Šogad aprit simts gadu, kopš latviešu valodu Latvijā iespējams studēt augstākajā līmenī. 1921. gadā Latvijas Universitātes (tolaik Latvijas Augstskolas) Filoloģijas un filozofijas fakultātē profesora Jāņa Endzelīna vadībā tika nodibināta Baltu filoloģijas nodaļa. Mūsdienās tās turpinātāja ir Latvistikas un baltistikas nodaļa. Ar nodaļu – vispirms studentes, šobrīd jau arī lektores statusā – saistīta Latviešu valodas aģentūras galvenā lingviste Evelīna Zilgalve, kuru Jelgavas Latviešu biedrība aicināja uz tiešsaistes sarunu par valodu.
Attālinātās tikšanās gaitā biedrības pārstāve Santa Logina, vēlāk arī citi biedri un kuplā pulkā sanākušie interesenti uzdeva jautājumus par konkrētu vārdu lietošanu, latviešu valodas prestižu un, protams, lingvistes darba specifiku. Un, izrādās, lingvistei ikdienā ir darba pilnas rokas – elektroniski, pa telefonu un klātienē ir jāatbild uz neskaitāmiem jautājumiem par pareizrakstību, pareizrunu, gramatiku, leksiku un valodas stilu. Tiek konsultēts arī par citvalodu īpašvārdu atveidi latviešu valodā, sniegtas izziņas, gatavoti lingvistiskie atzinumi un ekspertīzes. Par visu precīzāk stāsta E.Zilgalve.
– Ar ko nodarbojas Latviešu valodas aģentūra?
Pirmkārt ir jāpiemin, ka esam Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. Mūs bieži jauc ar Valsts valodas centru, kas ir Tieslietu ministrijas pakļautībā, un tam ir Valsts valodas likuma uzraudzīšanas funkcija. Latviešu valodas aģentūrai ir citas funkcijas.
Aģentūrai ir divas daļas. Viena ir Izglītības daļa, kas nodarbojas ar mācību materiālu izstrādi gan pieaugušajiem, gan bērniem. Šī daļa ir atbildīga arī par diasporu, tā arīdzan sagatavo pedagogus un rūpējas par to, lai universitātēs ārpus Latvijas būtu latviešu valodas lektori.
Otra ir Valodas attīstības daļa, kas regulāri pēta valodas situāciju Latvijā un izdod grāmatas par valodu. Man bija liels prieks, ka izdevām Deivida Kristala darbu “Mazā valodas grāmata”. Deivids Kristals valodniecības pasaulē ir kā superzvaigzne, un es ļoti sapņoju par to, ka viņa grāmata reiz varētu tikt izdota arī latviešu valodā. Katru gadu iznāk aģentūras rakstu krājums “Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi”, kur populārzinātniski ir rakstīts par valodu. Es ar lielu siltumu runāju par Valodas attīstības daļu, jo tajā strādāju arī pati, esam trīs konsultantes, kas sniedz konsultācijas par valodu.
– Kādi jautājumi nodarbina cilvēku prātu?
Jautājumu loks ir ļoti plašs. Reizēm pat brīnāmies – kā var kaut ko tādu izdomāt? Visinteresantākie ir jautājumi, kas pienākuši vēlu pēc darba laika, kad cilvēks ir atnācis mājās. Ir kāds jautājums, kas viņu nomoka, piemēram, kāpēc latviešu valodā saka – uzvelc bikses kājās, nevis uz kājām. Par apģērbu vispār mēs runājam ļoti interesantā veidā, tās ir senas konstrukcijas, kas vienkārši tādas ir. Gadās, ka mums kādā teikumā ir ātri jāsaliek komati. Ne velti šo amatu es salīdzinu ar dispečera darbu, jo mums ir ātri jāpieņem lēmumi, taču sakārtot gramatiskos centrus nemaz tik ātri nevar. Ir arī jautājumi par tehniskām lietām – par domuzīmes un defises lietošanu vai citām interpunkcijas zīmēm, mūžīgie jautājumi par lielajiem sākuma burtiem –, protams, arī par stilu, locījumiem. Kopš pandēmijas sākuma vecāki uzdod ļoti daudz jautājumu par skolas vielu, un mums nākas atkārtot teikuma locekļus, vārdšķiras. Vecāki strīdas ar skolotājiem, un mums jāmēģina to mierīgā ceļā atrisināt.
– Cik jautājumu dienā vidēji saņemat?
Visai daudz. Tas atkarīgs no dienas, bet kopumā tās varētu būt 50 e-pasta vēstules un papildus vēl telefona zvani. Jautājumu specifika ir ļoti dažāda, ir tādi, pie kuriem strādājam nedēļām, un ir tādi, kas atbildami pāris minūtēs. Viens no maniem visu laiku mīļākajiem jautājumiem ir par varbūtības skalu latviešu valodā – kā sakārtot pēc varbūtības, iespējamības tādus vārdus kā “droši vien”, “iespējams”, “varbūt” un citus. Angļu valodā to sauc “probability scale”, un tā izstrādāta pat vairākos variantos. Ar šo pamatīgi nomocījāmies vairāk nekā trīs nedēļas, lai varētu to izveidot kaut cik objektīvu.
– Kādas šobrīd ir valodniecības aktualitātes?
Noteikti aktuāla ir datora mācīšana runāt – datorlingvistika ir ļoti progresīva nozare. Joprojām turpinās arī valodniecības vēstures pētījumi, aizvien tiek atrasti senie teksti, var iegūt jaunas liecības par rakstības variantiem, un tas man šķiet vienkārši kolosāli. Es esmu par to sajūsmā.
– Kāds ir bijis tavs ceļš līdz valodniecībai?
Vidusskolā man ļoti patika mācīties valodas un arī likt komatus. Es nāku no Franču liceja, kur man franču valoda bija ļoti apnikusi, jo bez franču valodas stundām bija arī tulkošana un atsevišķi priekšmeti pie vieslektoriem franču valodā. Arī angļu valodā mūs dresēja ne pa jokam. Tā visa bija par daudz. Es biju viens no tiem cilvēkiem, kurš līdz pat izlaiduma vasarai nezināja, ko darīt tālāk. Tas, protams, bija diezgan mokoši, jo jebkurš vidusskolēns zina, cik reižu nedēļā viņam jautā – nu, ko tālāk? Man vienmēr bija kauns, jo trūka atbilžu uz šiem jautājumiem. Tad, pētot Latvijas Universitātes tīmekļa vietni, atklāju, ka visvairāk man simpatizē baltu filoloģijas studijas.
– Kādu darbu var strādāt cilvēks, kurš ieguvis filologa, valodnieka izglītību?
Ir tāds stereotips, ka valodnieks tikai labo kļūdas, aizrāda vai nāk klajā ar dīvainiem jaunvārdiem. Tā gluži nav, valodnieks pamatā ir cilvēks, kas pēta valodu, līdzīgi kā vēsturnieks pēta vēsturi. Līdz ar to viņš spēj paredzēt procesus valodā, izdarīt secinājumus un vilkt paralēles. Valodnieks var būt mācībspēks un zinātnieks, taču valodnieks var strādāt arī ļoti praktiskās jomās, piemēram, tirgzinībā, sevišķi reklāmā, kur būtiski analizēt valodu, kas iedarbojas uz patērētājiem, un likt lietā spēcīgākos valodas līdzekļus, ir iespējams strādāt par skolotājiem, arī, redaktoriem un korektoriem – es domāju, ikkatrs kādreiz ir šķendējies par draņķīgu tekstu grāmatā vai žurnālā: redaktora darbs ir neizlaižams posms.
– Tu arī pasniedz latviešu valodu ārzemju studentiem. Kā viņi vērtē latviešu valodu? Kas viņiem padodas un kas sagādā grūtības?
Pamatā strādāju ar apmaiņas studentiem, un man ir tiešām paveicies, jo viņi pārsvarā ir izvēlējušies manu priekšmetu un mācās to ar lielu interesi. Grūtāk sokas, piemēram, ar vispārīgo piederības vietniekvārdu “savs”. Kā zināms, citās valodās varam teikt “es eju uz manu istabu”, “tu ej pie taviem draugiem”, bet latviešu valodā mēs drīzāk sakām “es eju uz savu istabu”, “tu satiecies ar saviem draugiem”. To bieži vien ārzemnieki nespēj iemācīties. Protams, reizēm gadās sajaukt arī locījumus pie prievārdiem, piemēram, prievārdam “uz” var sekot gan akuzatīvs, gan ģenitīvs: ja es kaut kur eju, tad “uz skolu”, bet, ja esmu uz vietas, virsū kaut kam, tad “uz galda”. Prievārdi valda pār locījumiem, un tas reizēm ir vienkārši jāatceras, to nevar uzreiz izjust.
Man ir liels prieks par studentiem, kas ir izvēlējušies mācīties latviešu valodu, tas ir apbrīnojami un ļoti ceļ mūsu pašapziņu. Latviešu valoda nav nevērtīgāka tikai tāpēc, ka tajā runā mazāks skaits cilvēku. Tā ir brīnišķīga iespēja paskatīties uz sevi no malas un pacelt savas valodas prestižu.
– Kā tad mums sabiedrībā ir ar latviešu valodas prestižu?
Es nopūšos. Domāju, ka mums pie tā ir vairāk jāpiestrādā, nezinu, kāpēc, bet mums reizēm šķiet, ka esam nevērtīgāki par citiem. Tā, protams, nav visiem, daļa sabiedrības apzinās, ka esam ļoti “ģeldīgi” pasaulei. Pie valodas prestiža ir jāstrādā tāpat kā pie savas pašapziņas, un tas ir jāsāk jau ļoti agri, noteikti jau skolas laikā, pat pirms tam.
Ja gribam gūt panākumus, mēs pie tā strādājam. Ja gribam muskuļus, tad trenējam tos, turklāt ikviens, kurš trenējas, zina, ka procesi organismā taču turpinās arī pēc treniņa. Ja gribam būt labi savā valodā, mums ir jāstrādā, jātrenējas, un te nekas labāks par lasīšanu nav izgudrots. Tagad modē ir viss, kas sola ātru rezultātu. Šajā kontekstā varu apgalvot – ja piecpadsmit minūtes dienā lasām ko labu, kas ir vairāk par virsrakstiem vai komentāriem, tad jau pēc pāris mēnešiem redzēsim rezultātu. Patiešām tas notiek nemanāmi, jo viss, ko lasām un redzam, mūsos turpina apstrādāties, kamēr mēs to nemaz nenojaušam, – tāpat kā pēc treniņa. Es vienmēr iesaku pievērsties tekstiem: ja nav laika lasīt, tos var arī klausīties. Piemēram, Latvijas Radio ir pieejams daudz raidījumu, kas ierunāti ļoti labā valodā. Neko jaunu nevaru ieteikt, kā lasīt un piespiest sevi pa reizei padomāt – ir vai nav jāliek komats. Es zinu, ka steigā negribam iedziļināties, bet tas ir tā vērts. Tas ir ieguldījums smadzeņu “muskuļos”.
– Esam saņēmuši vairākus interesentu jautājumus. Piemēram, par prievārda “priekš” lietojumu un darbības vārda “sokas” pagātnes un nākotnes formu.
“Priekš” ir viens no tiem vārdiem, par kuru runā jau gadu desmitiem. Pamatā tas lietots, runājot par laiku (“priekš pusnakts”) vai vietu (“priekš acīm”). Jau “Latviešu literārās valodas vārdnīcā” tas parādās ar sarunvalodas atzīmi noderības, piemērotības nozīmē. Proti, nav ignorētas tādas konstrukcijas “priekš tevis”, “priekš kam”, jo tās patiešām valodā pastāv, bet joprojām nebūtu lietojamas labā literārajā valodā. Izteikumu “vienam priekš otra laika nepietiek” es droši vien pārfrāzētu, bet, protams, sarunvalodā līdzīgus dzirdam bieži. Šādās konstrukcijās “priekš” joprojām turpina dzīvot, un redzēs, kā būs tālāk.
Savukārt tagadnes formas darbības vārda “sokas” nenoteiksme ir “sekties”, un to patiešām pārsvarā lieto tikai tagadnē, jautājot: “Kā tev sokas?” Tas ir viens no 1. konjugācijas darbības vārdiem. 1. konjugācijas darbības vārdu locīšana ir gana sarežģīta, jo bieži ir grūti vai pat neiespējami izsecināt to locīšanas paradigmas tikai pēc nenoteiksmes formas. Šī darbības vārda nākotnes forma ir “seksies”, bet tā valodā netiek lietota. Mēs tās vietā esam izvēlējušies lietot citus darbības vārdus, piemēram: “Ceru, ka tev labi veiksies!”
– Kādreiz skolā tika mācīts, ka vārāmā sāls jālieto sieviešu dzimtē, kamēr ķīmijā sāļi ir vīriešu dzimtē. Taču tagad arī vārāmā sāls ir lietojama vīriešu dzimtē – vārāmais sāls.
Sāls ir tikusi valstīta pa visādiem lēmumiem un komisijām, manuprāt, jau kopš 70. gadiem. Vietnē valodaskonsultacijas.lv šim vārdam ir plašs šķirklis. Jā, normu ir raudzīts mainīt, un terminologi bija ieteikuši vārdu “sāls” lietot vīriešu dzimtē. Man noteikti vajadzētu ievērot likuma pantu, taču esmu diezgan liela delvere un uzskatu – 3. un 6. deklinācijas vārdi, tādi kā “alus”, “krogus” vai “sāls”, “skansts”, tajās būtu jāpatur. Tās ir senās deklinācijas, kurās neviens jauns vārds nenāk klāt, tādēļ es pati esmu par vārāmo sāli sieviešu dzimtē. Tieši valodas sistēmas aspektā esmu par izzūdošo deklināciju saglabāšanu.
Bieži uzdoti jautājumi
Jautājums. Kā pareizi: “ārkārtas situācija” vai “ārkārtējā situācija”?
Atbilde. Pareizi ir “ārkārtējā situācija”.
Vārds “ārkārtas” pamata nozīmē ir ‘tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības’. Piemēram, darbā var būt ārkārtas sapulce (tā notiek ārpus ierastā sapulču laika), lidmašīna var veikt ārkārtas nosēšanos (ne tajā laikā, kad paredzēts grafikā).
Savukārt “ārkārtējs” pamatā nozīmē ‘pilnīgi neparasts, negaidīts’; arī ‘vēl nepiedzīvots’. Piemēram, “pēkšņa politiķu interese par tautu pirmsvēlēšanu laikā nav nekas ārkārtējs”, “reģionā izsludināts sešu mēnešu ārkārtējais stāvoklis”.
Runājot par situāciju, kad vīrusa izplatīšanās dēļ valstī ir neparasta, negaidīta situācija, tiek ieteikts lietot vārdu “ārkārtējs”.
Jautājums. “Kā” vai “nekā”?
Atbilde. Partikulu lietojums ir atkarīgs no apgalvojuma vai nolieguma.
“Kā” un “nekā” ir partikulas, kas tiek lietotas pārākās pakāpes īpašības vārdu salīdzināšanai ar citu priekšmetu pazīmēm.
Ja teikumā izteikts apgalvojums (iederas saitiņverbs “ir”), tad lieto “nekā”, piemēram, “brālis ir garāks nekā māsa”.
Ja teikumā izteikts kādas pazīmes noliegums (ir vārdi “nav”, “ne”), tad lieto partikulu “kā”, piemēram, “brālis nav garāks kā māsa”.
Minētajās salīdzinājuma konstrukcijās “nekā” un “kā” vietā var lietot prievārdu “par”, piemēram, “brālis ir/nav garāks par māsu”.
Jautājums. “Gatim Liepam” vai “Gatim Liepai”?
Atbilde. Vīriešu uzvārda “Liepa” datīva forma ir “Liepam”.
Vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma ir kopdzimtes uzvārdiem ar galotni -a (Liepa), -e (Egle) vai -s (Klints). Šādi uzvārdi latviešu valodā lokāmi attiecīgi pēc 4., 5. vai 6. deklinācijas sugas vārdu locīšanas sistēmas – dzimtes atšķirība šo uzvārdu locīšanā izpaužas tikai vienskaitļa datīvā: sieviešu uzvārdos ir galotne -ai (Liepai), -ei (Eglei) vai -ij (Klintij); vīriešu uzvārdos ir galotne -am (Liepam), -em (Eglem) vai -im (Klintim).
Jautājums. “Pasūtīt” vai “pasūtināt” laikrakstu?
Atbilde. Laikrakstu var gan pasūtīt, gan pasūtināt.
Kā vēsta “Latviešu literārās valodas vārdnīca”, darbības vārdam “pasūtīt” ir nozīme ‘uzdot izgatavot (ko); uzdot atnest, atvest, atsūtīt (ko); uzdot rezervēt (piemēram, vietu); pieteikt abonementu (laikrakstiem, žurnāliem, grāmatām)’. Savukārt “pasūtināt” nozīmē ‘pasūtīt’. Nebūtu vēlams lietot vārdu savienojumu “parakstīties uz laikrakstiem”, ko patiešām var pārprast, proti, ‘uzrakstīt savu vārdu un uzvārdu uz laikraksta’.
Jautājums. “Darba vieta” vai “darbavieta”?
Atbilde. Pareizi ir gan “darba vieta”, gan “darbavieta”, taču jāņem vērā nozīmes nianse.
Vārdu savienojumu “darba vieta” lieto ar nozīmi ‘vieta (pie rakstāmgalda, letes, darbgalda u. tml.), kur notiek darbs’. Piemēram, “mana darba vieta ir pie loga”. Saliktenis “darbavieta” rakstāms, ja ar to tiek uzsvērta institūcija, kurā cilvēks strādā, – iestāde, birojs, rūpnīca u. tml. Piemēram, “mana darbavieta ir veikals”.
Jautājums. “Mājaslapa” vai “tīmekļvietne”?
Atbilde. Pareizi ir abi salikteņi, taču pastāv nozīmes atšķirība.
Mājaslapa (angļu val. – home page) ir pirmā un galvenā kādas tīmekļvietnes lapa, kas tiek atvērta pēc interneta adreses ierakstīšanas pārlūkprogrammā. Savukārt tīmekļvietne (angļu val. – website) ir unikāls informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm (angļu val. – web pages) un citu veidu datiem (attēliem, skaņām u. tml.). Piemēram, LVA tīmekļvietnes www.valoda.lv mājaslapā varam iepazīties ar aģentūras aktualitātēm un atrast pogas, kas aizved uz tīmekļlapām https://valoda.lv/valsts-valoda/, https://valoda.lv/petijumi/sociolingvistika/ un citām.
Vairāk jautājumu un atbilžu meklējiet interneta vietnē valodaskonsultacijas.lv.
Par valodas jautājumiem, kas iztirzāti viegli saprotamā valodā, iespējams lasīt arī populārzinātniskā rakstu krājumā “Valodas prakse”, kas šogad piedzīvos jau 16. izdevumu.
Latviešu valodas aģentūras lingvistes sniedz konsultācijas latviešu valodas jautājumos pa tālruni 67225879, pa e-pastu [email protected] un klātienē Rīgā, Lāčplēša ielā 35–5 (pēc iepriekšēja pieraksta).
***
Ikviens grāmatu lasītājs aicināts piedalīties akcijā “Izdaiļo valodu!” un līdz 4. maijam LVA vietnē vards.valoda.lv iesniegt daiļliteratūrā atrastus vārdus, kas bagātina latviešu valodu. Vietnē iespējams iepazīties arī ar akcijas “Mans latviskākais vārds” rezultātiem – sabiedrības balsojumā par latviskāko pērnā gada izskaņā tika atzīts vārds “rupjmaize”.
