SIA “Augu spēks” ir ģimenes uzņēmums, kas bāzējas tepat Jelgavas novadā. Par to, kādu vērtību cilvēkam un arī dārzam rada dabai draudzīgu produktu lietošana, stāsta idejas autore Dina Popluga.
– Kā veidojies jūsu uzņēmums, un kas ir tā pamatā?
Katrs uzņēmums sākas ar ideju, tāpat arī mēs. Pie vainas būšu es, jo pēc profesijas esmu zinātniece, strādāju LLU, kur studentiem jau vairākus gadus mācu bioekonomiku. Tas ir jauns virziens, kas māca par alternatīvām, kā atteikties no naftas produktiem un atgriezties atpakaļ pie dabas. Teorija man ir diezgan skaidra, bet, mācot šīs lietas, visu laiku bija sajūta, ka vajag arī ko praktiski šajā jomā darīt. Bija vēlme pašai kaut ko bioekonomisku radīt.
– Un izvēle krita par labu ķiplokiem?
Jā. Mēs abi ar vīru esam no laukiem, un mūsu radiem un draugiem ir saimniecības, kurās daudzi nodarbojas ar ķiploku audzēšanu. Ievērojām, ka ķiploki tiek izaudzēti, daļa realizēta, bet diezgan daudz paliek pāri tā saucamais brāķis, ir kāds skrāpējums vai nestandarta daiviņas. Tas vairs neizskatās kā tirgus prece un tāpēc tiek mests ārā kā atkritums, kaut joprojām ir labs, uzturā lietojams ķiploks.
Mums likās, ka tas nav pareizi, jo tiek tērēts resurss, radīts produkts, kas netiek realizēts. Tā sākām domāt, ko ar brāķētajiem ķiplokiem varētu darīt. Es kā zinātniece pētīju dažādas publikācijas un citu valstu pieredzi, līdz nonācu līdz tādam lieliskam atklājumam, ka ķiploks ir ļoti efektīvs augu aizsardzības līdzeklis. Jau gadu simtiem, varbūt pat tūkstošiem to lieto Ķīnā un Indijā, kur dabiski aizsarglīdzekļi joprojām ir ļoti populāri. Mēs Eiropā industrializācijas laikmetā no tiem esam atteikušies, bet tur tos lieto joprojām. Tā sapratām, ka mums ir gan ideja, gan resurss un arī problēma, ko gribam risināt, – tātad varam dibināt uzņēmumu.
– Cik ilgi jau darbojas jūsu uzņēmums?
Doma bija sena, bet aktīvi sākām rīkoties 2019. gada nogalē. Pirmais produkts, ko gribējām radīt, bija dabiskais augu aizsardzības līdzeklis, kas ir veidots uz ķiploku bāzes. Būtībā tas ir ķiploku hidrolāts, kas radies, ar tvaiku destilējot ķiplokus, kura rezultātā veidojies destilēts ūdens un ēteriskā eļļa, kurai tad ir tā maģiskā iedarbība.
Pagājušais ir pirmais pilnais darbības gads, kad aktīvi strādājām arī pie finansējuma piesaistes, jo sapratām, ka ir daudz projektu iespēju. Tagad bāze ir izveidota un mēs vairāk pievēršamies produktu reklamēšanai un ražošanai.
– Kas ir jūsu stiprās puses, uz kurām balstāt uzņēmuma un produkta attīstību?
Man ir maģistra grāds bioloģijā, un esmu arī ekonomikas doktors, vīrs pēc profesijas ir mērnieks, bet mūsu uzņēmumā viņš ir tas, kurš veic visas tehniskās lietas. Tas dod ļoti labu bāzi, lai droši un pārliecinoši varētu teikt, ka pamats mums ir. Savai darbībai pārbaudām zinātnisko ticamību, pamatojam to ar zinātniskiem rakstiem. Latvijā šādu rakstu vēl nav, jo neesam to pētījuši. Ķiploku toniks un garšvielas jau daudzmaz ir pazīstamas, bet aizsardzības līdzeklis ir jaunums. Par to ir liela interese, jo daudzi grib saimniekot maksimāli dabai draudzīgi. Īpaši augļu koku īpašnieki, kuriem ir koku stādījumi un ogulāji, ieinteresēti ar mums sadarboties un izmēģināt to praksē. Jau vairākas saimniecības ir pieteikušās paeksperimentēt un ziņot par to, kā veicas. Ceru, ka mums izdosies uzkrāt informāciju arī par Latvijas pieredzi.
Mana vecmāmiņa ir liela dārzniece, audzē rozes un mūždien cīnās ir laputīm, kas nograuž jaunos dzinumus. Līdz šim viņa izmantoja ziepjūdeni un kokakolu, kas ne vienmēr palīdzēja. Kad sākām ražot “Ķiploku spēku”, viņa to cītīgi lietoja un bija tiešām priecīga, ka līdz pat decembrim vēl bija pa kādam rozes ziedam.
– Pieminējāt Indiju un Ķīnu, bet vai senie latvieši ķiploku neizmantoja kaitēkļu apkarošanai?
Es arī biju pārsteigta, bet mums nav izdevies atrast šādu informāciju. Ir ozolu mizas un citas dabiskās lietas, bet ķiploks receptūrās neparādās, vairāk to izmanto ārzemēs.
Savā saimniecībā lietojot, redzam, ka tas tiešām darbojas, jo ķiploks daudz satur sēru un dažādus sēra savienojumus, kas kaitēkļiem nepatīk. Līdz ar to tam ir plaša spektra iedarbība, sākot no laputīm un beidzot ar Kolorādo vabolēm. Protams, ir savlaicīgi jādara, nevajag gaidīt, kad ir stipra invāzija un viss jau noēsts. Liela nozīme ir profilaksei, lai kaitēklis nemaz nav ieinteresēts uz auga nosēsties.
– Ko vēl ražojat no ķiplokiem?
Ēdamās lietas ir pulveris un kaltētas šķēlītes, kas ir kā garšviela un lielisks svaiga ķiploka aizvietotājs. Paralēli esam izveidojuši tādu produktu kā ķiploku spēks matiem un galvas ādai, jo ķiploku īpašības ļoti labi palīdz pret dažādam ādas problēmām. Ar ķiploku toniku var ļoti veiksmīgi apkarot blaugznas, tam ir pretsēnīšu, antibakteriāla iedarbība, un tas arī stimulē matu augšanu, tie kļūst biezāki. Pievienots šampūnam katrā mazgāšanas reizē pa pāris pilītēm, tas ļoti labi palīdz. Svarīgi, ka, sajaukts kopā ar šampūnu, ķiploks ātri zaudē savu aromātu un mati smaržo ļoti labi.
– Ķiplokiem pa pēdām droši vien uzreiz sekoja arī sīpoli.
Jā, arī sīpoliem mūsu radu, draugu saimniecībās pagājušajā gadā bija laba raža, un arī tiem ir liela daļa brāķa. Cilvēki pērk skaistākos, un mazi nestandarta sīpoli paliek pāri. Tad nācām palīgā mēs, sagriezām un izkaltējām, un ļoti daudzi ir pārsteigti par to, cik garšīgs ir kaltēts sīpols. Daļu sīpolu iepirkām no vietējiem ražotājiem tepat Jelgavas novadā, atbalstot savējos lauksaimniekus.
Ķiploku gan pagaidām pietika ar radu un draugu krājumiem. Tie vairāk bāzējas Tukuma pusē, jelgavniekus vēl neesam apzinājuši, bet noteikti uz priekšu tas tiks darīts. Ja ir audzētāji, kas negrib izmest brāķētos ķiplokus, noteikti var ar mums sazināties, jo tam mēs esam radīti.
– Vai neesat noraudājušies, griežot un pārstrādājot tik daudz sīpolu?
Sākumā sanāk diezgan paraudāt, liekam brilles, vizieri, bet ar visu to ir jāraud. Taču ar laiku acis pierod, aklimatizējas, un beigās nav tik traki.
– Produktu klāstā ir arī egles, kas gan skaisti smaržo, gan neraudina. Kā sākāt strādāt ar tām?
Egles ir ļoti fantastisks produkts, ar tām sākām strādāt netīšām, jo, kad tīrījām savu dārzu, zāģējām un griezām zarus, bija žēl mest tos ārā. Tad es sāku pētīt, ko var darīt ar skujām, un izrādās, tām ir fantastiska iedarbība, jo egļu skujas satur daudz dažādu ēterisku vielu un tām piemīt antiseptiska, dezinficējoša un nomierinoša iedarbība. Sākumā saražojām savām vajadzībām, sākām izmantot, pirtī ejot, kā aromātisko līdzekli telpu gaisa atsvaidzināšanai un grīdu mazgāšanai. Taču drīz vien sapratām, ka ir grēks to nepiedāvāt citiem, jo smarža, kas mājās valda, ir ļoti patīkama. Citi egļu toniku vairāk piedāvā skaistumkopšanai, bet mēs liekam uzsvaru uz plašāku lietošanu. To var izmantot arī mājai, aizstājot ķīmiskos grīdu mazgāšanas līdzekļus vai gaisa atsvaidzinātājus. Tā mēs netīšām uzgājām ļoti vērtīgu produktu.
– Viss, kas pie jums iegādājams šķidrā veidā, ir radīts destilācijas procesā?
Jā, tvaika destilācijas rezultātā rodas hidrolāts, kas ir destilēta ūdens un ēterisko eļļu maisījums. Tas ir simtprocentīgi tīrs diezgan augstas koncentrācijas produkts. Mēs to nešķaidām, un netiek arī atdalītas ēteriskās eļļas, tās paliek produktā. Par hidrolātu sauc arī to produktu, kas paliek pāri pēc tam, kad ēteriskā eļļa ir nosmelta, bet Latvijā lielākoties hidrolāti ir bagāti ar eļļu, jo tā netiek atdalīta. Ārzemēs nopērkamie bieži vien ir pliekanāki, jo tiem eļļa ir nosmelta. Sākotnēji mums bija doma ražot arī ēterisko eļļu, bet sapratām, ka pagaidām tam kapacitāte ir par mazu. Lai izdalītu ēterisko eļļu, mums vēl nav tik lieli apjomi, bet varbūt nākotnē varētu domāt arī par tās ražošanu.
– Kādus produktus vēl esat mēģinājuši destilēt?
Piparmētru, jo pašiem tā bija daudz saaugusi, vajadzēja likt lietā. Šogad pamēģinājām destilēt baltegles, arī sanāk ļoti aromātiskas. Egle ir ar terpentīna smaržu, un tai vairāk ir dezinficējoša iedarbība, bet baltegle ir aromātiskāka un labi noder gaisa uzlabošanai telpās.
– Piedāvājat arī destilēšanas pakalpojumu?
Jā, mums ir vidēji liels aparāts, un, ja cilvēkam ir izejviela, tie paši ķiploki vai kādi augi, ziedi vai meža lietas, droši var ar mums sazināties. Masu gan vajag diezgan daudz, ar vienu spaini būs par maz, bet ar trijiem varētu sākt. Jāskatās, protams, arī, cik katrs augs ir blīvs.
– Kāpēc jums ir svarīgi ar savu darbību dot ieguldījumu vides aizsardzībā un uzlabošanā?
Galvenais, par ko mēs domājam, ir mūsu bērni. Pirmkārt, ir jārāda piemērs, un, otrkārt, es gribu, lai arī viņu nākotne ir zaļa un skaista. Līdz ar to domāšanas veids, ko attīstām, ir pamatā rūpes par mūsu nākotni. Mani bērni mācās ekoskolā, kur jau no pirmās klases tiek stāstīts par dabu. Arī pašu ikdienā ir vērtīgi, ka patērējam pēc iespējas mazāk ķīmisku vielu, jo mūsu veselība un pašsajūta ir no svara. Zaļākā vidē uzturēties ir daudz patīkamāk. Ir labi būt drošam, ka ābols, kurā iekodies, ir patiešām tīrs, ka tam nav nekas ķīmisks smidzināts virsū. Pārliecība, ka apkārtējā vide nenodarīs kaitējumu, ir svarīga.
– Droši vien saskaraties ar pretargumentu, ka visu nevar atrisināt ar dabiskiem līdzekļiem.
Tam es piekrītu. Bet ir dažādas saimniekošanas metodes, ir intensīvā un ekstensīvā. Manuprāt, intensīvo mēs ietekmēt nevaram, jo tas ir globālais kurss, kura pamatā ir ekonomika un naudas intereses. Bet ir arī ekstensīvais virziens, un tajā varam strādāt, ja ne visu vēršot par labu, tad vismaz nelielā daļā piedāvājot alternatīvas. Jo ekstensīvajam arī bieži vien pietrūkst palīdzības un zināšanu, it īpaši mazdārziņu kustībā. Ja cilvēki saimnieko un negrib, lai ķiršus noēd tīklērces vai laputis, tad šī ir alternatīva, ka var cīnīties arī dabīgi. Mazdārziņu līmenī šis ir izcils risinājums, kas palīdzēs uzlabot stāvokli.
– Vai ir doma attīstīt vēl kādus produktus?
Uz nākamo gadu vēlamies nedaudz paplašināt garšīgo produktu sortimentu, papildinot to ar ēdamām lietām. Esam plānojuši ražot sukādes un augu izspiedu pulverus, kurus varēs lietot kā piedevas. Mums pašiem ir saimniecība, kur pavisam nesen sākām audzēt avenes un cidonijas.
Mūsdienās tirgus ir ļoti blīvs un ir jāstrādā pie tā, lai tevi neaizmirst. Galvenais uzsvars, protams, ir uz aizsardzības līdzekli, bet tas ir aktuāls tagad, pavasarī un vasaras sākumā. Ir jāpiedomā pie tā, lai ir citas sezonālas preces, tāpēc piedāvāsim ēdamās lietas, lai visu gadu esam tirgus apritē.
– Kādu redzat uzņēmuma attīstību gan ekonomikas doktora acīm, gan ņemot vērā personīgās vēlmes un cerības? Pagaidām esam ļoti maziņi, jo darbojamies tikai mēs ar vīru, gribētos, lai ar laiku varam nodarbināt kādus cilvēkus, vēlamies, lai par mums zina novadā, Latvijā un pat tālāk. Vēlamies pamazām audzēt kapacitāti, lai attīstība veidojas organiski, solīti pa solītim. Es šo uzņēmumu vairāk uztveru nevis kā biznesa, bet ideoloģisku projektu. Mums abiem ir pamatdarbs, šī ir blakuslieta, kas radīta idejas vārdā, un varbūt tas miljons šobrīd nav tas, uz ko mēs tiecamies. Vairāk tam ir izglītojoša, informatīva un atbalstoša funkcija. Mūsu vīzija ir pamācīt, ieteikt, lai tam veidojas plašāka rezonanse. Nopelnīt ir otrajā plānā, vairāk vēlamies, lai cilvēki uzzina, izglītojas un ieinteresējas par alternatīvām, kas pastāv.
– Padalieties, lūdzu, savā pieredzē – vai un kāpēc ir vērts startēt projektu konkursos?
Noteikti ir vērts to darīt. Ja mēs nebūtu nekur startējuši, diez vai būtu dibinājuši šo uzņēmumu. Ar savu ideju piedalījāmies Jelgavas novada izsludinātajā biznesa ideju konkursā, un tas bija labs stimuls saprast, ko par mums domā, vai vispār šis produkts būtu interesants. Tas mūs iedrošināja virzīties tālāk. LEADER projekts, kurā startējām pēc tam, bija labs atspēriens, kas deva apliecinājumu, ka tas, ko esi izdomājis, varētu strādāt, jo arī citi tajā saskata perspektīvu. Tas ir ļoti vērtīgi, jo dod gan atziņas, gan citu skatījumu un ieteikumus, es noteikti visiem iesaku. Tas gan, protams, ir laikietilpīgi un prasa ieguldīt darbu, bet ir tā vērts.
– Tātad ieguvums ir ne tikai finansiāls, vērtība ir arī papildu zināšanas un pārliecība par savas idejas ilgtspēju?
Jā, noteikti, jo bieži vien ikdienas steigā nesanāk laika piesēsties uzrakstīt biznesa plānu, parēķināt, kā izskatīsimies pēc pieciem vai desmit gadiem, bet, startējot šādos projektos, esi spiests to darīt, līdz ar to tas ļauj apstāties, padomāt, kur tu gribētu būt pēc gadiem pieciem vai desmit. Ja nebūtu projekta, diez vai mēs tik daudz par to domātu. Parasti ikdienas vāveres ritenis neļauj tā fantazēt un kalkulēt.
– Nesen Jelgavas novada uzņēmēju tiešsaistes pasākumā dalījāties ar savām veiksmēm un neveiksmēm. Kādas tās ir?
Neveiksmes mums nav tik viegli sazīmēt. Varbūt viena no tām varētu būt šis pandēmijas laiks, bet tas ir visiem, ne tikai mums. Tagad viss notiek attālināti un bieži, lai ieinteresētu par savu produktu, ar cilvēku ir jātiekas, jāparāda, jāpastāsta, un tā pašlaik ļoti pietrūkst. Digitālās zināšanas mums nav tik ļoti spēcīgas, viss ir apgūts pašmācības ceļā. Jaunam uzņēmumam, lai iekarotu tirgu, ja tas notiek tikai digitālajā vidē, pašlaik ir ļoti grūti. Cilvēkiem ir tik daudz informācijas un pietiek problēmu un vajadzību, kas primāri jāatrisina, ka par jaunām idejām nepietiek laika aizdomāties. Ir izveidojies informācijas pārsātinājums, kurā grūti sevi izcelt un parādīt. Tas pašlaik ir liels izaicinājums. Parastā situācijā mēs būtu sastopami tirdziņos, un tur komunikācija noteikti būtu citādāka.
– Un veiksmes?
Droši vien mūsu uzdrīkstēšanās un arī startēšana projektos. Tie ir labi atspēriena punkti, kas virza tālāk un neļauj apstāties. Ticu, ka, vairāk runājot, stāstot un iepazīstinot ar sevi, mēs atradīsim domubiedrus un atbalstītājus un tā lieta aizies.
