegt divas stundas, turklāt bez iepriekšējas rezervācijas
atļautais uzturēšanās laiks ir viena stunda.
Papildus abās fāzēs sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzēji
nozīmēs atbildīgo personu, kas organizēs un uzraudzīs epidemioloģiskās drošības
pasākumu īstenošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma vietā.
Abās fāzēs sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu varēs uzsākt ne
agrāk kā pulksten 6 un beigt darbu ne vēlāk kā pulksten 22. Savukārt pēc pulksten 22
drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.
Foto: no arhīva
