Valdība aprīlī atbalstīja grozījumus Bāriņtiesu likumā, kas paredz izveidot sistēmu, kas institūcijām ļaus operatīvi iesaistīties, ja tiks konstatēta bāriņtiesu prettiesiska rīcība vai bezdarbība, kas rada kaitējumu bērnam. Labklājības ministre Ramona Petraviča uzsver, ka bāriņtiesu reforma, par kuru sarežģītās diskusijās tiek spriests jau pusotru gadu, ir ļoti nepieciešama un tiek veikta, izvirzot centrā bērna intereses.
Samazinās pašvaldību ietekmi
“Beidzot izdosies realizēt reformu, kas ir ilgi gaidīta un ļoti nepieciešama. Grozījumi Bāriņtiesu likumā nodrošinās, ka bāriņtiesas ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) funkcionālā pārraudzībā. Tas samazinās pašvaldību ietekmi un dos iespēju atcelt lēmumus, ja bāriņtiesa tos pieņēmusi ne bērna labākajās interesēs, ja tie bijuši prettiesiski, ja bāriņtiesa rīkojusies nolaidīgi,” uzsver R.Petraviča.
Grozījumi likumā paredz, ka bāriņtiesas amatpersonas turpmāk vairs nebūs pašvaldības domes vēlētas, uz šiem amatiem būs jārīko konkurss. Turpmāk bāriņtiesas amatpersonu pilnvaru termiņš nav terminēts un būs piemērojams Darba likumā noteiktais tiesiskais regulējums. Ir secināts, ka bāriņtiesu darbinieku nodarbinātība uz darba līguma pamata un pilnas slodzes darbā varētu pozitīvi ietekmēt bāriņtiesu darba kvalitāti un bērnu labāko interešu ievērošanu lēmumu pieņemšanā.
Tiks ieviesta arī bāriņtiesu funkcionālā pārraudzība. To veiks VBTAI, kas nodrošinās tiesiskuma kontroli gadījumos, kad ir konstatēts būtisks bērnu tiesību apdraudējums. Inspekcija būs tiesīga uzdot bāriņtiesai lietu izvērtēt atkārtoti un pieņemt jaunu lēmumu, kā arī veikt konkrētas darbības, lai pārtrauktu bāriņtiesas bezdarbību.
Paredzēts arī izveidot kvalifikācijas komisiju, kas rūpēsies par bāriņtiesu darbinieku kvalifikācijas un tālākizglītības jautājumiem, bāriņtiesu amatpersonu sertifikāciju, kā arī izvērtēs, vai personas, kura sodīta, nodarbināšana bāriņtiesā pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas nekaitē bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzībai. Kvalifikācijas komisija būs koleģiāla institūcija, kuras sastāvā līdz ar Labklājības, Tieslietu ministrijas un VBTAI pārstāvjiem darbosies Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas locekļi.
Līdz šim bāriņtiesas locekļu skaitu noteica pašvaldība atbilstoši tās administratīvajā teritorijā deklarēto iedzīvotāju skaitam. Turpmāk paredzēts ņemt vērā arī citus svarīgus kritērijus: bērnu un aizgādnībā esošo personu skaitu, bāriņtiesas lietu skaitu, pašvaldības teritorijas lielumu.
Lai gan turpmāk paredzēts, ka pašvaldībā var darboties ne vairāk par vienu bāriņtiesu, tas neliegs pašvaldībai veidot vairākas bāriņtiesas struktūrvienības (apmeklētāju pieņemšanas vietas), kas atrodas dažādās administratīvās teritorijas daļās, lai nodrošinātu pieejamību iedzīvotājiem, ņemot vērā administratīvās teritorijas lielumu un iedzīvotāju blīvumu. Vienlaikus bāriņtiesas vadība būs viena.
Nespēj vienoties par aizgādību
Apkopojot bāriņtiesu sniegto informāciju par darbu aizvadītajā gadā, VBTAI fiksējusi satraucošu tendenci – ievērojami audzis bāriņtiesu atzinumu skaits lietās, kad vecāki šķiršanās gadījumā nespēj vienoties par bērna saskarsmes un aizgādības tiesībām un bieži vien viņš tiek ierauts ilgstošā tiesvedības procesā, informē VBTAI vadošais eksperts Taivo Trams.
No bāriņtiesu sniegtajiem datiem secināms, ka 2020. gadā Latvijas bāriņtiesās pieņemti atzinumi pēc tiesas pieprasījuma par saskarsmes un aizgādības tiesībām par 934 bērniem (2019. gadā – par 842). Tātad šādu gadījumu bijis par 92 vairāk nekā pirms gada. Eksperts piebilst, ka arī iepriekšējā gadā jau tika novērots šādu lietu skaita pieaugums.
Pieaugums vērojams arī Jelgavā. Pēc tiesas pieprasījuma par saskarsmes un aizgādības tiesībām Jelgavas bāriņtiesa 2019. gadā pieņēmusi 21 atzinumu, 2020. gadā – 31, tātad par 10 atzinumiem vairāk, informē Jelgavas pašvaldības pārstāve Egita Veinberga. Jelgavas bāriņtiesā 2019. gadā kopumā pieņemts 281 lēmums, bet 2020. gadā – 317.
Jelgavas novada pašvaldības sniegtie dati savukārt liecina, ka vecāku skaits, kuriem ar bāriņtiesas lēmumu pārtrauktas aizgādības tiesības, pēdējos divos gados nav būtiski mainījies – 2019. gadā šādu vecāku bija 11, bet 2020. gadā – 12. Toties audzis bērnu skaits, par kuriem pārtrauktas aizgādības tiesības. 2019. gadā tādu bija deviņi, bet 2020. gadā – 17. Savukārt pārtrauktās aizgādības tiesības 2019. gadā atjaunotas trijiem vecākiem par trim bērniem, bet 2020. gadā – sešiem vecākiem par deviņiem bērniem.
Savstarpējie strīdi kaitē bērniem
Bērnu traumatizēšanas jautājumu vecāku savstarpējo konfliktu rezultātā VBTAI aktualizēja 2020. gada pavasarī, rīkojot konferenci “Bērns – ķīlnieks vecāku strīdā” un iniciējot diskusiju medijos un plašākā sabiedrībā par kaitējumu, ko bērnam nodara vecāku nespēja vienoties, turklāt izmantojot viņu kā ieroci savstarpējos strīdos.
Kopumā bāriņtiesās pieņemti 10 766 lēmumi, tostarp 112 par bērna vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu, divi par atļauju stāties laulībā pirms 18 gadu sasniegšanas un viens – par pilngadības piešķiršanu pirms termiņa.
Jelgavas bāriņtiesa atļauju bērna vārda vai uzvārda maiņai 2019. gadā ir devusi pieciem bērniem, bet 2020. gadā – četriem. Jelgavas novada bāriņtiesa šādus lēmumus pērn nav pieņēmusi, bet pēc tiesas pieprasījuma ir devusi atzinumus par aizgādības un saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšanai 14 bērniem.
Jelgavas novada bāriņtiesas vadītāja Solveiga Alksne stāsta, ka 2020. gads bāriņtiesas darbā iezīmējās ar pandēmijas radītajām grūtībām, respektīvi, pandēmijas sākumā vairāki vecāki netika atpakaļ uz Latviju (strādāja ārzemēs), jo, ierobežojot pandēmiju, tika slēgtas robežas. Lai bērni nepaliktu bez juridiskajiem pārstāvjiem, bāriņtiesai nācās pieņemt papildu lēmumus par viņu nodošanu citas personas aprūpē (vecvecāku vai citu radinieku).
2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu iezīmējās fakts, ka bāriņtiesa bērnu saskarsmes jautājumos ar vecākiem sniedza nozīmīgi vairāk atzinumu tiesām nekā iepriekš (2019. gadā – četri atzinumi, 2020. – 14). Noteikti nevar apgalvot, ka tā ir pandēmijas iezīme, bet to, ka vecāki šobrīd nespēj vienoties bērnu saskarsmes jautājumos, atklāj būtiski augošais atzinumu/lēmumu skaits, uzskata S.Alksne.
Novada bāriņtiesa 2020. gadā piedalījās 53 tiesas procesos, kas saistīti ar bērna un aizgādnībā esošas personas interešu nodrošināšanu. Šis rādītājs pārspēj iepriekšējo gadu rādītājus (2019. gadā – 38 tiesas procesi).
Runājot par visu veidu vardarbību pret bērniem (diemžēl tā ir bijusi vienmēr), bāriņtiesas vadītāja S.Alksne norāda, ka situācija pēdējā laikā nav būtiski mainījusies, bet arvien vairāk iezīmējas cita nianse – vardarbīgās personas vairāk tiek pamanītas no sabiedrības, izglītības iestāžu un medicīnas darbinieku puses utt. Iecietība pret vardarbību ir mazinājusies. Sabiedrībai kopumā vairāk nav vienalga, kas notiek ar bērniem. Katrs ziņojums tiek pārbaudīts, katrs iesniegums izskatīts, un pēc iespējas operatīvāk tiek veikts tāds darbs, kas var uzlabot bērna dzīvi.
Aug nelabvēlīgo ģimeņu skaits
No bāriņtiesu sniegtās statistikas secināms, ka palielinājies to ģimeņu skaits, kurās netiek pietiekami nodrošināti apstākļi bērnu pilnvērtīgai attīstībai un par kurām informēts sociālais dienests. 2020. gadā tādu bijis 1480, bet gadu iepriekš – 1438. Aizgādības tiesības pērn pārtrauktas 1038 vecākiem (2019. gadā – 1162), turklāt par 296 personām atkārtoti (2019. gadā – par 318).
Lielākā bērnu grupa, kuru vecākiem pārtrauktas aizgādības tiesības, ir vecumā no četriem līdz 12 gadiem. Gadījumos, kad konstatēta vardarbība pret bērniem, aizgādības tiesības pārtrauktas 163 vecākiem (2019. gadā – 175). Bāriņtiesas pieņēmušas vienpersoniskus lēmumus par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem 377 reizes (2019. gadā – 394).
2019. gadā Jelgavas bāriņtiesa ir informējusi Sociālo lietu pārvaldi par 16 ģimenēm, bet 2020. gadā – par 13 ģimenēm, kurās netiek nodrošināti apstākļi bērnu pilnvērtīgai attīstībai.
Dati liecina, ka aug vardarbība pret bērniem. 2019. gadā ar Jelgavas bāriņtiesas lēmumu pārtrauktas aizgādības tiesības 23 vecākiem, turklāt vienā gadījumā par vardarbību, turpretī 2020. gadā – 29 vecākiem, no tiem septiņiem par vardarbību.
Par atkārtotu aizgādības tiesību pārtraukšanu bāriņtiesai nebija pamata pieņemt nekādus lēmumus. 2019. gadā Jelgavas bāriņtiesa ir pieņēmusi deviņus vienpersoniskus lēmumus, bet 2020. gadā – astoņus, informē pašvaldības pārstāve.
Sarūk bērnu skaits ārpusģimenes aprūpē
Ārpusģimenes aprūpē atrodas 6004 bērni, secināms no bāriņtiesu sniegtās informācijas (2019. gadā – 6252). No tiem audžuģimenēs dzīvo 1377 nepilngadīgie (2019. gadā – 1355), aizbildnībā – 4059 (2019. gadā – 4276), bet ārpusģimenes aprūpes iestādēs – 568 bērni (2019. gadā – 621).
2020. gadā ārpusģimenes aprūpē atradās 180 Jelgavas pilsētas pašvaldības bērnu, no tiem audžuģimenēs – 34, aizbildņu ģimenēs – 122, bet 24 – sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs. 2019. gadā ārpusģimenes aprūpē bija 182 Jelgavas bērni, no tiem audžuģimenēs – 38, aizbildņu ģimenēs – 125, bet 19 – sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs.
Savukārt Jelgavas novadā ārpusģimenes aprūpē 2019. gadā atradās 132 bērni, no tiem audžuģimenēs – 37, aizbildnībā – 85, bērnu aprūpes iestādēs – 10. Turpretī 2020. gadā novadā ārpusģimenes aprūpē bija 122 bērni, no tiem audžuģimenēs – 31, aizbildnībā – 83, bet bērnu aprūpes iestādēs – astoņi.
