Jelgavas domes deputāta kandidāte no Latvijas Krievu savienības Julianna Maske-Rožkova lepojas, ka viņas vectētiņš Andris Maskis bija smagatlētu trīscīņas jeb pauerliftinga kluba “Jelgavas atlanti” izveidotājs. Arī Juliannu jau no agras bērnības vecāki audzināja sportiskā garā. Kad meitene sāka iet skolā, viņa tika iesaistīta karatē pulciņā. Taču piepeši trīspadsmit gadu vecumā Julianna nolēma, ka grib kļūt sievišķīga un nevis cīnīties, bet dejot. Attīstot savas spējas dejas virzienā, no audzēknes pati ir kļuvusi par deju skolotāju.
Pēc 6. vidusskolas viņa pabeidza Latvijas Kultūras koledžu un pirms septiņiem gadiem nodibināja savu deju studiju, kurā, iztiekot bez pašvaldības atbalsta, nodarbojas ap piecdesmit meitenes un arī sievietes. Taču pēc koledžas pabeigšanas pirmā pastāvīgā darba vieta Juliannai ir deju pulciņš dzimtajā 6. vidusskolā. “Parasti puišiem vairāk patīk hiphops un breiks. Man tuvāks ir kas liriskāks, piemēram, vēderdejas vai dejas augstpapēžu kurpēs. Vēl es vadu vingrošanas nodarbības – palīdzu iemācīties pareizi izstaipīt muskuļus un atbrīvot ķermeni. Kā dejotāja esmu daudz uzstājusies koncertos. Mani var redzēt arī Latvijas šlāgeraptaujā “Sirdsdziesma”, kur dejoju fonā temperamentīgajai dziedātājai Annai Dribas, kas izpilda arī čigānu tautas dziesmas,” savu plašo darbības lauku raksturo Julianna.
Tiesa, pandēmijas laikā koncerti nenotiek un arī nodarbības deju studijā ir tikai tiešsaistē, kur vadītāja un audzēkņi cits citu redz datorā. Šopavasar Julianna mēģinājusi arī vadīt pandēmijas apstākļos atļautās nodarbības ārā – pie kluba “Tonuss” uz Čakstes bulvāra gājēju celiņa.
Sirds juta, ka jāpaliek Jelgavā
Stāstot par dzīves ritmu pirms pandēmijas, Julianna atklāj, ka viņai ļoti svarīga bija 2016. gada vasara. Deju pedagogam darbs ir sezonāls, vasarā nodarbības nenotiek, un Juliannai nāca piedāvājums pastrādāt viesnīcā Grieķijā. Tur atpūtnieki vēlas vingrot un tādēļ ir pieprasīts nodarbību vadītāja pakalpojums. “Piedāvāja labi nopelnīt. Viesnīcā strādāja arī kāda mana paziņa, un nodomāju – varbūt pamēģināt? Tomēr kaut kā negribējās braukt. Mazajam brālītim Gundaram tad bija tikai trīsarpus gadu. Varbūt izklausās pārāk patriotiski, bet es ļoti mīlu savu pilsētu, savus tuviniekus un vēlos viņus satikt ikdienā. Toreiz domāju arī par savu deju studiju – var taču gadīties, ka atgriešanās no ārzemēm aizkavējas un rudenī neviens pie manis mācīties neatnāk. Protams, tāda prombraukšana bija risks. Par 50 procentiem šaubījos, braukt vai tomēr ne. Lidmašīnas biļetes vēl nebija nopirktas,” par savu tā brīža noskaņu stāsta Julianna.
19. jūnijā, četras dienas pirms paredzētā lidojuma, viņa ar draudzeni aizgāja atvadu vakariņās uz naktsklubu “Tonuss”. Un pēkšņi tur satika Artūru Rožkovu. Viņš ar draugiem bija atnācis nosvinēt vārdadienu, kas gan bija divas dienas iepriekš. Artūrs ar Juliannu ir vienaudži. Tolaik puisis bija pabeidzis Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu un gatavojās turpināt studijas Rīgas Tehniskajā universitātē. “Es ticu, ka ir mīlestība no pirmā acu uzmetiena, kad tu vari skatīties uz cilvēku un saprasties ar viņu tikai ar acīm, nesakot ne vārda,” teic J.Maske-Rožkova. “Mēs no bērnības bijām dzīvojuši un auguši RAF rajonā. Taču mācījāmies dažādās skolās – Artūrs beidza 4., es – 6. vidusskolu. Pēc pusgada Artūrs mani bildināja, un pēc gada mēs svinējām kāzas. Uz Grieķiju, protams, es toreiz neaizlidoju. Sirds juta, ka nevajag braukt prom,” atceras Julianna.
Atslēgas vārds – sarunas
Rožkovu ģimenes pirmdzimtajai meitiņai Ariannai, par kuras nākšanu pasaulē ziņoja arī “Zemgales Ziņas”, tagad ir trīs gadi. Bērna vārds ir izveidots, saliekot kopā tēva un mātes vārdus. “Protams, mums, tāpat kā visās ģimenēs, gadās domstarpības. Vairāk tas ir sākumā, kamēr viens otru iepazīst. Tā ir arī pēc bērna piedzimšanas, kad nākas sadalīt vecāku pienākumus. Bet, manuprāt, atslēgas vārds labās cilvēku attiecībās ir “sarunas”. Ir jārunā,” pārliecināta J.Maske-Rožkova. Viņa uztraucas, kad vīrs dodas uz bīstamiem ugunsgrēkiem, un apzinās, ka ģimene vīram ir liels atbalsts. Savukārt Artūrs mierīgi pieņem to, ka sievai iepriekš neplānoti sanāk vakarā uzstāties koncertā un viņam jāpaliek mājās pie Ariannas.
“Mēs kopīgi ar vīru skatāmies filmas. Lai lieki netērētu laiku, cenšamies izvēlēties vairāk titulētās. Viena no beidzamajām abu skatītajām ir vācu filma “Darbs bez autorības”, kam piešķirta Oskara nominācija un kas stāsta par pēckara Vāciju. “Es daudz lasu, un viens no maniem iecienītākajiem rakstniekiem ir Pauls Koelju,” piebilst Julianna.
Sapnis par mūzikas un dejas festivālu Pasta salā
Pirmajā brīdī, kad iesaistīties politikā uzrunājis Andrejs Pagors, Krievu savienības saraksta līderis Jelgavā, Julianna atteikusi. Tomēr, vairāk padomājot un aprunājoties ar vīru, sadarbībai piekritusi. Artūrs atgādinājis, ka viņai taču ir sapnis par mūsdienu dejas un mūzikas festivālu Pasta salā. Julianna arī vēlas panākt, lai pašvaldība vairāk atbalsta deju nodarbības. Deputāta kandidāte piebilst, ka Krievu savienības saraksta līderis jurists un Eiroparlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīgs A.Pagors arī ir mācījies 6. vidusskolā un viņu pazīst jau kopš bērnības.
Runājot par attieksmi pret 9. maiju, ko Krievijā svin kā Uzvaras dienu karā pret nacistisko Vāciju, savukārt Eiropas Savienībā atzīmē kā Eiropas dienu, kas saistās ar Eiropas Savienības dibināšanu un karu novēršanu nākotnē, Julianna teic, ka uzvara pār nacistisko Vāciju ļoti daudziem krieviem ir pašapziņai svarīga. “Atceros, ka 6. vidusskolas direktors Alfrēds Holsts, tuvojoties 9. maijam, mums organizēja Brāļu kapu sakopšanu Pārlielupē, agrākajā gūstekņu nometnes vietā. Veterāni nāca uz skolu. Pēc stundām notika atceres sarīkojums ar dzejoļiem un dziesmām. Tas nebija obligāti – tu varēji iet vai neiet. Bet daudz bērnu gāja,” atceras deputāta kandidāte.
Julianna vēlas, lai bērniem, īpaši Pārlielupē, būtu vairāk vietu, kur sportot un attīstīties. Viņu uztrauc, ka RAF rajonā nav renovēta neviena māja, kas ir gan dzīvokļu īpašnieku, gan arī pašvaldības problēma. Pozitīvi viņa vērtē Loka maģistrāles rekonstrukciju un to, kā pilsētā tiek attīstīti veloceliņi. Ziņas par notiekošo Jelgavā deputāta kandidāte iegūst no sociālajiem tīkliem, pašvaldības izdevumiem un ziņu portāliem.
Julianna Maske-Rožkova
■ Dzimusi 1993. gadā Jelgavā, pabeigusi 6. vidusskolu.
■ Latvijas Kultūras koledžā ieguvusi deju kolektīva vadītāja diplomu ar specializāciju mūsdienu dejās.
■ Izveidojusi savu deju studiju “Justdance” (“Vienkārši deja”), kā arī vada deju pulciņu 6. vidusskolā. Biedrības “Jelgavas atlanti” valdes locekle. Strādā arī skaistumkopšanas salonā.
■ Jaunā māmiņa, kurai rūp bērnu nākotne, un tāpēc arī pieņēmusi piedāvājumu balotēties pašvaldību vēlēšanās.
Latvijas Krievu savienība Jelgavā
1. Andrejs Pagors
2. Viktors Guščins
3. Maksims Galkins
4. Valentīna Kudrjavceva
5. Julianna Maske-Rožkova
6. Vitālijs Krugļešovs
7. Anatolijs Ļitvinovs
8. Jeļena Vasiļjeva
9. Anatolijs Konstantinovs
10. Jevgenija Daņiļevska
11. Aigars Egle
12. Sergejs Mavrenkovs
13. Deniss Samiļins
14. Svetlana Samoļina
15. Vladislavs Romanovs
