Nelielais
dzimstības pieaugums 2013.– 2016. gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita
palielināšanos, taču kopš 2017. gada dzimstība Latvijā samazinās, un
2020. gadā piedzima par 4,4 tūkstošiem bērnu mazāk nekā
2016. gadā, informē Centrālā statistikas pārvalde.
Bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn samazinājās par
2 210, tomēr viņu īpatsvars otro gadu pēc kārtas ir 16,0 % no
iedzīvotāju kopskaita. Iedzīvotāju skaits vecumā 15–64 gadi turpināja
samazināties – par 14,5 tūkstošiem jeb 1,2 %, un joprojām
palielinājās iedzīvotāju skaits virs 65 gadiem – 2020. gadā par
2,3 tūkstošiem jeb 0,6 %. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā gada
laikā palielinājās no 20,5 % līdz 20,8 %. Vidējais iedzīvotāju vecums
Latvijā ir 42,8 gadi. Reģionos tas ir robežās no 40,7 gadiem Pierīgā līdz
45,0 gadiem Latgalē.
Kopš
iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā bērnu skaits 0–14 gadu vecumā
pieauga par 9 tūkstošiem (3 %), 15–64 gadus vecu iedzīvotāju skaits
samazinājās par 199 tūkstošiem (14 %), bet vecāka gadagājuma cilvēku
skaits (vecumā no 65 gadiem) pieauga par 13 tūkstošiem (3 %).
Latviešu
skaits samazinājies par 0,4 %
2020. gadā
negatīva dabiskā pieauguma rezultātā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību
iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,4 %, poļi – par 2,0 %, krievi
– par 1,6 %. Latviešu skaits samazinājies par 0,4 %, taču to
īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu,
pieauga par 0,2 procentpunktiem un 2021. gada sākumā bija 62,7 %.
No
visiem valsts iedzīvotājiem 88 % ir dzimuši Latvijā un 12 % –
ārvalstīs. 1,2 % Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs,
5,8 % – Krievijas Federācijā, 2,1% – Baltkrievijā, 1,7 % – Ukrainā,
1,2 % – citās valstīs. Nepilngadīgu bērnu skaitā 97,0 % bērnu dzimuši
Latvijā, kam seko 1,1 % bērnu, kuri dzimuši Lielbritānijā, 0,3 %
Īrijā un 0,3 % Krievijā.
Pēc
valstiskās piederības 86,7 % Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi
(2020. gada sākumā – 86,3 %), 10,1 % nepilsoņi (10,4 %),
2,1 % – Krievijas pilsoņi (2,1 %), 1,1 % – citu valstu pilsoņi.
51 % visu nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 16 % no visiem Rīgas
iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 74 % iedzīvotāju ir vecumā
virs 50 gadiem, no visiem ārvalstniekiem šādā vecumā ir 62 %, un tikai 37 %
Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.
Gandrīz puse Latvijas vīriešu precēti, sievietes – 41 %
2021. gada sākumā 49 % pilngadīgo vīriešu
(no 18 gadiem) un 41 % sieviešu bija precēti, 35 % vīriešu un
25 % sieviešu bija neprecēti. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem
pilngadīgajiem iedzīvotājiem 71 % vīriešu un 65 % sieviešu bija
vecumā līdz 39 gadiem.
Iedzīvotāju skaits pieaug 15 Pierīgas un četros citos novados
Valstī
bija 1 milj. 290 tūkstoši jeb 68 % pilsētu iedzīvotāju un
603 tūkstoši jeb 32 % lauku iedzīvotāju.
Rīgā
un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse (52 %) valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados
vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz
Pierīgas reģionu.
2020. gadā
iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgā – par
0,9 % jeb 3,4 tūkstošiem. Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita
samazinājums bija Latgalē– par 1,8 % (4,5 tūkstoši), Vidzemē – par
1,1 % (2,1 tūkstoši), Kurzemē par 1,1 % (2,6 tūkstoši),
Zemgalē – par 0,9 % (2,1 tūkstoši). Rīgā iedzīvotāju skaits saruka
par 1,0 % jeb 6,5 tūkstošiem.
Pēdējos
10 gados Latgale zaudējusi 17 % (52 tūkstošus) iedzīvotāju, Vidzeme –
14 % (29 tūkstošus), Kurzeme –13 % (35 tūkstošus), Zemgale
– 11 % (27 tūkstošus), Rīga – 7 % (45 tūkstošus), un vienīgi
Pierīgas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 2 % (7 tūkstošiem).
Pērn
iedzīvotāju skaits saruka arī astoņās republikas pilsētās no deviņām, izņemot
Jūrmalu, kur bija pieaugums par 0,5 % jeb par 263 cilvēkiem.
Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Ventspilī – par 1,3 %
(427 cilveku), Daugavpilī – par 1,2 %
(960), Rīgā – par 1,0 % (6 502), Rēzeknē –
par 1,0 % (261), Jēkabpilī – par 0,9 % (207), Liepājā – par
0,5 % (349), Jelgavā – par 0,3% (181) cilvēku), bet vismazāk – Valmierā –
par 0,2 % (47). Visās minētajās pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo
skaitu. Pozitīvs migrācijas saldo bija Jūrmalā, Liepājā un Valmierā.
2020. gadā
19 novados no 110 iedzīvotāju skaits pieauga, un 15 no tiem bija Pierīgas
novadi. Ārpus Pierīgas ļoti niecīgs iedzīvotāju skaita pieaugums (1–4
iedzīvotāji) novērots Nīcas, Rucavas un Skrīveru novados. Lielāks pieaugums –
par 35 iedzīvotājiem vairāk nekā gadu iepriekš reģistrēts Strenču novadā
galvenokārt iekšzemes migrācijas dēļ no Rīgas un Valmieras. Visos novados,
izņemot Siguldas novadu, bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais
pieaugums bija 9 novados. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Stopiņu
novadā (5,5 % jeb 638 cilvēku).
Pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas jaunajos novados
Jaunās
teritoriālās reformas rezultātā 110 novadu vietā Latvijā būs 35 novadi. Pēc iedzīvotāju
skaita vislielākie būs Ogres –( 57,6 tūkstoši) un Valmieras – (51,4 tūkstoši)
novadi, vismazākais – Valkas novads ar tikai 7,6 tūkstošiem iedzīvotāju un
Saulkrastu novads ar 9,2 tūkstošiem iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaita
pieaugums pērn bija septiņos jaunajos novados (Mārupes, Ropažu, Ādažu, Ķekavas,
Saulkrastu, Olaines un Salaspils). Piecos no tiem bija arī pozitīvs dabiskais
pieaugums, taču galvenais iedzīvotāju skaita pieauguma faktors ir imigrācija.
32 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā
Rīgā dzīvo nepilni 615 tūkstoši iedzīvotāju,
kas ir 32 % no visiem valsts iedzīvotājiem un 48 % no pilsētu
iedzīvotājiem.
Kopš 2020. gada publicēti dati arī par 58 Rīgas
un 27 Valmieras apkaimēm. Visvairāk rīdzinieku dzīvo Purvciemā – 54 tūkstoši,
41–45 tūkstoši iedzīvotāju ir Ķengaragā, Imantā un Pļavniekos.
Turpinājums sekos
Foto: pixabay.com
