“Mēs nespējam novērtēt koka unikalitāti, kamēr
neesam to ieraudzījuši pavisam tuvu, jo katram no tiem ir sava rēta, dobums,
kāds nolauzts zars, kas savukārt kopā veido stāstu par tā dzīvi,” pārliecināta
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes Mežzinātnes studiju
programmas studente Lāsma Veilande. Par sava bakalaura darba tēmu viņa
izvēlējusies dižkoku pētīšanu un apzināšanu dzimtajā Auces novadā.
Ieinteresē savējais
Latvijā dižkoku skaits ir nemitīgi mainīgs lielums
– šobrīd dabas datu pārvaldes sistēmā “Ozols” reģistrēti vairāk nekā 11 500
dažādu sugu dižkoku. Tomēr patiesais aizsargājamo koku skaits ir daudz lielāks,
jo ne visi dižkoki ir apzināti, un arī tie, pie kuriem nav piestiprināta
atpazīstamības zīme “Ozollapa”, var būt dižkoki. Pēc Lāsmas Auces novadā
veiktās izpētes, kas ilga vairāku mēnešu garumā, šim krājumam tika pievienoti
vēl 62 dabas mākslas darbi.
“Manu vēlmi pievērsties tieši dižkoku pētīšanai
veicināja situācijas iz dzīves. Proti, mūsu ģimenes brīvdienu mājās Dobeles
novadā ir pašiem savs dižkoks – parastais osis. Kad ikdienā neesi tiem tik
pietuvināts, tad nepievērs lielu uzmanību, taču mums ir tā iespēja vērot, cik
šis koks ir varens, kā tas laika gaitā mainās. Šie procesi beigu beigās radīja
interesi par mežzinātni, un tas bija mans galvenais motivācijas avots sākt
studijas Jelgavā, LLU,” skaidro Lāsma, piebilstot, ka arī vīra darbs saistīts
ar mežizstrādi jau desmit gadu, tāpēc daudz laika pavadīts mežos.
Nonākšana Latvijas Lauksaimniecības universitātē
gan nav bijusi Lāsmas pirmā studiju pieredze. Savulaik spēki izmēģināti arī
baltu filoloģijas apguvē, tomēr līdz diplomam tikt tā arī nav izdevies, jo
iztēlotais par šo jomu un mācību realitāte bijusi divas dažādas lietas. Kā pati
Lāsma atzīst, atgriešanās studenta dzīvē bijusi krietni pārdomātāks un
loģiskāks solis, apzinoties, ko patiesi vēlas, kas interesē un aizrauj, tāpēc
studijas sekmējušās krietni vieglāk. Protams, ir bijuši priekšmeti, kuros
nācies sevi ieinteresēt, un viegli tas nav bijis, tomēr kopumā viņa atzīst –
vilšanās noteikti nav, jo ieguvusi to, ko vēlējusies.
Visu rakstu lasiet 29. aprīļa “Zemgales Ziņās”
Foto: no personīgā arhīva
