“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
Teju četri tūkstoši cilvēku “Facebook” dalījušies ar video, kurā no dažādiem avotiem sakompilēta maldinoša informācija par “Covid-19” vakcīnām. Iekļauti nepatiesi apgalvojumi par nāvēm no vakcīnas un citām blaknēm, ko tā it kā varot izraisīt.
Video uzdots jautājums:
“Ja [no “Covid-19”] izdzīvo 99,5%, vai ir jēga vakcinēties?”
Tā nav tiesa. Mirstības rādītājs no visiem saslimušajiem ir svārstīgs, taču 6. aprīlī Latvijā tas bija 1,85 procenti. Tātad mirst apmēram divi no simts ar “Covid-19” inficētajiem. Tomēr ir arī citas potenciālās sekas, ar kurām jārēķinās tiem, kas saslimst. Gan tie, kas pārslimo viegli, gan tie, kas saslimst smagi, mēdz piedzīvot tā saukto ilgo “Covid”, kad slimība var neatkāpties mēnešiem. Lielbritānijā veikts pētījums liecina, ka katrs septītais cīnās ar kādiem tās simptomiem vēl 12 nedēļas pēc inficēšanās. Tāpat cilvēki, kas pārslimojuši, mēdz saskarties ar imūnās sistēmas traucējumiem, kas rezultējas smagā iekaisumā vienlaikus vairākos orgānos. To sauc par multisistēmu iekaisuma sindromu, norāda ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC). Tādas problēmas rodas pat bērniem, kas parasti “Covid-19” pārslimo salīdzinoši viegli vai bez nekādiem simptomiem jeb asimptomātiski. Arī Latvijā šādu problēmu dēļ vairāki bērni nonākuši slimnīcā.
Vēl video iekļauti fragmenti no kāda cita populāra “Facebook” ieraksta un pievienots virsraksts:
“Konvulsijas pēc “Moderna” mRNA vakcīnas.”
Oriģinālos video ievietojusi kāda sieviete ASV. Kura norāda, ka pēc “Moderna” vakcīnas saņemšanas viņai sākušās dīvainas spēcīgas konvulsijas, tāpēc viņa iesaka citiem nevakcinēties. Divos video, kas uzņemti slimnīcā, redzams, ka trīc viss sievietes ķermenis un spazmas skārušas pat mēli. Kopš janvāra sākuma, kad viņa ievietoja ierakstu, ar to dalījušies vairāk nekā 270 tūkstoši cilvēku. Taču līdz šim nav apstiprinājies, ka sievietes problēma tiešām saistīta ar vakcīnu.
Ārsti slimnīcā sievietei teikuši, ka problēma visdrīzāk saistīta ar stresu, ziņo reģionālais laikraksts “Courier&Press”. Līdz 7. aprīlim visā pasaulē jau izlietoti 678 miljoni vakcīnu devu, liecina Oksfordas Universitātes datu projekta “Our World in Data” apkopotā informācija. Šāda blakusparādība nav novērota “Moderna” vakcīnas pirmsreģistrācijas pētījumā, kurā piedalījās 30 tūkstoši dalībnieku. Biežākās novērotās blakusparādības ir sāpes vakcinācijas vietā, nogurums, galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes, drudzis, liecina zāļu saraksts. Zāļu valsts aģentūra (ZVA) norāda, ka Latvijā nav saņemti ziņojumi par konvulsijām, kādas redzamas video. Tāpat ZVA rīcībā šobrīd nav datu, ka citas Eiropas valstu aģentūras būtu saņēmušas informāciju par šādām reakcijām. Janvārī speciālisti arī ASV faktu pārbaudes medijam “PolitiFact” norādīja, ka nav pamata domāt, ka vakcīna varētu izraisīt šādu reakciju.
Taču ZVA norāda, ja šādus ziņojumus saņems, tos izvērtēs un iesniegs kopējā Eiropas datubāzē, kas ļaus Eiropas Zāļu aģentūrai (EZA) lemt par piemērotu rīcību. Tādēļ ZVA mudina cilvēkus ziņot par blaknēm, ar kurām viņi saskārušies.
“Norvēģijas pansionātā mirst 23 cilvēki pēc pirmās Pfizer mRNA devas.”
Par 23 cilvēku nāvi pēc vakcīnas saņemšanas, nevis tās dēļ janvāra vidū ziņoja Norvēģijas Zāļu aģentūra. Tā kā šī informācija tika izmantota vairākos nepatiesos “Facebook” ierakstos, par to rakstīja arī “ReCheck”. Līdz marta beigām Norvēģijā jau saņemti 135 ziņojumi par nāvi neilgi pēc vakcinācijas. Taču aģentūra ziņojumā uzsver: “Daudzi ziņotāji norāda, ka tam nav saistības ar vakcināciju. Tas, ka kāds nomirst drīz pēc vakcinācijas, nenozīmē, ka pastāv šāda cēloņsakarība.”
Trīs nāves gadījumi saistīti ar trombu veidošanos pēc “AstraZeneca” vakcīnas saņemšanas. Aģentūra uzskata, ka šajos gadījumos ir iespējama saistība ar vakcīnu, taču to vēl pēta.
Nesen, pamatojoties uz šiem un citu valstu ziņojumiem, EZA veica pārbaudi par “AstraZeneca” vakcīnu (jaunais nosaukums ir “Vaxzevria”) un secināja, ka tā, iespējams, saistīta ar retiem un neparastiem trombu veidošanās gadījumiem, kad pēc vakcīnas saņemšanas samazinās trombocītu skaits. EZA pētīja 86 trombu veidošanās gadījumus, no kuriem 18 bija nāvējoši. Līdz šim lielākoties šādi gadījumi skāruši sievietes līdz 60 gadu vecumam divu nedēļu laikā pēc potēšanas. Pieejamie pierādījumi gan nav pietiekami, lai izdalītu jaunas sievietes kā riska grupu, norāda EZA. Aģentūra lēš, ka problēma varētu skart vienu no 100 tūkstošiem vakcinēto, bet nāves risks ir mazāks nekā vienā gadījumā no miljona. Lielbritānijā vērtēts, ka trombožu risks ir apmēram četriem cilvēkiem no miljona, raksta “Bloomberg”. Preses konferencē EZA pārstāvji salīdzinājumam norādīja uz risku, sievietēm lietojot kontracepcijas tabletes – trombi var veidoties četrām no 10 tūkstošiem sieviešu gadā.
EMA secinājusi, ka ieguvumi no vakcīnas atsver riskus. Gan Latvijā, gan pasaulē kopumā no “Covid-19” mirst apmēram divi no simts inficētajiem. Pasaulē līdz 8. aprīlim ar “Covid-19” miruši vairāk nekā 2,8 miljoni cilvēku, bet inficējušies – 132,7 miljoni. Latvijā miruši 1963 cilvēki no 106 tūkstošiem inficēto.
“[Vakcīna] ir medicīniska ierīce, kura izveidota, lai stimulētu cilvēka šūnas, lai tās kļūtu par slimības izraisītāju.”
Šis izteikums paņemts no video, kura “Re:Check” faktu pārbaudi veica jau iepriekš. ZVA gan tolaik, gan tagad skaidro, ka jebkura vakcīna ir zāles, ne medicīniska ierīce: “Vakcīna nevar tikt reģistrēta Eiropas Savienībā kā medicīniska ierīce.” Zālēm ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem – lai tās varētu būt zāles, tām ir jābūt farmakoloģiskam, imunoloģiskam vai metaboliskam darbības mehānismam un jānodrošina ārstēšana un/vai slimību profilakse. Vakcīnas pret “Covid-19” ir paredzētas koronavīrusa slimības novēršanai, aģentūra rakstiskā atbildē norāda “Re:Check”.
Arī vakcīnas darbības principa apraksts neatbilst patiesībai. Ar “Pfizer/BioNTech” un “Moderna” mRNS vakcīnu organismu stimulē izveidot uz vīrusa virsmas atrodamo S-proteīnu, ko vīruss izmanto, lai iekļūtu organismā. Pēc vakcīnas saņemšanas cilvēka organisms pret to izstrādā antivielas. Tādējādi tas ir trenēts reaģēt uz šo proteīnu arī situācijā, ja nākas saskarties ar visu vīrusu. Injicētais mRNS laika gaitā degradējas.
Starp šiem video fragmentiem iekļauts arī ekrānuzņēmums, kurā teikts:
“Pansionātos daudzi vecīši mirst tieši no vakcīnu blaknēm.”
ZVA ziņojumā par blakusparādībām līdz 6. aprīlim teikts: “Šobrīd Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kuram būtu noteikta cēloniska saistība ar vakcīnu.” Saņemti septiņi ziņojumi par nāves gadījumiem, kas bijuši trīs līdz 17 dienu laikā pēc vakcinēšanās. Viena gadījuma izvērtēšana vēl turpinās. Arī, piemēram, Lielbritānijā, kur līdz 21. martam ziņots par 713 nāves gadījumiem pēc potes, nav atklāts, ka kādu no tiem būtu izraisījusi vakcīna. Šobrīd gan tiek pētīta informācija par vakcīnas saistību 79 trombu veidošanās gadījumiem, no kuriem 19 cilvēki miruši. Līdz 5. aprīlim tur izmantoti vairāk nekā 37 miljoni vakcīnas devu, bet Latvijā – 154 tūkstoši. Savukārt ASV, kur vakcinēti 167 miljoni devu, ziņots par 2794 nāves gadījumiem. Arī ASV nav apstiprināta to saistība ar vakcināciju, ziņo Slimību kontroles un prevencijas centrs (CDC).
“Tās faktiski var tieši izraisīt multiplo sklerozi, Lū Gēriga slimību, Alcheimera slimību [..] tas var radīt arī paātrinātu vēzi.”“Re:Check” jau iepriekš norādīja, ka šādam apgalvojumam nav nekāda pamata. Arī citi faktu pārbaudītāji un žurnālisti rakstījuši par šādiem apgalvojumiem, taču nav atrasti nekādi pierādījumi, ka cilvēki tiešām saskartos ar šādām problēmām vakcinācijas dēļ.“Cilvēki, kuri saņem šo vakcīnu, paši kļūst par ģenētiski modificētu organismu.”
Tā apgalvo Dublinas Universitātes koledžas (University College Dublin) profesore Doloresa Kahila, kurai nesen liegts lasīt lekcijas. Citāts paņemts no viņas video intervijas, kurā viņa dalījusies ar vairākiem nepatiesiem izteikumiem. Tos iepriekš atspēkoja “Re:Check”. Vakcinētais mRNS nevar radīt ģenētiskas izmaiņas, jo nenonāk šūnas kodolā, kur glabājas mūsu ģenētiskā informācija. “Tas bioloģiski nav iespējams,” skaidroja ZVA Efektivitātes un drošuma izvērtēšanas nodaļas vadītāja Ineta Popēna. Video Kahila izsaka arī citus nepamatotus apgalvojumus, piemēram, ka pēc vakcinācijas, saskaroties ar vīrusu, organisms var pārmēru spēcīgi reaģēt un sākties citokīnu vētra. Šāda reakcija līdz šim nav novērota pēc vakcinācijas. Popēna norāda, ka teorētiski šādu iespēju nevar izslēgt, taču tā nav novērota ne dzīvnieku, ne cilvēku pētījumos, ne arī vakcinējot cilvēkus pēc vakcīnu apstiprināšanas.
