“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
“Facebook” cilvēki dalās ar maldinošu vēstījumu par Belģijas tiesas lēmumu likt atcelt pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus, jo tie nevarot būt likumīgi. Patiesībā tiesa nav vērtējusi ierobežojumu būtību, bet gan norādījusi, ka to ieviešanai nepietiek ar iekšlietu ministres rīkojumu, kā tas ir pašlaik. Arī prasības iesniedzēji Beļģijas Cilvēktiesību līga norāda, ka ierobežojumi ir vajadzīgi, jo valsts varai jārūpējas par sabiedrības veselību, taču tiem jābūt noteiktiem juridiski pareizā formā.
“Facebook” ierakstā teikts: VISI ierobežojumi ir jāatceļ 30 dienu laikā, jo tie ir nelikumīgi! Tā ir lēmusi Briseles tiesa attiecībā uz Beļģijas valsti! Kā jūs domājat – vai Latvijas ierobežojumi ir likumīgi, izejot no Latvijas likumiem? Domāju, ka nē! Tie ir pretrunā ar Satversmi un virkni citu likumu! Šādi ierobežojumi brīvā, tiesiskā un demokrātiskā valstī nevar būt likumīgi!
Ierakstam pievienots ekrānuzņēmums ar angļu valodā rakstošā Beļģijas portāla “Brussels Times” raksta sākumu. Taču ierakstam trūkst konteksta, proti, nav runa par to, ka Beļģijā ar tiesas lēmumu vairs nebūs ierobežojumu vai arī tie pēc būtības neatbilst demokrātiskai valstij.
Kā skaidro Beļģijas laikraksts “Le Soir”, pašreizējie pulcēšanās ierobežojumi, sabiedrisku vietu un pakalpojumu slēgšana uz noteiktu laiku, kā arī citi pasākumi ir noteikti ar iekšlietu ministres rīkojumu, balstoties uz likumu, kas tika pieņemts 2007. gadā pēc liela gāzes sprādziena Beļģijas dienvidos. Beļģijas Cilvēktiesību līga – organizācija, kuras aizmetņi meklējami pirms vairāk nekā simt gadiem, – vērsās tiesā, norādot, ka tas nav pietiekams pamats plašu ierobežojumu ieviešanai pandēmijas laikā. To apstiprināja arī tiesa, faktiski dodot likumdevējiem 30 dienas laika, lai šo konstitucionāli nekorekto situāciju labotu.
Ierobežojumu atcelšanu neatbalsta arī paši prasības iesniedzēji. “Koronavīrusa ierobežojumi ir nepieciešami, un valdībai ir mūs jāpasargā no vīrusa, bet mēs vienmēr esam teikuši, ka tam jānotiek saskaņā ar vispārējām tiesībām, un šobrīd tas tā nav,” Beļģijas sabiedriskajam medijam VRT sacījusi Beļģijas Cilvēktiesību līgas vadītāja Kati Verstrepena.
Beļģijas valdībā jau ir sagatavots un iesniegts parlamentā tā sauktā pandēmijas likuma projekts. Ar to parlaments līdzīgi kā vairākās citās valstīs pilnvarotu valdību pieņemt speciālus lēmumus pandēmijas un citu krīžu laikā. Beļģijas premjers Aleksandrs de Kro teicis, ka valdība rēķinās ar likuma pieņemšanu tiesas noteiktajās 30 dienās, lai gan tā arī sola pārsūdzēt tiesas lēmumu.
Beļģija pēc upuru skaita bija Eiropā vissmagāk cietusī valsts “Covid-19” pirmajā vilnī pērn pavasarī. Rudenī, saslimstībai un mirušo skaitam strauji augot, tika noteikti stingri ierobežojumi, tostarp slēgti veikali un ieviesta komandantstunda no desmitiem vakarā līdz pieciem rītā, kas ir spēkā arvien. Ierobežojumi palīdzēja saslimstību mazināt, taču kopš februāra beigām tā atkal kāpj. Lai bremzētu pieaugumu, marta otrajā pusē tika nolemts uz mēnesi slēgt skolas, atkal liedza strādāt frizētavām, ierobežoja nepārtikas veikalu darbu. Neskaitot mājsaimniecības locekļus, katram var būt viena cieša kontaktpersona jeb nemainīgi viens un tas pats cilvēks, ar kuru var tikties arī mājās. Ārpus telpām ļauts pulcēties ne vairāk kā vienlaikus četriem cilvēkiem, ievērojot distanci. Beļģija joprojām liedz doties ārpus valsts bez īpaši svarīga iemesla, obligāts ir darbs no mājām. Beļģijā ir aptuveni 11,5 miljoni iedzīvotāju un līdz šim ar “Covid-19” miruši 23 tūkstoši.
Vai Latvijas ierobežojumi ir pretrunā ar Satversmi?
“Facebook” ierakstā arī pausts, ka Latvijā noteiktie ierobežojumi ir “pretrunā ar Satversmi un virkni citu likumu”, ka tie nevar būt likumīgi brīvā, tiesiskā un demokrātiskā valstī. Savukārt komentāros cilvēki jautā, “kur ir mūsu juristi” un kāpēc Latvijā neviens nevēršas tiesā. Tā nav – arī Latvijā vairākkārt apstrīdēti noteiktie ierobežojumi. Satversmes tiesa, kas vērtē dažāda veida regulējuma atbilstību Satversmei, informē, ka līdz marta beigām saņemti 26 ar “Covid-19” ierobežojumiem saistīti pieteikumi. Tiesas interneta vietnē arī uzskaitīts, par kādiem ierobežojumiem pieteikumi saņemti – to vidū ir gan prasība lietot maskas, gan dīkstāves pabalsti, gan pulcēšanās un citi ierobežojumi. No tiem 20 gadījumos nolemts nerosināt lietu – lielākajā daļā tāpēc, ka nav bijis pamatojuma, ka attiecīgie ierobežojumi radījuši personu pamattiesību aizskārumu, bet daļa arī tādēļ, ka attiecīgais jautājums ir administratīvās tiesas kompetencē. Sešos gadījumos ierosinātas lietas par azartspēļu ierobežojumiem, un atzīts, ka ārkārtējās situācijas laikā noteiktie klātienes azartspēļu ierobežojumi atbilst Satversmei, bet interaktīvo azartspēļu ierobežojumi – neatbilst. Marta beigās Satversmes tiesa arī ierosināja lietu par prasību veikt “Covid-19” testu pirms ieceļošanas Latvijā, tajā lēmums vēl gaidāms.
“Re:Check” jau rakstīja, ka Latvijā valdība par ierobežojumiem lemj, balstoties uz likumu par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli. Likums nosaka, ka Ministru kabinetam, tostarp cilvēku veselības apdraudējuma apstākļos, ir tiesības izsludināt un pagarināt ārkārtējo situāciju un noteikt ierobežojumus dažādās jomās.
