Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas
muzeja fasādes nišā uzstādīta grieķu filozofa Aristoteļa biste jeb krūšutēls.
Skulptūra ir pievienojusies pirms vairāk nekā desmit gadiem uzstādītajam Homēra
tēlam, kopā veidojot pusi no atjaunotas skulptūru kompozīcijas, kāda savulaik
“Academia Petrina” ēku greznojusi laikā, kad tajā vēl darbojās
akadēmiskā ģimnāzija, informē Jelgavas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko
attiecību pārvaldē.
Kā skaidro Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un
mākslas muzeja direktore Gita Grase, sabiedrisko ēku fasāžu izrotāšana ar
simboliskiem tēliem bijusi vērojama jau antīkajā senatnē – Grieķijā un Romā,
bet caur laika plūdumu, tā “atnākusi” arī līdz mūsu dienām.
Piemērs tam ir arī pašreizējā muzeja mājvieta – 18. gadsimta beigu klasicisma
stila celtniecības pērle “Academia Petrina”.
Pēc
tam, kad par Kurzemes un Zemgales hercogu kļuva Ernsta Johana Bīrona dēls
Pēteris, viņš 1775. gadā īstenoja ilgi lolotu sapni, dibinot Jelgavā akadēmisko
ģimnāziju. Iecerētās mācību iestādes prototips bija senās Grieķijas filozofa
Platona dibinātā akadēmija, tāpēc arī pašu celtni greznoja antīkās pasaules
domātāju bistes, ko ievietoja nišās ēkas fasādē. Jaundibinātajā mācību iestādē
bija paredzētas divas klases ar ļoti plašu mācību saturu: literatūras klasi
vācu, latīņu un grieķu valodas mācīšanai, ietverot mitoloģiju, ģeogrāfiju,
vēsturi un senās lietas, un zinātņu klasi fizikas, matemātikas, dabasmācību,
tautas vēstures, filozofijas, dabisko tiesību un runas mākslas mācīšanai.
Muzeja
speciālistu daudzu gadu meklējumi nav devuši skaidras norādes, lai nešaubīgi
varētu nosaukt to četru gudro vārdus, kuri savulaik greznojuši ēkas fasādi. Ar
arhitektes Liesmas Markovas palīdzību droši identificēts tikai viens –
slavenais grieķu eposu “Iliāda” un “Odisejs” autors, aklais
dzejnieks Homērs. Pēc šī atklājuma 2010. gada maijā “Academia
Petrina” ēkas fasādes nišā ievietots vācu meistara restauratora Bernharda
Gūtmana veidotās Homēra bistes atlējums. “Jau toreiz izteicām domu, ka
virs Homēra varētu būt Cicerons, kas pārstāv retoriku, pretī Homēram labajā
pusē – Aristotelis, kas pārstāv filozofiju, bet virs viņa Tits Līvijs, kas
pārstāv vēsturi. Bet varbūt tomēr arī Platonam bija atvēlēts tas gods būt vienā
no nišām? Diemžēl pa šiem gadiem apstiprinājumu neesam guvuši, bet vēlamies
tomēr virzīties uz priekšu,” stāsta G.Grase.
Konsultējoties
ar speciālistu antīkajā filozofijā Hariju Tumanu, apstiprināta versija par
Aristoteli. Viņš uzsvēris, ka skolas fasādei šāda kombinācija varētu būt pat ļoti
laba, jo Homērs pārstāv dzeju, iedvesmu un mākslu, bet Aristotelis – racionālo
domāšanu un zinātni. Tas labi sasaucoties arī ar hercoga Pētera veltījumu, kas
ievietots ēkas fasādē “Sapientiae et musis sacrum” jeb “Zinātnei
un mākslām veltu šo templi.”
Par
abiem atlikušajiem antīkās pasaules domātājiem muzejs vēl lems, un tie
“Academia Petrina” ēkas fasādi rotās kaut kad nākotnē, noslēdzot
vēsturisko personību četrotni, taču jau pašlaik ikviens garāmgājējs var
apstāties pie muzeja un novērtēt nupat uzstādīto Aristoteļa skulptūru. Tā ēku
papildinājusi tieši maijā kā muzeja sveiciens pilsētas svētku mēnesī.
Foto: Jelgavas pašvaldība
