Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Tautas frontes muzejs
sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu 29.aprīļa pulksten 17 rīkos diskusiju par
Černobiļas katastrofu “Radioaktīvā režīma katastrofa”, kas tiek
rīkota, pieminot Černobiļas atomelektrostacijas kodolkatastrofas 35.gadskārtu.
Kā informēja Tautas frontes muzeja
vadītāja Anna Zeibārte, diskusija tiks straumēta LNVM Tautas frontes muzeja
sociālā medija “Facebook” lapā, sekojot saitei
“facebook.com/lnvmtautasfrontesmuzejs”.
Zeibārte norādīja, ka 1986.gada 25.aprīlī Vladimira
Ļeņina vārdā nosauktajā Černobiļas atomelektrostacijas (AES) ceturtajā reaktorā
bija paredzēti remontdarbi. To laikā arī tika veikts eksperiments, kurā
galvenās elektroenerģijas padeve tika atslēgta un papildu elektroenerģijas
padeve tika pieslēgta no rezerves sistēmām. Eksperiments beidzās traģiski –
26.aprīlī pulksten 1.23 pēc vietējā laika AES notika avārija. Divu sprādzienu
rezultātā tika iznīcināta ceturtā energobloka aktīvā zona un reaktora jumts.
Gaisā pacēlās radioaktīvs mākonis.
No Latvijas katastrofas seku likvidēšanas darbos
nosūtīja vairāk nekā 6000 vīriešu. 1993.gada 8.februārī jau atjaunotajā
Latvijas valstī tika izveidota Latvijas savienība “Černobiļa”. Tās
mērķis ir aizstāvēt un pārstāvēt Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas
dalībnieku intereses Latvijā, organizēt palīdzības sniegšanu cietušajiem un
viņu bērniem, veicināt invalīdu ārstēšanu un rehabilitāciju, pilnveidot normas
par Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībnieku un cietušo personu
sociālo aizsardzību.
Zeibārte norādīja, ka pirms vairāk nekā trīs
desmitgadēm notikusī kodolkatastrofa turpina ietekmēt tūkstošiem cilvēku
ikdienu vēl šodien. Diskusija tiks pārrunāts, kā neuzmanību virkne, neprasmīga
uzraudzība un drošības protokolu pārkāpumi var novest cilvēci pie iznīcības
sliekšņa. Vienlaicīgi tas ir jautājums par padomju totalitārā un līdzīgo slēgto
režīmu bīstamību planētai, par valstu vadītāju atbildību iedzīvotāju
informēšanā un glābšanā.
1986.gada 30.aprīlī laikrakstā “The New York
Times” tika publicēts raksts “Padomju valsts, ziņojot pat AES
katastrofu, meklē palīdzību ārzemēs, lai cīnītos pret reaktora
ugunsgrēku”. Toreizējais Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs
katastrofas faktu pirmo reizi publiski atzina tikai 14.maijā.
Diskusijā aicināti piedalīties Jura Podnieka
filmēšanas grupas skaņu režisors Anrijs Krenbergs, bijušais Valsts prezidents,
ķirurgs un Černobiļas AES kodolkatastrofas likvidators Valdis Zatlers, Pasaules
Dabas fonda Latvijā valdes priekšsēdis Uģis Rotbergs, Latvijas savienības
“Černobiļa” valdes priekšsēdētājs Černobiļas AES kodolkatastrofas
likvidators Arnolds Ārvaldis Vērzemnieks, Latvijas savienības
“Černobiļa” biedri, Černobiļas AES kodolkatastrofas likvidatori
Gundars Šulcs un Gunārs Opmanis.
Foto: pixabay.com
