Ar šo laikraksta numuru sākam jaunu rakstu sēriju, kurā iepazīstināsim ar mūsu puses dzejdariem, ļaujot plašākai auditorijai pastāstīt par sevi un atrādīt savu veikumu. Iesākam ar dzejnieku kluba “Pieskāriens” dalībniekiem, bet arī citiem ir iespēja iepazīstināt ar sevi, sazinoties ar redakciju e-pastā zz@zz.lv.
Dzejniece Anita Ķēķe, dzimusi 1963. gada 2. novembrī Jelgavā.
Anita par sevi stāsta:
“Esmu jelgavniece un ar to lepojos. Mīlu savu pilsētu. Līdz 8. klasei mācījos Jelgavas 2. vidusskolā (tagad – Jelgavas Valsts ģimnāzija), pēc tam 1. vidusskolas teātra klasē. 1983. gadā ar izcilību pabeigta Paula Stradiņa Rīgas 2. medicīnas skola, kas tolaik atradās Torņakalnā. Turpat blakus esošajā Arkādijas parkā ik dienas piestaigāju ar savu dzejas burtnīcu, vēlēdamies darbus parādīt dzejniekam Ojāram Vācietim. Tā, visticamāk, viņam bija iemīļota pastaigu vieta. Un tā divu gadu garumā ik dienas. Taču man, astoņpadsmitgadīgai meitenei, pietrūka drosmes savu dzejas burtnīcu kādam rādīt.
Bērnībā, skolas laikā prasījās pēc divvientulības ar sevi, novērojumiem dabā un apkārtējā dzīvē. Tā sāku virknēt četrrindītes. Nopietnāk rakstīšanai pievērsos, mācoties 2. medicīnas skolā. Pabeidzu arī Daugavpils Universitāti, iegūstot skolotāja diplomu, kā arī kosmozofijas institūtu “Saskarsme”.
Dzīvesbiedrs bija pirmais, kas atbalstīja un pamudināja publicēties un noticēt sev. Apstiprinājumu, ka manis rakstītā ir dzeja un ka nepieciešams savus darbus parādīt plašākai publikai, iedrošināja dzejniece Gunta Micāne.
Regulāri pilsētā apmeklēju dzejas pasākumus. No 2007. gada, kad dzejas klubs “Pieskāriens” izdeva savu pirmo kopkrājumu “Skaņa pār Lielupi” (sākot ar 2008. gadu – “Zemgales vācelīte”), ikgadēji atrados skatītāju rindās krājumu atvēršanas svētkos. Tad vēl nevarēju iedomāties, ka pēc četriem gadiem, 2011. gadā, mana dzeja jau tiks publicēta “Zemgales vācelītē” un atradīšos dzejnieku rindās. Vienā no šādiem pasākumiem mani nejauši uzrunāja kluba vadītāji Jānis Zariņš un Rasma Urtāne un ieteica iesaistīties tā darbībā. Ar 2011. gadu sākās mans radošais posms “Pieskārienā”. Dzejoļi publicēti visos “Zemgales vācelītes” krājumos kopš 2011. gada, arī žurnālos.
Gadu gaitā esmu izaugusi līdz trīs savām dzejoļu grāmatām. 2016. gadā izdevu pirmo krājumu “Sapņu karuselis”, kas veltīts maniem mīļajiem vecākiem. 2017. gadā iznāca otrais dzejoļu krājums “Dzīves dziesmas saulei”. Krājuma galvenā tēma ir pati dzīve – cilvēku savstarpējās attiecības, daba, mīlestība. Vienmēr manā dzejā ir klātesošas trīs galvenās dvēseles kvalitātes – ticība, cerība, mīlestība. Īpašs prieks par Latvijas simtgadei veltīto dzejoļu krājumu “Simts sirdspuksti Latvijai”, kas iznāca 2018. gadā, Latvijas dzimšanas dienā. Grāmatā publicēti 100 dzejoļi Latvijai.
Neuzskatu sevi par dzejnieci, pierakstu tikai dažādus savas dvēseles stāvokļus.”
Jelgavai
Es mīlu pilsētu brīnišķo,
Kas izauga Lielupes krastos.
Kā fēnikss no pelniem tā pacēlās,
Kā Ērkšķrozīte no gadsimtu miega.
Jelgava, senā Mītava,
Cik tagad tu skaista un zaļa!
No pelēka pīlēna pārvērtās
Par princesi gudru un daiļu.
Ar lepnumu rādu to ciemiņiem,
Un sirdī par to nav baiļu.
Mana dzimtā, sirdsmīļā Jelgava,
Tu – pilsēta izaugsmei.
Tik plaši ir Lielupes ūdeņi,
Mirdz dārgakmens – Jelgavas pils.
Tik gaiša un plaši atvērta
Ikvienam ir Jelgavas sirds.
Dzimtā, sirdsmīļā Jelgava,
Cik silti pukst tava sirds!
Es mīlu šo pilsētu brīnišķo,
Kas izauga Lielupes krastos.
No pelniem kā fēnikss tā pacēlās,
Ar sarkanbaltsarkaniem karogiem mastos.
Mana Jelgava, dzimtā un vienīgā,
Skaistā pilsēta Lielupes krastos!
