Aizraujošā cīņā, ne bez kļūmēm, bet ar neapslāpējamu apņēmību tās izlabot VK “Jelgava” ar 2:1 savā labā noslēdza Latvijas sieviešu volejbola čempionāta finālsēriju līdz divām uzvarām, izšķirošajā mačā piecos setos (25:17, 22:25, 18:25, 25:15, 15:10) pieveicot “RVS/LU” komandu.
Spēles statistikā rezultatīvākā ar 23 punktiem bija Liene Šimkuse, bet par panākuma noteicošo faktoru gan treneris Aldis Bērziņš, gan vienības kapteine Sanda Ragozina un pieredzējusī līdere Inese Jursone pēcspēles intervijās atzina komandas garu.
Sekmīgs aizsākums mājas spēlē
Fināla pirmais mačs norisinājās Jelgavā, kur mājinieces četros setos svinēja uzvaru, sērijā izvirzoties vadībā. Apņēmīgi kopš paša sākuma darbojās trenera A.Bērziņa laukumā sūtītais pamatsastāvs (I.Jursone, L.Šimkuse, S.Ragozina, Līva Sola, Līga Plāte, Ilona Cehanoviča un libero pozīcijā Madara Nemme), pirmajā setā palaižot pretinieces vien līdz 15 punktiem. Turpinājumā spēku samēri laukumā izlīdzinājās, vienu setu savā labā noslēdza arī viešņas, taču gala iznākums mūsējām pozitīvs, un šādā noskaņojumā varēja doties uz nākamo spēli sestdien “RVS/LU” laukumā Rīgā.
Rīdzinieces tomēr pagarina sēriju
“Kaut kas vakar bija noticis. Nepadevās mums ne serve, ne serves uzņemšana, ne bloks. Varētu teikt, ka aizmirsām, kā volejbols jāspēlē un kā mēs to protam spēlēt,” pēc izbraukumā negaidīti piedzīvotā zaudējuma sarunā ar “Ziņām” svētdienas rītā sprieda I.Jursone.
Gluži “vienos vārtos” gan nebija arī šis neveiksmīgais mačs. Sākumā nonākušas piecu punktu iedzinējos (9:14), jelgavnieces tomēr sasparojās uz atspēlēšanos, un seta otra puse aizritēja punkts punktā, tomēr beigas rīdzinieces nospēlēja agresīvāk un veiksmīgāk. Otrajā setā jau vadību panāca mūsējās, taču vidusdaļā atkal rezultāts kļuva līdzīgs, un pēc mazliet sīvāka cīniņa galotnē – 25:27. Acīmredzami iedragāto pārliecību apliecināja trešais sets, kas beidzās ar 15:25.
Inesei ar punktu izdevās noslēgt 14 epizodes, Lienei un Līgai deviņas, pārējo statistika vēl pieticīgāka.
“Visas it kā bijām ļoti noskaņotas uz uzvaru, bet kaut kādam satraukumam netikām pāri. Gadās, ka nesanāk pirmais sets, pēc tam iespēlējamies un aiziet, bet šoreiz nespējām attapties līdz trešā seta beigām. Pretiniecēm nebija ko zaudēt, kamēr mums varbūt zemapziņā vīdēja: ja nu kas, tad tomēr vēl viena spēle…” vērtējot nepatīkamo iznākumu, Inese pieminēja arī psiholoģisko aspektu cerībā, ka uzvarai nepieciešamās kvalitātes izdosies atgūt un noturēt.
Fināla trilleris piecos setos
Lieliska spēle, īsti fināla cienīga! – šādus un līdzīgus apzīmējumus no daudzajiem sekotājiem tiešraidē izpelnījās emocijām pārbagātais izšķirošais duelis ar līdzvērtīgu cīņu abās laukuma pusēs.
Par mača favorītēm, ņemot vērā gan veiksmīgāko Baltijas līgas sezonu un uzvaru Superkausa finālā, gan iepriekšējās dienas notikumus, tika dēvētas “RVS/LU” volejbolistes, taču jau pirmais sets apliecināja, ka no sāncenšu puses šis komentētāju piešķirtais tituls netiks respektēts. Ātri vien panākušas četru un pat piecu punktu pārsvaru, jelgavnieces vadību neatdeva līdz pat seta beigām (25:17). Uzbrukumā pārliecinoši darbojās Inese, Līga un Liene, bumbas atjautīgi dalīja cēlāja Sanda, blokā un pirmajā tempā savu artavu pievienoja Līva un Simona Rozīte, bet pašaizliedzīgās aizsardzības balsts libero pozīcijā neapšaubāmi bija Madara.
Otrajā setā gan mājinieces no šīs ofensīvas attapās – pēc pēdējoreiz līdzīgā 19:19 pirmās tika līdz setbumbai un uz iedvesmas viļņa aizvadīja arī trešo (25:18).
“Varbūt pirmajā setā bijām sevi emocionāli nedaudz izsmēlušas, mazliet pazaudējušas sākotnējo koncentrāciju. Piezemējāmies, ievilkām elpu, sapurinājām viena otru, atbalstījām. Sapratām, ka tomēr gribam uzvarēt, un atradām vēl dziļākus enerģijas avotus sevī, lai to izdarītu,” Liene, atminoties tābrīža izjūtas, atzīst, ka noskaņojums arī pēc šāda “atkritiena” joprojām bijis apņēmīgs un trenera atbalsts – uzmundrinošs.
Rīdziniecēm, kas tikmēr, šķiet, jau bija sajutušas uzvaras garšu, jaunais pretspars nāca negaidīts: tikai 16 punktu ceturtajā setā, 10 piektajā, un čempionu zelts VK “Jelgava” volejbolistēm. Līdz ar jau pieminētajām spēles taktiskajā zīmējumā iekļāvās un panākumu kaldināja arī laukumā uz maiņu sūtītās I.Cehanoviča, Jana Bērziņa un Jana Leite.
Liene Šimkuse
Treneris pēc otrās spēles mums visām lika pacelt degunus, pārliecināja, ka nekas nav zaudēts, ka dosimies fināla cienīgā spēlē un viss ir priekšā, ka šim mazajam kritienam uz leju sekos liels brauciens augšup.
Atšķirībā no iepriekšējās spēles, kur pārsvarā bijām koncentrējušās uz pretinieku, šoreiz vairāk sakārtojām savu pusi, un tas jau deva rezultātu. Katra sāka ar sevi, izdarīja savu darbu laukumā, kas kopā savienojās lieliskā komandas darbā. Sajūtas bija fantastiskas, un pašām liela bauda spēlēt tādu volejbolu. Pēc katra punkta spiedāmies aplī ar galvām kopā un izdzīvojām prieku. “Kopā!” ir mūsu sauklis, dodoties laukumā, un tas arī nostrādāja. Turoties pie Jelgavas kluba senas tradīcijas, tas bija uzrakstīts ar marķieri arī katrai uz rokas. Viena otrai ģērbtuvē šos vārdus sarakstījām – ja nu kādā brīdī “apmaldies”, tad vari uz savu roku paskatīties un atcerēties, ka mēs laukumā visu darām kopā. Ka vienlīdz labs bija visu spēlētāju sniegums, rāda arī spēles statistika. Tāpat liels bija libero spēlētājas pienesums – Madara mums ir tāds mazs motoriņš, kas ne vien paceļ bumbas aizsardzībā, bet arī ļoti pozitīvi motivē un uzmundrina.
Aldis Bērziņš
Tā bija viena varena spēle! Reizēm tādi zaudējumi kā sestdien nāk arī par labu. Meitenes pārdomāja neizdošanās cēloņus, saņēmās, un jāatzīst, ka tik motivētu komandu, ar tādu uzvaras gribu es sen nebiju redzējis. Pirms spēles vēlreiz pārspriedām, ka galvenais ir komandai būt vienotai, un to viņas arī parādīja. Aizsardzībā varu izcelt libero Madaru Nemmi, bet tikpat pašaizliedzīgi un ar atdevi darbojās arī visas pārējās. Tas mums ļāva uzvarēt mačā, kur to pašu ne mazāk droši vien gribēja arī pretinieces. Tīkla vidū viņas mūs apspēlēja, taču katrs izmanto savus trumpjus, un mums tas ir uzbrukums no malām, kur jaudīgas ir Inese Jursone, Liene Šimkuse, Līga Plāte. Pēc pirmā viegli vinnētā seta divus nākamos zaudējām. Var teikt, ka trešajā viņas mūsu uzbrukuma virzienus mazliet atkoda, attiecīgi noorganizējot bloku un aizsardzību, tāpēc ceturtajā savu izvietojumu nedaudz izmainījām, pamainījām spēlētājas, un viss aizgāja. Mūsu priekšrocība ir arī tā, ka cēlāja Sanda Ragozina var pārvērsties arī par labu uzbrucēju, kā notika, kad viņas vietā stājās Jana Bērziņa.
Latvijas čempione “Jelgava” bija arī pagājušajā gadā, kad uzvarētāju noteica pēc regulārā turnīra rezultātiem, taču arī tas bija pelnīti, jo tajā nezaudējām ne spēli. Arī šis panākums pār Latvijas izlases bāzes komandu noteikti meitenēs uzvarētāja raksturu tikai stiprinās.
