“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Vairāk nekā četri tūkstoši “Facebook” lietotāju dalījušies ar ierakstu, kurā apgalvots, ka visi jau ir saskārušies ar “Covid-19”. Arī tiem, kas pandēmijas laikā vēl nav saslimuši, neesot vērts baidīties un vakcinēties, jo viņiem jau esot “super imunitāte”. Tā nav taisnība.
Ierakstā teikts: “Mēs visi Latvijā gada garumā sen jau esam saskārušies ar šo vīrusu! T un B limfocīti iemūžina šī vīrusa bildīti jūsu organismā! Tie ir absolūti meli, ka jums nav imunitātes pret konkrēto vīrusu!”
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas karantīnas nodaļas virsārsts Kārlis Rācenis “Re:Check” stāsta – lai varētu teikt, ka “Covid-19” vairs nevienu neapdraud un nav palikuši cilvēki, kas ar to var inficēties, imunitāte jāiegūst vairumam sabiedrības. “To sauc par pūļa imunitāti, kuru var panākt divos veidos – vai nu visi izslimo, vai arī visus vakcinē,” skaidro ārsts. Lai to sasniegtu, imūnajai atbildei pret vīrusu jābūt 70–90 procentiem iedzīvotāju.
Viņš norāda, ka galvenais rādītājs, pēc kura nosaka, vai cilvēks ir slimību pārslimojis un kļuvis imūns, ir antivielu līmenis. To, cik cilvēku vīrusu patiesībā pārslimojuši, lai gan to neapzinās, mēģināja izmērīt pētnieki no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Latvijas Universitātes un zinātniskā institūta “Bior”. Pētījums vēl turpinās, bet līdz šim apkopoti dati par četriem tūkstošiem cilvēku, kas nav vakcinējušies un nezina, vai slimojuši ar “Covid-19”. Atklājies, ka pagaidām antivielas ir tikai 11 procentiem, stāsta RSU Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne.
Asinsdonoriem, kas ir ierobežota, bet liela sabiedrības grupa, antivielas mērītas Valsts asinsdonoru centrā. No janvāra līdz 25. martam veikti 12 tūkstoši izmeklējumu un antivielas atklātas nepilnos 13 procentos. Novērots arī, ka rādītāji sakrīt ar kopējiem saslimstības pieauguma rādītājiem – no pērnā gada augstam līdz decembra beigām antivielas bija tikai 1,54 procentiem no vairāk nekā 20 tūkstošiem asins donoru.
Zāļu valsts aģentūra gan norādījusi, ka cilvēkiem antivielu testu rezultāti jāinterpretē piesardzīgi, jo nav skaidrs, tieši cik antivielu nepieciešams, lai būtu pasargāts. Arī Ķīvīte-Urtāne un Rācenis uzsver, ka antivielas ir nestabilas un gaistošas. “Pētījumi rāda, ja cilvēks ir pārslimojis asimptomātiski, bez simptomiem, vai ļoti vieglā formā, tad šīs antivielas veidojas ļoti zemā līmenī,” skaidro Ķīvīte-Urtāne. Rācenis norāda, ka ir fiksēti gadījumi, kad cilvēki saslimst otrreiz. Turklāt viņš saka: “Imunitāte var būt nespecifiska. Piemēram, pārslimo ar esošo celmu, bet imūnā atbilde nav noturīga pret Lielbritānijas celmu.” Ir arī cilvēki, kam antivielas pēc saslimšanas neveidojas vispār, piemēram, cilvēki ar ļoti smagu imūnsupresiju, kā pacienti pēc ķīmijterapijas.
Rācenis gan arī piebilst, ka antivielas ir tikai viena daļa imunitātes. Imunitāti var iedalīt divos veidos – vielu jeb humorālajā imunitātē, kas saistās ar ierakstā minētajiem B limfocītiem, un šūnu jeb celurālajā imunitātē, kas saistās ar T limfocītiem. Šūnu imunitāti nav iespējams izmērīt tikpat viegli, cik antivielas. Taču pieņēmums, ka ļoti daudziem cilvēkiem vairs nav antivielu, bet, piemēram, saglabājusies šūnu imunitāte, nav pareizs. Rācenis stāsta: “Ja mēs tagad domājam, ka visi ir pārslimojuši, visiem ir antivielas, visiem ir šūnu imunitāte, tad man ir jautājums, kāpēc mums vēl joprojām ir jauni infekcijas gadījumi.” Ārsts pauž, ka daudz stabilāka, prognozējamāka un ilgāk noturīga ir imunitāte pēc vakcinācijas.
Taču līdz pūļa imunitātei pēc vakcinācijas mums vēl tāls ceļš ejams. Vismaz vienu vakcīnas devu līdz šim Latvijā saņēmuši ap seši procenti iedzīvotāju. Taču ar vienu devu vien nepietiek. Vakcīnas iedarbojas pilnībā, kad saņemtas abas un pagājušas vairākas dienas. “Pfizer/BioNTech” vakcīnai aizsardzība ir pilnīga no septiņām dienām pēc otrās devas saņemšanas, “Moderna” – no 14 dienām, bet “AstraZeneca” – 15 dienām. Abas devas Latvijā līdz marta beigām saņēmis tikai nedaudz vairāk kā viens procents iedzīvotāju. Lielbritānijā, kur vismaz vienu devu saņēmuši 45 procenti cilvēku, antivielas ir apmēram pusei iedzīvotāju, marta nogalē ziņoja britu raidsabiedrība BBC. Grupā virs 65 gadu vecuma, kurā ir visvairāk vakcinēto, antivielas ir apmēram 90 procentiem.
