Pirms 40 gadiem
1981. gada 22. aprīlī
Rūpes par pieminekļiem
“Rajona padomju tradīciju, svētku rituālu un reliģisko kultu likumievērošanas veicināšanas komisija savā kārtējā sēdē apsprieda, kā rajonā tiek uzskaitīti, aizsargāti un izmantoti dažāda rakstura kultūras pieminekļi.
Ģ.Eliasa vēstures un mākslas muzeja pieminekļu aizsardzības inspektors (..) atzīmēja, ka mūsu rajonā ir 47 republikas nozīmes un 145 vietējās nozīmes kultūras pieminekļi. Viena no ievērojamākajiem – Elejas pils ansambļa šī gada restaurācijas plānā iekļauta parka paviljona atjaunošana. Ansambļa restaurācijas darbiem šogad paredzēts izlietot 13 000 rubļu. [Pieminekļu aizsardzības inspektors] raksturoja Bramberģes pils, Blankenfeldes dzīvojamās mājas “Saulīte” un citu arhitektūras pieminekļu stāvokli. Ar kolhozu “Druva” panākta vienošanās, ka 1982. gadā Sidrabenes ciemā pie Upmaļu mājām tiks uzstādīts piemineklis izcilajam revolucionāram, partijas un Padomju valsts darbiniekam Jūlijam Daniševskim. Latvijas PSR Kultūras ministrija jau apstiprinājusi pieminekļa uzraksta tekstu.”
Ar Raiņa un Aspazijas domām
“Skatītājus atkal aicina Tautas teātra mazā skatuve. Ceturtdien mazajā zālē valdīs Aspazijas un Raiņa domu un jūtu pasaule.
“let dienas pilnas tava tuvuma…” tā saucas dzejas uzvedums, kurš teātra repertuārā ir jau vairākus gadus. Līdz šim to rādīja uz lielās skatuves, kur spēcīgi izskanēja dzejnieku domu filozofiskais vispārinājums. Mazā skatuve paver iespēju dziļāk ielūkoties cilvēka vissmalkākajās dvēseles izjūtās.
Uzveduma veidotāja un inscenētāja Lūcija Ņefedova dzejas kompozīciju papildinājusi ar Riharda Vāgnera mūziku.”
Uzticami sabiedrotie
“Baznīcas kalpi visādi cenšas savu sabiedroto skaitā ierindot dabzinātnes. (..) Šī dabzinātņu lomas teoloģiskā falsifikācija ir pilnīgi nepamatota. Ateisms un zinātne par dabu ir divi uzticami sabiedrotie. Tie atspoguļo pasauli tādu, kāda tā ir īstenībā, neatstājot tajā vietu nekādiem pārdabiskiem spēkiem un mistikai.
(..) Kristīgā baznīca gadsimtiem ilgi sludināja ģeocentrisko pasaules ainu. Tā mācīja, ka dievs radījis pasauli, centrā novietojis Zemi, ap kuru nemainīgā, reizi par visām reizēm nodibinātā kārtībā riņķo debesu spīdekļi. Taču 1543. gadā parādījās grāmata “Par debesu sfēru riņķošanu”. Lielais poļu astronoms Nikolajs Koperniks izdarīja revolūciju astronomijā. Viņš deva iznīcinošu triecienu reliģiskajai pasaules ainai, pierādot, ka Zeme riņķo ap Sauli un ka ar dievu te nav nekāda sakara.
(..) Uzticams ateisma sabiedrotais ir arī bioloģija. Taču bija laiks, kad uzskatus par dzīvo dabu noteica reliģiskie priekšstati. Cilvēkus pārsteidza augu un dzīvnieku apbrīnojamā dzīvotspēja, to pielāgošanās pat vissmagākajiem apkārtējās vides apstākļiem. (..) “Tik gudri tos radījis visvarenais dievs,” apgalvo teologi. Bet parādījās zinātnieks, kas pierādīja, ka mīklainais racionālisms augu un dzīvnieku pasaulē ir pilnīgi izskaidrojams. Tas bija Čārlzs Darvins. Savā ģeniālajā grāmatā “Sugu izcelšanās dabiskās izlases ceļā” viņš rakstīja, ka dzīve nemaz nav tik vienkārša: izdzīvo visspēcīgākie organismi, kas piemērojušies vides apstākļiem.
(..) Palika aktuāls vēl sarežģītāks un asāks jautājums: kā tad parādījās cilvēks? Vai viņu radījis dievs, vai arī viņš ir nepieciešams posms dzīvo organismu evolūcijas ķēdē? 1871. gadā divos sējumos iznāca Darvina darbs par cilvēka izcelšanos. Viņa secinājums, ka cilvēks ir dabisks posms dzīvās dabas attīstībā, nebija atspēkojams. Bībeles mīts, ka cilvēku pēc sava ģīmja un līdzības rādījis dievs, sagruva.
Dabzinātņu atklājumi no reliģiskās māņticības kundzības pakāpeniski atbrīvoja dabas sfēras citu pēc citas. Tomēr kādā jomā baznīcas kalpu pozīcijas šķita nesatricināmas. Runa ir par mīklaino cilvēka psihes, garīgās dzīves sfēru. Teologi neatlaidīgi apgalvoja, ka dievs cilvēka mirstīgajā ķermenī iedvesis nemirstīgu dvēseli.
Bet pienāca laiks, un dabzinātnes sāka sturmēt arī šo reliģijas “cietoksni”.(..) Pazīstamais zinātnieks [I.Sečenovs] deva triecienu mistiskajai mācībai par dvēseles nemirstību. Viņš pierādīja, ka psihiskā darbība atkarīga no apkārtējās vides kairinājumiem. Galvas smadzenes, tas ir, konkrēta matērija, nevis kaut kāda “dvēsele”, pārvērš šo kairinātāju ietekmi apziņas faktā. Smadzenes ir organisma galvenais vadītājs, visas nervu darbības centrs, no kuras atkarīga cilvēka dzīves darbība. Smadzenes darbojas ar refleksu starpniecību. Refleksi ir organisma atbilde uz ārējiem kairinātājiem, citiem vārdiem sakot, darbības atspoguļojums.(..)
Mūsu gadsimts atklājis kosmisko ēru, kas reliģijas aizstāvjus novedusi izmisumā. Kosmonauti taču drosmīgi ielaužas “dieva valstībā”, līdz ar to apstiprinot, cik absurdi ir apgalvojumi, ka pasauli radījis dievs,” lasāms rubrikā “Ateista pārrunas”.
