Profesoram Kasparam Kovaļenko, kurš pašvaldību vēlēšanās Jelgavā kandidē no Nacionālās apvienības, pirmās bērnības atmiņas ir no bērnudārza Saulkrastos. Kad puisēns bija pabeidzis ikdienas gaitas bērnu grupiņā, viņam līdz iešanai mājās ne reizi vien nācās uzkavēties tēva darbavietā, kas atradās turpat aiz bērnudārza sētas – Saulkrastu Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijā. Tēvs tur strādāja par šoferi. Dažkārt arī gadījies, ka šofera dēlēns uz neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumiem vizinājies tētim līdzi. K.Kovaļenko spriež, ka mūsdienās droši vien tāda bērna pieskatīšana skaitītos nepieļaujams pārkāpums, bet tolaik tēva vestie mediķi to uztvēruši mierīgi. Profesors uzskata, ka šie braucieni bērnībā uz izsaukumu vietām viņā radīja interesi apgūt profesiju, kas saistās ar medicīnu. “Pamatskolā es kā puika diemžēl mācījos viduvēji. Māte sacīja, ka medicīnas studijām esmu par slinku. Viņa ieteica iet uz Smiltenes tehnikumu un mācīties par veterinārfeldšeri. Arī pēc tehnikuma es varēšot studēt par ārstu. Taču, kad Smiltenes tehnikums bija pabeigts, kāda tad vairs studēšana par cilvēku ārstu! Bija jābrauc uz Jelgavu – uz Veterinārmedicīnas fakultāti,” ar smaidu atceras profesors.
Vajadzīga politiska griba
Kaspars Jelgavā ieradās 2000. gadā, kad Latvija vēl nebija iestājusies ES. Pārlielupē darbojās cukurfabrika, kas ne tikai deva darbu un ražoja cukuru, bet arī piesārņoja Lielupi un pa puspilsētu izplatīja biešu puvuma smaku. K.Kovaļenko atzīst, ka, salīdzinot ar to laiku, pilsēta ir kļuvusi daudz sakoptāka. Viņš domā, ka pilsētvides uzlabošanās lielā mērā ir saistīta ar Latvijas iestāšanos ES. Tomēr sava nozīme, viņaprāt, ir arī pašvaldībai. K.Kovaļenko neslēpj, ka pašam gan nav prātā ienākusi doma kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Uz to pamudinājuši kolēģi. Saņemts arī ģimenes atbalsts. Saistībā ar politiku viņam “drusku acis atvērās” 2016. gadā, kad Veterinārmedicīnas fakultāte rosināja LLU vadībai, kā arī Zemkopības ministrijas vadībai pārskatīt mācību spēku pedagoģiskās slodzes un līdz ar to arī darba algas aprēķinu. Kopā ar kolēģiem fakultātē tika atklāts, ka LLU ieviestā kārtība neatbilst Ministru kabineta noteikumiem. “Atdūrāmies pret jautājumu par politisko gribu veikt vēlamās pārmaiņas. Tur vairs nelīdzēja likuma panti vai prāta loģikas argumenti. Ja trūkst politiskās gribas, nekas nemainās. Latvijā daudzas lietas ir nevajadzīgi politizētas. Žēl,” teic Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns. To laiku sabiedrisko aktivitāšu rezultātā aizgāja politikā jeb kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās toreizējais Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis. Viņu K.Kovaļenko raksturo kā ļoti kategorisku un tiešu personību. Tagad iznāk, ka, sekojot agrākā kolēģa paraugam, politikā dodas arī K.Kovaļenko.
No asistenta līdz profesoram 10 gados
Jautāts par to, kādas pārmaiņas deputāta kandidāts vēlētos Jelgavas pašvaldībā un vai viņam ir pieņemami, ka Nacionālās apvienības deputāta un mēra vietnieka Jurija Stroda balsojums strīdīgākajās domes sēdēs parasti neatšķiras no divdesmit gadu vadošā politiskā spēka ZZS balsojuma, K.Kovaļenko teic, ka nevar noliegt to pozitīvo, kas Jelgavā ir paveikts ZZS vadībā. Ja Nacionālā apvienība vēlēšanās iegūs vairāk deputātu vietu, būšot arī vairāk iespēju veidot patstāvīgu politiku. “Beidzamos gadus “nacionāļiem” Jelgavā nav bijusi liela teikšana,” atzīst deputāta kandidāts.
Ja profesoru ievēlēs domē, viņš gribētu darboties sev tuvajā izglītības laukā. Viņš pats savulaik, iestājoties doktorantūrā, nomainīja pieklājīgi apmaksātu valsts ierēdņa posteni Pārtikas veterinārajā dienestā pret asistenta vietu Veterinārmedicīnas fakultātē. Desmit gados, ar ES atbalstu raiti virzot savu akadēmisko karjeru, K.Kovaļenko ir kļuvis par profesoru un pēc iepriekšējā dekāna I.Dūrīša ievēlēšanas 13. Saeimā – arī par dekānu.
Labs students nav robotiņš
Runājot par izglītības jautājumiem, K.Kovaļenko uzteic Veterinārmedicīnas fakultātes ārzemju studentus. Pirms sešiem gadiem studijas Jelgavā sāka pirmie septiņi pilna laika ārzemju studenti, šajā mācību gadā to ir jau 75. “Studenti, kas nav izturējuši studētgribētāju konkursu Somijā vai Zviedrijā, pie mums ir līderos. Viņi prot studēt, meklēt un sistematizēt informāciju. Bieži vien uzdod jautājumus par to, ko liekam studēt. Viņi nav robotiņi, kas mācās, pēc tam tikai iemācīto atreferē. Viņi meklē, kā zināšanas izmantot,” stāsta pasniedzējs. Profesors uzskata, ka jelgavniekiem un jo īpaši politiķiem ir jācīnās par to, lai LLU tiktu saglabāts universitātes statuss, kas ir apdraudēts, samazinoties studentu skaitam augstskolā (Veterinārmedicīnas fakultātē studentu skaits ir stabils). “Ja LLU pārveidos par akadēmiju vai kādu citu augstskolas tipu, tas skars finansējumu gan doktorantūrai, gan zinātnei. To nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut,” uzsver K.Kovaļenko. Viņš arī uzskata, ka Jelgava ir pilsēta, kurā studentiem ir vislielākais iedzīvotāju īpatsvars, un tai ir arī sevi jāapzinās kā studentu pilsētai. K.Kovaļenko ar prieku atceras, cik savulaik plaši visas Latvijas mērogā Jelgavā tika svinētas Studentu dienas. Profesors atklāj, ka kādā studentu pasākumā viņš pirmo reizi satika savu nākamo sievu Egiju, kas tolaik mācījās par fizioterapeiti Rīgas Stradiņa universitātē un liktenīgi bija atbraukusi uz LLU paciemoties pie saviem novadniekiem.
Runājot par studentu un jauno ģimeņu problēmām, deputāta kandidāts pievērš uzmanību tam, ka Jelgavā trūkst īres dzīvokļu. Sakarā ar studentu skaita samazinājumu LLU vairākas studentu kopmītnes stāv slēgtas. Tās varētu pārvērst par īres namiem, taču jautājums stāv nerisināts. “Ja pēc pandēmijas dzīve atgriežas iepriekšējā ritmā, tad es teiktu, ka Jelgavai ir vajadzīga tieša satiksme ar Rīgas lidostu. Ārzemju studentu skaits mums aug. Pats n tās reizes esmu izjutis, kā ir, kad vakarā no lidostas jātiek mājās,” teic K.Kovaļenko.
Informāciju par notiekošo Jelgavā viņš uzzina no “Zemgales Ziņām”, jelgavniekiem.lv, no sarunām ar autoritātēm. Mīļāks Jelgavā profesoram ir Lielupes labais krasts, kur atrodas mājas, fakultāte un kur 4. vidusskolā mācās Kovaļenko ģimenes bērni.
K.Kovaļenko stāsta, ka lasa vairākas grāmatas vienlaicīgi. Lielākoties tā ir populārzinātniskā literatūra. Viena no viņa pašlaik lasītajām ir izcilā 20. gadsimta matemātiķa, fiziķa, domātāja Stīvena Hokinga grāmata “Īsi par laika vēsturi”. Vēl profesoram patīk grāmatas par Latvijas vēsturi. Šajā ziņā intereses sakrītot ar vēlēšanu listes pirmo numuru Juriju Strodu. Pandēmijas laikā K.Kovaļenko ir atsācis spēlēt ģitāru, ko nebija darījis vienpadsmit gadu. Tā esot laba atpūta un savā ziņā arī pārdomām bagāta meditācija.
Kaspars Kovaļenko
■ Dzimis 1982. gadā Saulkrastos.
■ Jau no bērnības vēlējies kļūt par mediķi, taču pēc pamatskolas pēc mātes ieteikuma Smiltenes tehnikumā apguvis veterinārfeldšera specialitāti.
■ Jelgavu par savu pilsētu sauc kopš 2002. gada, kad iestājās LLU Veterinārmedicīnas fakultātē
■ Kopš 2019. gada Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns.
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
1. Jurijs Strods
2. Roberts Šlegelmilhs
3. Guntars Akmentiņš
4. Kaspars Kovaļenko
5. Aigars Ūdris
6. Rolands Lazdiņš
7. Anda Grīnfelde
8. Edvarts Krusts
9. Linards Sisenis
10. Andris Mazkalniņš
11. Gvido Bērziņš
12. Raitis Madžulis
13. Ilgvars Grosfogels
14. Aloizs Stepēns
15. Viktors Ziņģis
16. Vilnis Švāns
17. Juris Bušs
18. Hardijs Verbelis
