Atgriezties ierastajā
Lasīju jaunākā laikraksta numura publikācijas un tik ļoti sagribēju nokļūt Čehijā. Šajā numurā lasāms raksts par Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociētā profesora Ivara Strautnieka grāmatu “Čehija – vulkānu zeme”. Ivars Strautnieks ir garoznieks, Garozas pamatskolas ģeogrāfijas skolotāja Ārija Strautnieka dēls. Ar novadu viņu cieši saista ne tikai dzīvesvieta Ozolnieku novada Salgales pagastā, bet arī pūtēju orķestris “Zelmeri PRO”, kur viņš spēlē saksofonu. Grāmata “Čehija – vulkānu zeme” tapusi 15 gados. “Tā nav gluži mācību grāmata. Taču, ja Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes studentiem nerīkotu tālās prakses, tad es diez vai kādreiz būtu nonācis Čehijā un diez vai kāds no latviešiem par turienes vulkāniem arī rakstītu,” publicētajā rakstā saka grāmatas autors.
Lasot par viņa izpētīto un aprakstīto, uzreiz tik dzīvā atmiņā Čehijas skaistās ainavas – fantastiskās pastaigas kalnu takās, dabas parkos ar klinšu atsegumiem, burvīgajās čehu pilsētās. Tik ļoti gribas atgriezties ikdienas normālībā – ar vasaras piknikiem draugu lokā, laivu braucieniem Latvijas upēs un arī ceļojumiem kopā ar ģimeni. Jaunākā meita vienu dienu filozofēja: “Kad visi būsim vakcinējušies un atkal varēs ceļot, mums būs jābrauc tādā garā braucienā cauri daudzām valstīm, lai varam atgūt iekavēto.” Nevar nepiekrist – jāieplāno izbrauciens līkločiem cauri Eiropai. Un pilnīgi noteikti jāietver arī Čehija.
Un jācer, ka vairums cilvēku beigs ticēt visādiem pesteļiem, vakcinēsies un ļaus mums pamazām atgriezties pie iepriekš tik ierastās dzīves. Vismaz pagaidām neizskatās, ka būtu daudz citu variantu, kā ar to trako vīrusu tikt galā.
