Pilsētas svētku laikā Jelgavas reģionālais Tūrisma centrs ir apkopojis vietas, kur aug pilsētas dižkoki, lai ikviens interesents, dodoties pastaigā pilsētvidē, varētu apskatīt tās vecākos “iedzīvotājus”, vēsta Tūrisma centra speciāliste Jūlija Bergfelde.
Latvijā dižkoku atpazīstamībai tiek lietota īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīme “Ozollapa”. Robežvērtība koku garumam un stumbra apkārtmēram, lai tas iegūtu dižkoka statusu, ir atšķirīga. Piemēram, āra bērzs klasificējas dižkoka statusam un ir aizsargājams, ja tā augstums pārsniedz 33 metrus vai apkārtmērs trīs metrus. Savukārt, lai parastais ozols kļūtu par dižkoku, tam jāsasniedz 32 metru augstums vai četru metru apkārtmērs.
Kā skaidro Tūrisma centrā, reti kurš zina, ka dižkoks ir patstāvīga ekosistēma, jo tas veido dzīves telpu putniem, kukaiņiem, sēnēm, ķērpjiem un citiem organismiem, tāpēc šiem kokiem piemīt zinātniska, kultūrvēsturiska un bioloģisko daudzveidību saglabājoša funkcija.
Jelgavā pirmie dižkoki apzināti laikā no 1974. līdz 1985. gadam. Šodien pilsētā ir 41 ar robežzīmi “Ozollapa” apzīmēts dižkoks. Dominējošā dižkoku suga Jelgavā, tāpat kā citviet Latvijā, ir parastais ozols, taču Tūrisma centra veidotajā kartē atzīmēti arī citu koku sugu pārstāvji, kas ieguvuši šo statusu, – Veimuta priede, Rietumu tūja, parastā liepa, parastā kļava, zirgkastaņa un citi. Jelgavas lielākā dižkoka –melnās papeles – stumbra apkārtmērs ir 6,89 metri, to var ieraudzīt Lielajā ielā līdzās vides objektam “Laika rats 100”.
