“Ja sports būtu kā zāles, tās būtu pasaulē efektīvākās zāles jauniešu mentālās veselības uzlabošanai,” sacīja Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs konferencē “Patiess sports”.
Ko darīt, lai jauniešiem šajā sarežģītajā pandēmijas laikā būtu motivācija darboties un būtu laba mentālā veselība? Psihoterapeits uzskata, ka sports un tās vērtības, ko bērni pārņem no sporta, var palīdzēt jauniešiem sasniegt augstus rezultātus ne tikai fiziskajā attīstībā, bet arī visās dzīves jomās – mācībās, attiecībās, karjerā.
Izdzīvot ļauj spēja sadarboties
Mēs kā cilvēki neesam radīti cīņai. Atliek pavērot savus mājdzīvniekus – kaķim zobi un nagi ir daudz labāk piemēroti cīņai, izdzīvošanas lietā. Tāpat cilvēks zaudētu cīņā vidusmēra sunim, nemaz nerunājot par savannā sastaptu ziloni vai nīlzirgu – tur mums nebūtu nekādu izredžu. Kāpēc tad mēs esam izdzīvojuši?
Tāpēc, ka mums smadzenes ir izveidojušās tā, ka spējam sadarboties, jo vieni īsti nespējam stāties pretī dzīves grūtībām. Piemēram, izveidot sava ciema komandu, saorganizēties un doties medīt, uzbrukt. Tas ir svarīgi, lai izdzīvotu. Izdzīvošana un kopā būšana cilvēkam ir tik svarīga, ka tā veidojas jau no piedzimšanas pirmajiem mirkļiem, pat vēl atrodoties mammas vēderā. Bērnam ir svarīgi izveidot savu komandu, tāpēc mūsu smadzenēs jau no pirmajām dienām rodas tāds kā “Bluetooth” savienojums ar mammu, Wi-Fi tīkls ar citiem radiniekiem, bet pēc tam ar cilvēkiem mums apkārt. Šī savienošanās, spēja saprast citus cilvēkus, saprast, kā citi domā, kā ar viņiem komunicēt, lai dabūtu tās lietas, ko man vajag dzīvē, ir katra cilvēka dzīves pamattēma, skaidro N.S.Konstantinovs, piebilstot, ka mēs esam radīti, lai šādā veidā dzīvotu un izdzīvotu, veidojot saikni, saprotot citus un citiem ļaujot saprast mūs.
Bet kāda tam ir saikne ar sportu? Kādas vērtības varētu palīdzēt smadzenēm saprast citus, palīdzēt bērnam iemācīties dzīvot un izdzīvot sabiedrībā un sasniegt pēc iespējas augstākus rezultātus?
Kā bērnam izdzīvot sabiedrībā?
Viena lieta noteikti ir sadarbība. Tāpat kā senajiem cilvēkiem, ejot medīt, veiksmīga sadarbība bija ļoti svarīga, tā ir nozīmīga arī mūsdienās. Lai bērns gūtu labus rezultātus, sākot jau no bērnudārza, vēlāk skolā un dzīvē, viņam ir jāspēj sadarboties ar citiem bērniem, skolotājiem.
Otra svarīga lieta ir impulsu kontrole, kas, izrādās, lielā mērā ietekmē bērna panākumus mācībās, kā arī turpmākajā dzīvē un karjeras izvēlē. Jo, ja cilvēks īsti neprot kontrolēt savus impulsus, tad saka to, ko domā, un šādi cilvēki citiem parasti nepatīk.
Trešā ir veselīga konkurence, jo tas ir bioloģiski svarīgi – konkurēt citam ar citu, un sports piedāvā šādu iespēju drošos un veselīgos apstākļos.
Ceturtā ļoti nozīmīga vērtība ir spēja adaptīvi pārdzīvot zaudējumus. “Mūsu dzīve ir dažādu zaudējumu, krīžu, kritumu pilna, tāpēc ir svarīgi spēt ātri tikt pāri ikvienam zaudējumam. Tie, kuri nodarbojas ar sportu, zina, ka sportā piedzīvo arī zaudējumus, un tā ir daļa no dzīves spēles,” skaidro psihoterapeits.
Taču, ja šajās vērtībās ir kāds “iekritums” un bērnam neveidojas sadarbības spējas, rodas izolēšanās. Arī zema motivācija lielā mērā ir saistīta ar sadarbošanās traucējumiem. Impulsu kontroles trūkums pusaudžiem noved pie riskantas uzvedības un ir cieši saistīts ar atkarību veidošanos. Tāpēc sports zināmā mērā ir profilaktiska lieta.
Ja nav veselīgas konkurences, tad mēs konkurējam neveselīgi. Negatīvas konkurences piemērs ir agresija – konkurē nevis sporta laukumā, bet vārtrūmē. Latvijas skolās ļoti izplatīts ir mobings, esam vienā no augstākajām vietām pasaulē, tāpēc speciālists aicina padomāt, kāpēc tas veidojas un kādēļ bērniem neattīstās šī vērtība un arī iespēja veselīgi konkurēt.
Savukārt neprotot pārdzīvot zaudējumus, dzīves grūtības, var ieslīgt depresijā. Mēs vienmēr jūtamies skumji, kad zaudējam. Tā var būt diena, nedēļa, ja tas bijis lielāks – mēnesis, bet, nespējot tikt pāri arī mazākiem zaudējumiem, nespējot krīzes integrēt, cilvēks var ieslīgt depresīvā stāvoklī uz ilgāku laiku. Vai arī mēs tik ļoti baidāmies zaudēt, ka pārstājam mēģināt, sākam izvairīties no lietām, kas mums var radīt negatīvas emocijas, tad šo stāvokli sākam saukt par trauksmi.
Minētās četras vērtības ir izveidojušās evolucionāri un ir ļoti saistītas ar panākumiem turpmākajā dzīvē.
Kā jūtas jaunietis Latvijā?
N.S.Konstantinovs atzīst, ka pandēmijas laikā Latvijā jauniešu mentālā veselība izskatās ne visai labi. Tā tas ir arī pasaulē. Viens no trim Latvijas jauniešiem, atbildot uz jautājumu, kā viņam iet, atzīst, ka ar mentālo veselību viņam ir diezgan slikti. Raksturīgākās problēmas – mācīšanās grūtības, nomāktība, depresija, aizkaitināmība, pārmērīga datora un sociālo tīklu lietošana. Jaunieši paši atzīst, ka “pielīp” datoriem un sociālajiem tīkliem, jo īsti neesot alternatīvu.
N.S.Konstantinova un Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra pētījumā par Latvijas pusaudžu un jauniešu mentālo veselību Covid -19 pandēmijas ietekmē no 1600 aptaujātajiem katrs septītais jaunietis norādījis, ka attālinātās mācīšanās laikā viņam ir sākušās problēmas ar mentālo veselību. Analizējot tās sīkāk, izrādās, ka 50,7 procenti jauniešu izjūt nomāktību, depresiju, 57 procentiem ir mācīšanās grūtības, 45,8 procentiem – uzmācīgas domas, 43,3 procentiem – aizkaitināmība, 42,3 procenti pārmērīgi lieto datoru un sociālos tīklus.
Ārā iet mazāk nekā cietumnieki
Psihoterapeits atgādina, ka tā nav jauna tendence, jo pusaudžiem un jauniešiem šīs grūtības augošā progresijā bija sastopamas arī pirms pandēmijas. Pētnieki un zinātnieki pēta, meklē atbildes un izskaidrojumus. Viens no izskaidrojumiem – iespējams, tehnoloģiju attīstības dēļ ievērojami mainās dzīvesstils. Ārsti jau iepriekš ir runājuši, ka fiziskajai slodzei ir liela nozīme, un tai ir ietekme arī uz mentālo veselību.
Ir arī citi satraucoši fakti. Kādā pirmspandēmijas pētījumā Lielbritānijā konstatēts, ka 3/4 bērnu ārā pavada mazāk laika nekā cietumnieki, kuriem ar likumu ir noteikts, cik ilgs laiks jāpavada laukā. 74 procenti bērnu ārā uzturas mazāk nekā ieteikto vienu stundu dienā. Iemesli: tehnoloģijas, zaļas vides trūkums, vecāku un speciālistu pārliekās bažas par to, kas ar bērnu var notikt, izklaidējoties ārtelpās (kā piemēru garīgās veselības speciālists min šoziem bērnu slimnīcas realizēto kampaņu par ragaviņu apdraudējumu bērna dzīvībai). Viņaprāt, vecāki un speciālisti bažījas par daudz. Ar šīm lietām būtu nepieciešams ievērot balansu. “Sports varētu radīt to, ka vērtība nav spēlēt videospēles, bet gan pavadīt laiku ārā ar draugiem,” pārliecināts N.S.Konstantivovs.
Pozitīvs ķermeņa tēls
Ir veids, kur sports tiešā veidā pieslēdzas mentālajai veselībai un rada vērtības, kas saistītas ar pozitīvu ķermeņa tēlu – kā bērns domā, redz sevi un jūtas pats savā ķermenī. Ir tāds indekss – pozitīvā ķermeņa tēls. Kāpēc tas ir svarīgi mūsdienās? Tāpēc, ka no tā, kāds ir ķermeņa tēls, ir ļoti cieši atkarīgs, kā pusaudzis jutīsies, funkcionēs. Pētījumi rāda, ka pusaudži, kuriem ir pozitīvāks ķermeņa tēls, skolā mācās labāk un viņiem pēc tam ir augstāki rādītāji daudzās dzīves jomās.
Negatīvs ķermeņa tēls rada visu veidu mentālās veselības riskus. Piemēram, meitenēm tas var būt ēšanas traucējumu risks. Bet arī puišiem var būt šādas grūtības, un tas saistās vēl ar veselu virkni citu problēmu, tostarp depresiju.
“Mūsdienās šo ķermeņa tēlu lielā mērā veido sociālie tīkli, interneta realitāte, kurā pusaudži pavada milzum daudz sava laika. Un ir novērots, ka negatīvam ķermeņa tēlam ir tendence augt – aizvien vairāk pusaudžu jūtas slikti par savu ķermeni. Tam ir arī objektīvi iemesli – viņi daudz laika pavada sēžot, no sēdēšanas palielinās svars un rodas negatīvs vērtējums par sevi. Bet labā lieta ir, ka pētījumos uzrādās augsta korelācija starp pozitīvu ķermeņa tēlu un iesaisti sportā. Bērniem, kuri sporto, daudz biežāk ir pozitīvs ķermeņa tēls. Sporta vērtības ir tās, kas var stāties pretī sociālo tīklu negatīvajai pusei, kurā dominē kaitīgās un ne pārāk palīdzošās ķermeņa tēla vērtības,” uzskata N.S.Konstantinovs.
Palīdz vienkāršas lietas
Un ir vēl viena lieta, kur sports nāk palīgā bērniem. Smadzenes zināmā mērā darbojas kā muskulis. Tām ir nepieciešama slodze, un, kā jebkurš muskulis bez slodzes, arī smadzenes atrofētos, ja tām nebūtu slodzes katru dienu. Tāpat kā muskulim, arī smadzenēm reizēm veidojas pārslodze. Smadzenes uz pārslodzi reaģē, radot noteikta veida emocijas – mēs jūtamies depresēti vai trauksmaini. Tie ir smadzeņu pārslodzes indikatori, sevišķi pusaudžiem, skaidro psihoterapeits.
30 zinātnieku komandas no 12 valstīm izvērtēja pierādījumus un atlasīja 26 lietas, kas dod atslodzi smadzenēm, kad slodzes ir par daudz, reāli palīdz bērnam, pusaudzim samazināt depresiju un trauksmi. Un tās ir tādas ļoti vienkāršas lietas kā miegs, daba, uzturēšanās ārtelpās, uzturs, fiziskās aktivitātes, iesaistīšanās pulciņos, finanšu drošība, drošākas pilsētas u.c.
Kāda konferences skatītāja trenere, skolotāja psihoterapeitam uzdeva jautājumu – kā motivēt pusaudzi turpināt sporta gaitas peldēšanā, ja ūdenī viņš nav bijis kopš novembra un uzskata, ka vairs nav jēgas? N.S.Konstantinovs uzsver, ka mēs esam motivēti darīt to, kas mums padodas, kur esam labi. Šajā gadījumā bērns baidās, ka aizies uz baseinu un neko nevarēs izdarīt vai aizies uz laukumu un izrādīsies tizls. Jaunietim vajadzētu teikt, ka šobrīd visi ir vienādā pozīcijā, visi ir izlaiduši šo laiku un visi atnāks uz treniņu vienādi. Tāpat vajadzētu ieteikt sākumā varbūt aiziet papeldēt vienam, un arī uz laukumu sākumā var aiziet viens pats.
