Šogad Latvijā pieaudzis to skolēnu skaits, kuri izvēlas iegūt
profesionālo izglītību, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)
statistika par skolēnu skaitu vispārējā un profesionālajā izglītībā
2020./2021.mācību gadā.
IZM apkopotie dati liecina, ka šajā mācību gadā 59,9%
skolēnu mācās vispārējā izglītībā, bet 40,1% skolēnu mācās profesionālajā
izglītībā. Savukārt iepriekš, 2019./2020.mācību gadā, 60,7% skolēnu mācījās
vispārējā izglītībā, bet 39,3% profesionālajā izglītībā. Taču, salīdzinot
situāciju no 2002. līdz 2009.gadam, tad profesionālo izglītību izvēlējās apgūt
vidēji 31% jauniešu pēc 9.klases.
Ministrija skaidroja, ka profesionālās izglītības
prestižs acīmredzami palielinās. Plānošanas dokumentos kā mērķis noteikta
proporcija 50 pret 50 – IZM to uzskata par ambiciozu mērķi, kas sabiedrībai
sniedz vēstījumu par profesionālās izglītības vērtību un pienesumu
tautsaimniecības attīstībai.
IZM atzīmēja, ka, stiprinot profesionālās izglītības
iestādes, pēdējo 10 gadu laikā veikta profesionālās izglītības iestāžu tīkla
optimizācija, piemēram no 92 IZM padotības iestādēm iestāžu skaits ticis
samazināts līdz 31 iestādei 2019.gadā.
Saskaņā ar profesionālās izglītības iestāžu tīkla
optimizācijas pamatnostādnēm tika optimizēts skolu tīkls, un uz šī pamata
izveidoja lielos tehnikumus – profesionālās izglītības kompetences centrus
(PIKC), kas patlaban veido sistēmas “mugurkaulu”. Kā skaidroja IZM, tādējādi
varēja koncentrēt investīcijas, mērķtiecīgi ieguldot tos PIKC. Tas
profesionālās izglītības iestāžu tīklu un sistēmu padarīja konkurētspējīgāku un
kvalitatīvāku.
Pēc ministrijas paustā, profesionālās izglītības
iestāžu tīkls ticis sakārtots visā Latvijā, piemēram, Liepājā, Rēzeknē,
Daugavpilī un Rīgā tika apvienotas vairākas profesionālās izglītības iestādes.
Profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana joprojām turpinās, lai
īstenotu efektīvāku pārvaldību un nodrošinātu iepriekšējo periodu ieguldījumu ilgtspēju.
Profesionālās izglītības iestāžu darbībai un sniegumam
šajā gadā tiek pievērsta īpaša uzmanība, analizējot skolu attīstības iespējas
un riskus, lai tādējādi sekmētu resursu efektīvu izlietojumu, nodrošinātu
iepriekšējo periodu ieguldījumu ilgtspēju un novērstu programmu dublēšanos
vienā reģionā. “Ir ļoti svarīgi audzēkņiem nodrošināt kvalitatīvu un
konkurētspējīgu profesionālās izglītības piedāvājumu,” sacīja
ministrijā.
IZM uzsvēra, ka Eiropas Savienības (ES) fondu
2014.-2020.gada plānošanas periodā ir piešķirtas būtiskas investīcijas
profesionālās izglītības iestāžu modernizācijai – mācību aprīkojuma un
infrastruktūras uzlabošanai. Kopējais pieejamais finansējums ir vairāk kā 105
miljoni eiro, tai skaitā no Eiropas Reģionālais attīstības fonda (ERAF) – 88
miljoni eiro un nacionālais finansējums vairāk nekā 17 miljoni eiro.
Kā informēja ministrijā, finansējums piešķirts
aprīkojuma un iekārtu iegādei 17 prioritāro izglītības tematisko jomu vai
programmu grupās, mācību un koplietošanas telpu un āra laukumu infrastruktūras
modernizēšanai vai jaunu izveidei, metodiskā centra funkciju stiprināšanai,
dabaszinātņu (fizika, ķīmija, bioloģija) un matemātikas kabinetu iekārtošanai
un jaunu izveidei, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ieviešanai
un ergonomiskas mācību vides izveidei. Projekta noslēgumā 70-80% profesionālās
izglītības iestāžu būs pilnībā modernizētas.
Tāpat esot uzlabots izglītības saturs – profesionālās
izglītības satura reforma šobrīd jau ir noslēguma fāzē. Tā izglītības satura
veidošanā arvien vairāk tiek iesaistīti darba devēji, kas nosaka prasības
profesijas standartiem un profesijas kvalifikācijas prasībām – lai iegūtās
zināšanas un prasmes vairāk atbilstu darba tirgus vajadzībām. Jaunais
kompetenču saturs balstīts sasniedzamajos mācīšanās rezultātos, tiek ieviestas
modulārās profesionālās izglītības programmas, tāpat arvien vairāk tiek
īstenotas darba vidē balstītās mācības, kas sniedz iespējas jau agrīni strādāt
reālā darba vidē.
Tā kā profesionālās izglītības iestādēs un programmās
ir ieguldīti ievērojami ES struktūrfondu un valsts budžeta līdzekļi, IZM
sacīja, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai atjaunotā infrastruktūra tiek
izmantota kvalitatīvas profesionālās izglītības īstenošanā jauniešiem,
pieaugušajiem, kā arī citu izglītības iestāžu pedagogiem.
Pēc IZM paustā, plānotas arī turpmākas investīcijas,
lai modernizētu profesionālo izglītību un paaugstinātu tās konkurētspēju un
prestižu atbilstoši darba devēju un tautsaimniecības nozaru prasībām.
Foto: no arhīva
