Sagaidot Starptautisko Muzeju dienu un sadarbojoties Jelgavas pils muzejam ar LLU Pārtikas tehnoloģiju fakultāti, Jelgavas pils Sudraba zālē iekārtota izstāde “Pavārgrāmatas. Laikmeta garšas”. Tajā aplūkojams pusotrs simts pavārgrāmatu, kas aptver laika posmu no 1796. gada līdz mūsdienām. Tomēr jaunatklātajai izstādei pagaidām nav apmeklētāju. Tiek nepacietīgi gaidīts brīdis, kad valstī varētu tikt mīkstināti epidemioloģiskās drošības pasākumi un kaut ierobežotā veidā tiks atvērti muzeji un izstāžu zāles.
Jelgavas pils muzeja vadītāja Ginta Linīte cerējusi, ka, mazinoties saslimstībai ar vīrusu Covid-19, muzeji tiks atvērti jau 11. maijā. Tomēr tā nenotika. Viņa no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Retumu nodaļas ir saņēmusi atļauju vienu mēnesi izstādē izrādīt 1796. gadā Jelgavā Johana Frīdriha Štefenhāgena izdevniecībā tapušo pavārgrāmatu “Latviskā pavāru grāmata muižu pavāriem par mācību visādus kungu ēdienus gardi vārīt un sataisīt”. “Ja tuvākajā laikā epidemioloģiskie ierobežojumi nemazināsies, šo unikālo grāmatu apmeklētāji varēs apskatīt tikai fotogrāfijās, taču pārējās pavārgrāmatas, kas nāk no LLU Fundamentālās bibliotēkas krājumiem, Sudraba zālē var interesentus gaidīt vēl visu vasaru,” teic G.Linīte.
Izstādes rīkotāja LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētniece Gita Krūmiņa-Zemture atzīst, ka Štefenhāgena izdevniecībā tapušajā pavārgrāmatā ir vērtīgas atziņas gan par gaļas, zivju ēdieniem, gan par konditoreju, gan arī meklējami pirmsākumi pārtikas produktu ražošanā. Tomēr pati pirmā pavārgrāmata ir iznākusi vēl vienu gadu agrāk Vidzemē. Arī šīs grāmatas faksimilizdevums ir apskatāms izstādē.
Starp pavārgrāmatu autoriem ir arī LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes mācībspēki – profesore Milda Pētersone (1910–1993), docente Aina Kļaviņa (1923–2014) un Valda Kozule (1937–2014). Lielākā daļa no izstādītajām pavārgrāmatām ir iznākušas laika posmā no 2010.gada. Tās ir krāšņākas, kā arī nodrukātas uz dārgāka papīra. Jautāta par to, kura no izstādītajām grāmatām ir iecienītākā pašai pārtikas zinātniecei, G.Krūmiņa-Zemture teic, ka tās ir Antoņinas Masiļūnes pavārgrāmatas. “Manuprāt, pandēmijas laiks, kad vairāk nekā parasti nācies būt mājās, ir uzjundījis interesi par pavārgrāmatām,” uzskata G.Krūmiņa-Zemture.
Izstādes iekārtošanā piedalījās arī 12 pavārgrāmatu autore Signe Meirāne. Viņa savu virsuzdevumu pavārgrāmatu veidošanā redz iespējami veselīgākas un daudzveidīgākas pārtikas veicināšanā. “Beidzot mūsu uzturā atgriežas veselīgais pavasara vēstnesis sparģeļi. Ir arī vērtīgās pupiņas, par kurām bijām piemirsuši, kā arī kāļi un rāceņi,” “Ziņām” piebilda S.Meirāne.
Tuvojoties vasaras sezonai, aicinām apmeklētājus sekot līdzi epidemioloģiskajai situācijai valstī un Jelgavas pils darbalaikam www.jelgavaspils.lv.
