“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
Vairāk nekā tūkstotis cilvēku “Facebook” dalījušies ar video, kurā teikts, ka Covid-19 diagnostikai izmantotais polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR, no angļu val. – PCR) tests ir kļūdains un tiek izmantots, lai nepamatoti ierobežotu cilvēku brīvības. Tas pamatots ar apgalvojumu, ka augsts testa ciklu skaits, pie kura iegūts pozitīvs rezultāts, norāda, ka cilvēks nav infekciozs. Tā nav taisnība.
Pēc video autora pamudinājuma “Facebook” to ievietojuši vairāki lietotāji. Viņš pats norādījis, ka klipu lejupielādējuši 235 cilvēki. To izplata arī “Telegram”, “YouTube”, “Bitchute” un citos sociālajos medijos. Populārā video autors sola izskaidrot PĶR testa darbību un tādējādi pierādīt, ka pandēmija nav īsta. Viņš stāsta: “Tests netestē dzīvu, infekciozu vīrusu, bet tikai vīrusa ģenētiskā koda daļu.”
Ir tiesa, ka ar testu nemeklē dzīvu vīrusu, bet gan to, vai organismā var konstatēt SARS-CoV-2 vīrusa ģenētisko materiālu. To dara, no cilvēka rīkles un deguna dobuma paņemot uztriepi vai arī izmantojot siekalu paraugu. PĶR testa laikā šajā paraugā ar speciālām vielām jeb reaģentiem mēģina atrast un pavairot konkrētus vīrusa RNS rajonus. To dara vairākos testēšanas ciklos. Ja ar noteiktu ciklu skaitu vīrusa RNS neizdodas atrast un nokopēt, testa rezultāts ir negatīvs, un tiek secināts, ka cilvēka organismā vīrusa nav. Ja atrodas – tests ir pozitīvs.
To, ka pēc testa nav iespējams pateikt, vai cilvēks ir infekciozs, video autoram apstiprina viņa sazvanītais eksperts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas references laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins. Video autors viņu piesaka, norādot, ka “augstāka speciālista šajos “Covid” testa jautājumos par Sergeju Ņikišinu Latvijā nemaz nav”. Ņikišinu sazvanīja arī “Re:Check”, un viņš uzsvēra, ka pārējie secinājumi, ko no šī viena fakta izdara video autors, ir maldinoši.
Piemēram, autors saka: “Jo augstāka PCR ciklēšana, jo mazāka iespēja, ka jūs esat infekciozs.”
Tā nav taisnība. Ciklu skaits nenorāda, vai vīruss ir dzīvs un cilvēks – infekciozs. To uzsver gan Ņikišins, gan, piemēram, ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC). Ja vīruss tiek atklāts pie liela ciklu skaita, tas nozīmē, ka testēšanai izmantotajā paraugā bijis maz vīrusa ģenētiskā materiāla. Tāda situācija var rasties dažādu apstākļu dēļ. Iemesli uzskaitīti Īrijas un Lielbritānijas atbildīgo iestāžu publicētajās vadlīnijās. Tos iepriekš apkopoja arī “Re:Check”.
1. Tests veikts slimības pirmajās dienās, un cilvēkam vēl nav parādījušies simptomi.
2. Cilvēks Covid-19 pārslimo asimptomātiski.
3. Slimība jau pārslimota, testā konstatēts vīrusa RNS “pārpalikums”, un cilvēks, iespējams, vairs nav infekciozs.
4. vīrusa materiāls, ar kuru veic testu, nav kvalitatīvs (piemēram, uztriepe no rīkles un deguna dobuma nav paņemta pietiekami dziļi, paraugs nepareizi uzglabāts vai transportēts).
Arī Centrālās laboratorijas valdes locekle Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras pētniece Jeļena Storoženko iepriekš, komentējot līdzīgus apgalvojumus, teica: “Tur, kur ir daudz vīrusa, tas var ātrāk parādīties, kur mazāk, varbūt vēlāk. Bet, kas ietekmēja un kādi apstākļi, kāpēc šajā paraugā tā ir vairāk vai mazāk, to nevar zināt.”
Ņikišins uzsver: “Pašlaik ar tām laboratorijas metodēm, ar kādām strādājam, mēs nevaram pateikt, vai cilvēks ir infekciozs.” Nav vienota standarta, kas ļautu droši saprast, vai cilvēks ir infekciozs pat slimības beigu posmā. Ņikišins stāsta, ka ir veikti pētījumi un noskaidrojies, ka pēc astoņām dienām pēc inficēšanās ir maza iespēja, ka vīruss varēs pavairoties, tomēr tie veikti mākslīgos apstākļos ar audu kultūrām, nevis cilvēkiem. “Neviens nevar pateikt un uzņemties atbildību, ka cilvēks, piemēram, pēc astotās dienas pēc simptomu parādīšanās simtprocentīgi nav infekciozs,” viņš skaidro.
Video autors arī vairākkārt pauž, ka daudzi saņem pozitīvu testa rezultātu, lai gan nav infekciozi, un tāpēc apgalvo, ka Covid-19 ir viltus pandēmija un afēra. Ņikišins skaidro, ka tā nav: “Infekcija izplatās, un mums katru dienu ir pozitīvi gadījumi, nāves gadījumi, smagi gadījumi. Ja infekcija neizplatītos, tad arī nebūtu smagu gadījumu, nebūtu hospitalizāciju.”
“Ja korekti būtu piemērots šis PCR tests, tad pēc pēdējiem PVO norādījumiem, kas stājās spēkā tikai 20. gada decembrī, saslimušo un mirušo skaits ir patiesībā jāsamazina apmēram desmit reizes.”
“Re:Check” sazinājās ar video autoru, lai vaicātu, kur atrodami šādi Pasaules Veselības organizācijas (PVO) norādījumi. Viņš uz jautājumu līdz raksta publicēšanai neatbildēja. Rakstiski sazinājāmies arī ar PVO, un no atbildes izriet, ka organizācija šādu secinājumu nav izdarījusi.
PVO norādīja uz informatīvu paziņojumu laboratoriju darbiniekiem par šo tēmu, kurš acīmredzot uztverts nepareizi. “PVO nepauda, ka PĶR Covid-19 testi ir kļūdaini,” organizācija uzsver. Organizācija “Re:Check” skaidroja, ka kopš 2020. gada sākuma saņēmusi 25 ziņojumus par problēmām ar PĶR testu – gan viltus pozitīviem, gan viltus negatīviem rezultātiem: “Pēc izmeklēšanas PVO atklāja, ka testi ne vienmēr tiek izmantoti saskaņā ar ražotāja instrukciju. Proti, laboratorijas saskārās ar problēmām, kad neievēroja ražotāja ieteikumus par ieteicamo ciklu skaita robežām.” Tādēļ PVO publicēja ziņojumu, kurā aicināja ievērot ražotāja sniegto lietošanas instrukciju. Līdzīgi paziņojuma saturu PVO iepriekš skaidrojusi arī ziņu aģentūrai “Reuters”.
Video autora izteikums arī nekādi neatspoguļo reālo situāciju.
SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs 13. aprīļa valdības sēdē norādīja, ka no 939 cilvēkiem, kas 2020. gadā miruši ar Covid-19, 700 cilvēkiem Covid-19 bija tiešais nāves cēlonis, bet 239 – nāvi veicinošs faktors vai kā cits nozīmīgs apstāklis. Tātad Covid-19 kā nāves pamatcēlonis bija 75 procentos gadījumu, nevis tikai 10 procentos, kā var noprast no video autora teiktā. Līdz 14. aprīlim Latvijā ar Covid-19 miruši 2019 cilvēku, un nav pamata domāt, ka šogad to īpatsvars, kam slimība bija nāves pamatcēlonis, īpaši atšķirsies no pagājušā gada rādītāja. SPKC dati rāda, ka pērn vairāk nekā 10 procenti no mirušajiem nebija sasnieguši 60 gadu vecumu. Visbiežāk slimība letāli beidzas cilvēkiem virs 80 gadiem – mirst ap 20 procenti saslimušo.
“Re:Check” jau iepriekš rakstījis, ka gan pērnā gada pēdējos mēnešos, gan šā gada pirmajos divos Covid-19 atstājis būtisku ietekmi uz kopējiem valsts mirstības rādītājiem. Tie bijuši daudz augstāki, salīdzinot ar iepriekšējiem pieciem gadiem.
Līdz 13. aprīlim Latvijā inficēšanās apstiprināta apmēram 108 tūkstošiem cilvēku, bet visā pasaulē – vairāk nekā 137 miljoniem. Pasaulē miruši teju trīs miljoni un Latvijā vairāk nekā divi tūkstoši. Gan pasaulē, gan Latvijā no Covid-19 mirst apmēram divi no 100 saslimušajiem, liecina Oksfordas Universitātes projekta “Our Worl in Data” informācija. Latvijā mēnešos, kad slimoja visvairāk cilvēku, šis rādītājs bija 3,1 procents, valdības sēdē sacīja Perevoščikovs.
