Latvijas
pagastu bibliotekāru 6. kongresā, kas tiešsaistē norisinājās šodien, 27. maijā,
un ko organizēja Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) un Latvijas Nacionālā
bibliotēka (LNB), dalībnieki, piedaloties Kultūras ministrijas, Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību
savienības, Latvijas pašvaldību un bibliotēku pārstāvjiem, kā arī pārstāvjiem
no izglītības un kultūras jomas, pieņemts Latvijas pagastu bibliotekāru 6.
kongresa memorands “Pagasta bibliotēka – vieta kopienas attīstībai”.
Kongresa
dalībnieki vienojušies, ka jau gadsimtu pagastu bibliotēkas ir Latvijas
bibliotēku piramīdas pamats – tās ir kopienu centri, nodrošina informācijas,
zināšanu un kultūras pieejamību un sniedz daudzveidīgus pakalpojumus
iedzīvotājiem visā Latvijā. Pagastu bibliotēkas ir nozīmīgs atbalsts valsts un
pašvaldību attīstībā – katrs bibliotēkā ieguldītais eiro ne tikai ļauj ietaupīt
ikviena iedzīvotāja personiskos līdzekļus, bet arī iedvesmo savai izaugsmei, kā
arī sniedz atbalstu tautsaimniecībai. Pagastu bibliotēkas ir atbalsta punkts
vietējās kopienas saliedēšanā – visu sabiedrības grupu iekļaušanā un atvērtas
vides nodrošināšanā, kā arī ir vidutājs iedzīvotājiem svarīgu jautājumu
risināšanā. Pagasta bibliotēkas sniedz nozīmīgu ieguldījumu lokālās kultūrvides
apzināšanā, izpētē un saglabāšanā, veicinot arī sabiedrības līdzdalību kultūras
mantojuma nodošanā nākamajām paaudzēm un kvalitatīva brīvā laika pavadīšanā.
Pagasta
bibliotēkas pilda nozīmīgu lomu sabiedrības pilsoniskās līdzdalības sekmēšanā
un demokrātijas veicināšanā – tās piedāvā drošu un neitrālu informatīvo telpu
un pārstāv sabiedrības intereses un vajadzības; un aicinām pašvaldību vadītājus
un valsts institūciju pārstāvjus.
Nepieciešams
atbalstīt pagasta bibliotēkas un piešķirt līdzekļus to attīstībai – krājuma
veidošanai, e-resursiem, jaunu auditoriju piesaistei, informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju un sistēmu nodrošināšanai, mūsdienu prasībām
atbilstošām telpām un videi – ar mērķi sniegt līdzvērtīgas kvalitātes
pakalpojumus visai sabiedrībai neatkarīgi no izglītības un sociālā stāvokļa,
īpašu uzmanību veltot sociāli neaizsargāto iedzīvotāju grupām.
Tāpat
vajadzīgs līdzsvarot un administratīvi teritoriālās reformas rezultātā
nepamatoti nesamazināt esošo pagastu bibliotēku tīklu un bibliotekāru darba
slodzi, kā arī nodrošināt bibliotekāra pienākumiem, kompetencei un
kvalifikācijai atbilstošu atalgojumu un atbalstu profesionālai izaugsmei.
Savukārt
ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanā nepieciešams ievērot bibliotēku nozares
standartus un vadlīnijas un konsultēties ar nozares profesionāļiem, tajā skaitā
– Latvijas Bibliotēku padomi un reģionu galveno bibliotēku speciālistiem.
Jāsekmē
pagasta bibliotēku iesaisti lokālās kultūrvides apzināšanā un izpētē ar nolūku
saglabāt kultūras mantojumu, fiksēt tagadnes norises un spēcināt kopienu
identitāti. Jāstiprina arī pagastu bibliotēku lomu sabiedrības medijpratības un
informācijpratības veicināšanā un pilsoniskās līdzdalības sekmēšanā, tādējādi
veicinot Latvijas kā demokrātiskas valsts attīstību.
Foto: no arhīva
