XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku
sarīkošanai šīs vasaras noslēgumā atbalsta 96 pašvaldības jeb aptuveni 80%
vietvaru, informēja kultūras ministra Naura Puntuļa (NA)
padomniece Inga Vasiļjeva.
Svētku rīkotājs – Valsts izglītības satura centrs –
pēc apkopotās pašvaldību aptaujas par gatavību piedalīties un līdzdarboties
svētku norisē no kopumā 118 pašvaldībām anketas ar atbildēm iesūtīja 106
pašvaldības, no kurām 96 atbalstīja svētku rīkošanu šogad.
Sešas pašvaldības neatbalstīja nevienu piedāvāto
scenāriju svētku rīkošanai, bet četras pašvaldības viedokli nepauda.
Kā informēja Vasiļjeva, katra pašvaldība izvēlējusies
savu pieeju pirms sniegt anketas datus – daudzās tika aptaujāti vecāki,
kolektīvi, kolektīvu vadītāji, citās – pašvaldību sniegtās atbildes balstās uz
domes deputātu komiteju lēmumiem.
Balstoties uz apkopotajiem datiem, kā arī Svētku
operatīvās vadības grupas ieteikumiem svētku mākslinieciskās komandas esot
izstrādājušas “drošu svētku norises scenāriju”, kā pamatprincipu
piedāvājot e-dziesmusvētku konceptu.
Konceptā plānots, ka svētku kopējo programmu veidos 15
dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā,
vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā un folklorā. Visi iespējamie koncerti un
norises tiks fiksētas videoformātos un atspoguļotas plašākai sabiedrībai
dažādās digitālajās platformās un televīzijas formātos.
Svētku izpilddirektore Agra Bērziņa kā piemēru
iecerētajam minēja šobrīd topošo tautas deju lielkoncerta fināla priekšnesuma
“Svinēt sauli” klipa izveidi, kurā dalību pieteikuši 629 deju
kolektīvi, katrs savās mājās un individuāli.
Svētku norises pamatmērķis būšot “stiprināt bērnu
un jauniešu psihoemocionālo labbūtību”, noslēgt šo svētku ciklu,
dokumentējot svētku dalībniekus, programmu, repertuāru videoversijā un
“atstāt vēsturei liecības par šiem svētkiem, pasakot paldies tiem dalībniekiem
un pedagogiem, kas gatavojās svētkiem vairāku gadu garumā”.
“Digitāli, video un audio formātā – vēsturei,
dziesmā un dejā, izjūtot svētku garšu, pa vienam dalībniekam, kolektīvam un
novadam. Šie svētki ir pašiem: dejotājiem, dziedātājiem un viņu skolotājiem,”
piebildusi svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja, izglītības ministre Ilga
Šuplinska (JKP).
Jau ziņots, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju
svētkiem paredzēti trīs scenāriji – “A”, “B” un
“C”. Pirmais jeb “A” scenārijs nosaka, ka svētki norisinās
tradicionāli un kā ierasts. Šo scenāriju Covid-19 pandēmijā neizskata.
“B” scenārijs paredz, ka svētku svinēšana notiek Rīgā un reģionā
svaigā gaisā, savukārt saskaņā ar “C” scenāriju pasākumi noritētu
tikai epidemioloģiski drošajos reģionos svaigā gaisā – sporta laukumos, skolu
pagalmos un estrādēs.
Šuplinska jau iepriekš norādīja, ka svētki,
visticamāk, notiks pēc “C” scenārija, taču, IZM prezentācija liecina,
ka pieļaujams būtu arī “B” scenārijs vai abu šo scenāriju
apvienojums. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķiniem, XII Skolu
jaunatnes dziesmu un deju svētku organizēšana pēc izstrādātā “C”
scenārija izmaksātu lētāk nekā citu scenāriju īstenošana -1,32 miljonus eiro.
Drošai svētku norisei vienā dienā plānots viens
pasākums, līdz ar to dalībnieki svētku svinēšanā piedalītos tikai vienu dienu.
Svētkus plānots atzīmēt bez skatītājiem, taču būtu iespēja svētku sajūtu gūt
pie saviem televizoru ekrāniem.
Ministrijā pauda, ka kolektīvi ievēros
“burbuļa” stratēģiju, lai samazinātu Covid-19 izplatības riskus.
Tāpat arī koncerti norisināsies svaigā gaisā, bet ar dažiem izņēmumiem,
piemēram, koklētājiem un mūsdienu deju kolektīviem. Šiem svētku dalībniekiem
būtu iespēja uzstāties iekštelpās.
IZM atgādināja, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju
svētku dalība ir brīvprātīga, piebilstot, ka bērns vai jaunietis svētkos var
piedalīties, ja ir pedagogu un vecāku piekrišana.
Gadījumā, ja būs iespēja svētkus rīkot pēc
“B” scenārija, tad uzdevumu sarakstam pievienosies arī pedagogu un
dalībnieku testēšana, pausts ministrijas prezentācijā.
IZM uzsvēra, ka gan “B”, gan “C”
scenārijā paredzēts samazināts repertuārs, izpaliktu tradicionālais svētku
gājiens, kā arī svētkus varētu vērot vien pie saviem televizoru ekrāniem.
Saskaņā ar ministrijas informāciju kopējais
finansējums “B” scenārija īstenošanai būtu 4 080 800 eiro. No tiem
540 000 eiro būtu jāparedz atlīdzībai māksliniekiem, tehniskajam un
organizatoriskajam personālam, 1,3 miljoni eiro – dalībnieku testēšanai, 828
000 eiro – telpu īrei, mākslinieciskajam un tehniskajam noformējumam, 30 800
eiro – dalībnieku reģistrācijas, uzskaites un kontroles sistēmai, 125 000 eiro
– neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, 137 000 eiro –
apsardzes, drošības, kārtības nodrošināšanai, 340 000 eiro svētku notikumu
atspoguļošanai, video dokumentēšanai un 780 000 eiro dalībnieku ēdināšanai.
Savukārt pie “C” scenārija būtu nepieciešams
no valsts budžeta finansēt svētku notikumu atspoguļošanu un video
dokumentāciju, kam būtu nepieciešami 780 000 eiro, savukārt atlīdzībai
mākslinieciskajam, tehniskajam un organizatoriskajam personālam vajadzētu 540
000 eiro. Tikmēr pedagogu darba samaksu segs no budžeta mērķdotācijas.
Foto: no arhīva
